Par Dārtu un Martu sauc vīstoklīšus, kas kopš 5.aprīļa rīta sildās inkubatoriņos, jo sanācis atskriet un vecākus pārsteigt par mēnesi agrāk nekā bijis plānots. Citādi māmiņa Žanna un meitiņas jūtas labi, bet tētis, vecākais brālis Mikus un māsa Samanta esot ļoti priecīgi. Nu jau pavisam kuplā ģimene ir no Nītaures pagasta.
“Par to, kādas meitas būs, kad izaugs lielas, vēl neesmu sapņojusi. Ceru, ka lielus jokus nestrādās, jo nebūs pavisam vienādas,” spriež mamma Žanna Priedīte. Pašlaik atšķirību gan var pamanīt tikai svarā, jo Dārta ir lielā māsa, kura piedzimstot svērusi divus kilogramus un 200 gramus, bet mazākajai Martai puskilogramiņš līdz māsai vēl jāpieaug. Dvīņu meitenes pašas jau paēdušas un fotoseansa laikā saldi gulēja.
“Kamēr svars nepieaugs, mājās netiksim, bet štātes jau gaida. Dvīņu ratus arī nopirkām,” stāsta Žanna, kuru lielās rūpes, vienlaicīgā bērnu čīkstēšana, niķi un stiķi nebaida.
“Es divus gadus varēšu drusciņ atpūsties no lielajiem skolas bērniem,” saka vēstures skolotāja Žanna, kuras dzimtas vēsturē arī pirms paaudzes bija ierakstījies dvīņu pāris.
“Manas vecmāmiņas māsai piedzima dvīņi,” atklāja Žanna un mediķi piekrita šai likumsakarībai, ka dvīņiem bērni nav dvīņi, bet pārītis dzimst mazbērnu paaudzē.
Par biežu notikumu mūsu slimnīcā dvīņu dzimšanu nevar nosaukt, tāpēc mediķi atzīst, ka viņiem tas ir notikums, bet mammu sauc par malaci. Nav tā, ka ģimenēs rajonā tik reti dzimst dvīņi, kā reģistrēts mūsu slimnīcas dzemdību nodaļas žurnālos. Mediķi stāsta, ka nereti māmiņas, kuras gaida divus mazulīšus, izvēlas dzemdēt tajās slimnīcās, kurās darbojas perinatālās aprūpes nodaļas, un cēsnieku bērnu sagaidīšana tiek valmieriešiem.
“Tā ir vecāku izvēle. Ja dvīnīši guļ pareizi, tad viņi dzimst diezgan ātri un gadās- pat vieglāk, jo ir mazāki. Ja jāķeizaro, tad ir stresiņš. Bet šīs meitenītes izdevās forši noķert,” stāsta dzemdību nodaļas vadītāja Sandra Kumpiņa un atcerējās ļoti mīļu mammas lūgumu, kāds izskanējis, operācijai sākoties. “Vecāki jau iepriekš zināja, ka būs divas meitiņas, un bija devuši vārdiņus. Mamma zināja, kurā vēdera pusē guļ Dārta, kurā Marta. Mēs, lai neko nesajauktu, uz vēdera uzrakstījām vārda pirmos burtiņus. Droši varu teikt, ka pareizi meitenes nokristījām,” priecājās Sandra Kumpiņa un viņu papildināja galvenā vecmāte Veronika Medne: ”Nedrīkstējām sajaukt. Ko gan teiktu Dārta, kuru mamma visu grūtniecības laiku tā mīļi saukusi, ja pēkšņi viņu sauktu par Martu.” Aprīļa pirmajā nedēļā dzemdību nodaļā bijis daudz darāmā, jo katru dienu sagaidīts pa mazulim, daždien pat vairāki.
“Vecie cilvēki bija gudri, kad lauku darbus apdarīja, tad rudenī ieņēma bērnus un pavasarī viņi dzima. Tagad viss ir sajaucies. Bet pavasarī dzimušajiem ir savs labums. Priekšā vasara, daudz vairāk saulītes, bet rudenī, kad jāsāk piebarošana, tad ir tik daudz veselīgu augļu un dārzeņu,” sprieda mediķi. Vecākiem, protams, bērniņa piedzimšana ir laime kā ziemas spelgonī, tā vasaras karstumā.
Komentāri