Smiltenes novada deputāti pirms lemšanas par nākamā gada budžetu apmeklē visus pagastus.
“Novads kļuvis lielāks, un deputāti, kuri pārstāv trīs bijušos novadus, vēl tik labi nepārzina visus pagastus, to infrastruktūru un problēmas. Budžeta pieprasījumi ir saņemti, tie tiek vētīti. Skaidrs, ka visam naudas nepietiks, tāpēc, lai deputāti lemtu objektīvāk, ir jāzina, kas noteikti jāizdara nākamgad, ko var plānot vēlāk,” pastāsta deputāte Inga Ērgle un uzsver, ka šādas pagastu iepazīšanas dod priekšstatu, kādi uzlabojumi nepaciešami šajā vietā, kā arī labāk kļūst redzams, kā kurā pagastā cilvēki dzīvo.
Raunā domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, deputāti Inga Ērgle, Jānis Āboliņš un Otārs Putrālis, kā arī pašvaldības Finanšu nodaļas vadītājs Jānis Adienis apskatīja skolu, pagasta aktu un sporta zāli, pilsdrupas, bibliotēku, muzeju, pašvaldības ēku. Visur iestāžu vadītāji iepazīstināja gan ar savu ikdienu, gan nākamā gada iecerēm, kuru īstenošanai nepieciešams pašvaldības finansējums.
Kultūras darba organizatore Linda Vecgaile domes vadību izvadāja pa ēku, rādīja, ka remonts vajadzīgs divām telpām, kur darbojas audēju kopa, zemskatuvē nepieciešams kosmētiskais remonts, zālē parketa grīda jāslīpē un jālako. Raunas bibliotēkas vadītāja Digna Soboļeva “Druvai” atzina, ka svarīgākais, lai bibliotēkai būtu jaunas grāmatas un preses izdevumi, pārējais, ieskaitot datortehniku, ir. Deputāti vēlējās zināt, kādus pasākumus rīko bibliotēka, vai muzejs gatavojas akreditēties. Viesi ieinteresējās par bibliotēkas ēkas pagrabtelpām, kas izīrējamas, bet līdz šim īrnieks nav atrasts.
Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa atzina, ka budžeta pieprasījumā nekas nav pārspīlēts. “Bijušajā Raunas novadā ir labi attīstīta infrastruktūra, bet jaunajā novadā ir pagasti, kur pašvaldības ēkai nomainīta puse jumta, sporta vai kultūras nama zālē aizvien ir krāsns apkure un pie krāsnīm sakrauti klēpji ar malku. Lielākus novadus taču veidoja tāpēc, lai infrastruktūras un pakalpojumu kvalitāte visos pagastos būtu vienāda. Katrai pašvaldībai bijušas savas prioritātes un rocība. Tagad ir viens novads, nedrīkst būt tāda atšķirība,” pārdomās dalījās deputāts, drustēnietis Jānis Āboliņš un piebilda, ka deputātiem nebūs viegli izšķirties, kam atvēlēt naudu, kam jāpagaida.
Drustos deputātu komandai pievienojās arī Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Gita Mūrniece. Viesi apmeklēja skolu, muzeju un pašvaldības ēku, kultūras namu. “Deputāti apskatīja Apiņu tiltu pār Palsu, tam nepieciešams remonts. 2009.gadā tika nomainīta virsējā koka plātne, bet konstrukcijas ir sliktā stāvoklī,” stāstīja Drustu pagasta pārvaldes vadītāja Elīna Judina un uzsvēra, ka tilts ir ļoti nepieciešams ne tikai tiem, kuri dzīvo apkārtējās mājās, to izmanto zemnieki, braucot apsaimniekot savus laukus un pļavas. Deputāti arī pagāja zem tilta, lai pārliecinātos par tā izskatu.
Drustos jau kādu laiku tukša stāv bijušā bērnudārza lielā ēka. Ne tikai drustēniešiem, arī domei jāmeklē risinājumi, kā to izmantot. Deputāti vēl apmeklēja Gatartas pansionātu. “Tā Smiltenes domē ir laba tradīcija – pirms budžeta vētīšanas deputātiem apskatīt objektus, kuru sakārtošanai pārvaldes vēlas ieguldīt naudu,” vērtēja E.Judina.
Domes priekšsēdētājs E.Avotiņš atgādināja, ka novada budžets vēl tiek likts kopā un vienlaikus strādāts vairākos virzienos: izstrādāta atalgojuma sistēma; pārskatīti uzsāktie projekti, kas jāturpina; kā arī cik naudas vajag pašvaldības funkciju veikšanai un ikdienas izdevumiem. “Pērn veidot budžetu sākām no trīs miljonu iztrūkuma. Pārskatot darbus, sabalansējām ieņēmumus ar izdevumiem. Šogad starpība starp pieprasījumiem un iespējām būs līdzīga. Ir skaidrs, ka novadā pašvaldības darbiniekiem atalgojums ir jāizlīdzina. Ja palielinās minimālā alga, par ko, protams, jāpriecājas, palielinās pašvaldības izdevumi. Ja palielinās algas pedagogiem, tā kā pašvaldība atsevišķiem skolotājiem piemaksā, domes budžetā atkal izdevumi palielinās,” vērtēja domes priekšsēdētājs un pastāstīja, ka pašvaldības budžets nākamgad būs ap 40 miljoni eiro. Ja divarpus līdz trīs miljonus izdosies novirzīt attīstībai, tas būtu labi.
“Katrā ziņā deputātiem būs daudz diskusiju. Kuru finanšu pieprasījumu noraidīt, kuru atbalstīt, redzot savām acīm, kam nauda tiek prasīta, zinot, kādas problēmas tajā pašā jomā ir citos pagastos, deputātam ir vieglāk pieņemt lēmumu,” pārliecināts novada domes priekšsēdētājs un uzsvēra, ka, izstrādājot budžetu, tiek domāts ilgtermiņā. “Var jau ieguldīt naudu, kaut ko steidzami glābjot. Bet, ja skaidri neredzi mērķi, ieguvumus, tas nav tā vērts. Ja ieguldām naudu, tad zinām kur un kāpēc, kāds ir rezultāts, ko gribam sasniegt,” teica J.Āboliņš, bet E.Avotiņš uzsvēra, ka nedrīkst domāt tikai par šodienu un rītdienu, ir jāizstrādā projekti Eiropas Savienības nākamajam finansēšanas periodam.
Komentāri