Līgatnes audējas maijā atzīmēja jubileju – četrus gadu desmitus, kopš darbojas tautas lietišķās mākslas studija „Līgatne”.
Pilsētas kultūras namā iekārtotajā jubilejas izstādē ar lietišķās mākslas izstrādājumiem bija pārstāvētas 15 audējas.
Izstādi veidoja šatiersegas, pārklāji, aizkari, dvieļi, kas tapuši laika gaitā, kā arī galdauti, lupatu celiņi, salvetes un sedziņas, kas tik tikko izņemtas no stellēm. Lietišķās mākslas studijas dalībnieču veikums radīja bagātīgu iespaidu. „Izstādei atnesto darbu bija vēl vairāk, ilgi gudrojām ko un kā visu izlikt, un ne viss te redzams. Šķiet, ka vajadzēja vēl vairāk atlasīt, jo izstāde ir iznākusi tāda bieza,” bagātīgi pielocīto pūru raksturoja Rasma Dance, kurai pieder studijas dibinātājas gods.” Toreiz Līgatnē biju sieviešu padomes priekšsēdētāja un audēju sapulcināšana man likās nepieciešama. Studija izveidojās arī tāpēc, ka man bija ļoti liela vēlme aust.”
Kopā ar Rasmu Danci četrus gadu desmitus lietišķajā mākslā ir Ilga Kalniņa un Lizete Viņķele. Tikai mazliet mazāk enerģiskā audēja Dzidra Timermane. Jaunākajām dalībniecēm Dzintrai Skujiņai un Mudītei Gravai aušanas māksla padodas jau vairāk nekā desmit gadus. Aušana pašlaik nav jauniešu interešu lokā. Kāds jau pamēģina, bet studijā tā īsti neiesaistās.
„Aušana mums visām ir tik liels vaļasprieks, ka tajā ne reti iesaistām arī ģimenes locekļus – liekam tīt un spolēt dzijas, bet, kad krāsu pods tiek likts uz plīts, tad citam vieta neatrodas,” aizrautīgi stāsta Dzidra Timermane. „Pa šiem gadiem visādi gājis. Bija reizes, kad aušana aizņēma cauras naktis, jo darbs ir laikietilpīgs. Gadās jau arī kļūdas, un tad jāsāk vēlreiz no kļūdainās
vietas.”
Audējas ar pateicību atceras studijas kādreizējās vadītājas Skaidrītes Leimanes ieguldījumu un meistari Birutu Līci, kura līgatnietēs krietni stiprinājusi teorētiskās zināšanas. Domubiedru saliedētība bijusi tik liela, ka Līgatnē cauri pārmaiņu laikiem lietišķās mākslas studija turpina darboties, kamēr daudzviet studijas gājušas mazumā. Sievas, kuras kādu iemeslu dēļ vairs nav aktīvas audējas, tomēr ar sirdi un dvēseli ir pie šīs mākslas un svētku reizēs aktīvākās audējas stiprina ar savu klātbūtni un novērtējumu.
Līgatniešu rokdarbi pa šiem gadiem ne tikai lietoti sadzīvē, dāvināti bērniem un mazbērniem, bet arī likti koferos, lai ceļotu pa izstādēm. Latvijā tie bijuši daudzviet līdz pat Liepājai un Ventspilij, pārsteiguši skatītājus Maskavā un Šrilankā. Ļoti piemērots laiks, lai par sevi atgādinātu un skatītājus iepazīstinātu, ir Ziemassvētku tuvums. Tad arī visbiežāk bijušas iespējas izstādēs novērtēt vietējo meistaru mākslu.
Komentāri