Pēdējos gados iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa parādi pieaug, jo deviņu lielāko Latvijas pilsētu pašvaldību sniegtajos skaitļos oktobrī tie sasniedz ap 15 miljoniem latu, šodien vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.
Ja tiem pieskaita klāt nesamaksātos iedzīvotāju parādus par siltumu, kas pēc Latvijas pašvaldību savienības (LPS) aplēsēm, jau ir vismaz 20 miljoni latu, tad Finanšu ministrijā (FM) prognozētie papildu ieņēmumi – 30,2 miljoni latu no 2010.gadā palielinātā 1,5% nekustamā īpašuma nodokļa par zemi un no jaunā mājokļu nodokļa ir tieši tik, cik valsts nav ieņēmusi par iepriekšējiem gadiem. Pašvaldībās atzīst, ka šogad ieviestais nodoklis par dzīvokļiem un mājām parādu apmēru pagaidām gan neietekmē, jo likumā noteiktais maksāšanas termiņš ir 15.novembris. Dažās pašvaldībās vēl turpina izsūtīt mājokļu nodokļa maksājumu paziņojumus.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka maksājumu paziņojumus saņēmusi aptuveni puse aptaujāto. No rēķinus saņēmušajiem 64% apgalvo, ka mājokļa nodokli spēs samaksāt no mēneša ienākumiem, jo tas nepārsniedz 20 latus. Taču gandrīz trešdaļa aptaujāto atzinuši, ka viņiem jau pašlaik ir grūti atrast naudu nodokļa maksājumiem.
Arī pašvaldību pārstāvji atzīst, ka pēdējos gados palielinājušies ne tikai parādu apmēri, bet arī parādnieku skaits. Starp parādniekiem arvien vairāk ir tādu, kuri mazo ienākumu dēļ nespēj maksāt.
FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu politikas jautājumos Juris Stinka apstiprina, ka viens plāns patiešām paredz no nākamā gada palielināt par dzīvokļiem un mājām maksāto nodokli līdz 1,5% pašreiz maksātā 0,1 līdz 0,3% vietā un papildus par zemi maksātajiem 1,5%. Gatavojot nodokļu politiku nākamajam gadam, parādu problēmu ņemot vērā.
Tiekot arī spriests par cilvēkiem, kuri nodokli nespētu samaksāt. Viņiem nekustamā īpašuma nodokli atliktu līdz brīdim, kad parādu nastas dēļ viņi būtu spiesti pārdot īpašumu. Ja īpašnieks aizietu viņsaulē, viņa īpašumu kopā ar visiem nelaiķa parādiem mantotu viņa bērni, mazbērni vai citi likumīgie mantinieki.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis stāsta, ka šovasar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) tehniskās misijas pārstāvjiem esot sacījis – ja iedzīvotājiem jau ir vairākus desmitus miljonu lieli parādi gan par siltumu, gan par nodokļiem, tad uzkraut iedzīvotājiem vēl lielākus maksājumus būtu neprāts.
Pārcelt nodokļu slogu no darbaspēka uz īpašumiem, viņaprāt, šķiet pareizi. Bet jāņem vērā, vai cilvēki spēs maksāt brīdī, kad valstī ir liels bezdarbs, bet strādājošo ienākumi samazinās.
Arī Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis apšauba, vai pašlaik ir īstais laiks celt nodokļus. Ja valsts plāno no nākamā gada tos palielināt, tad parādu summas strauji pieaugs. Viņam radies iespaids, ka no tīšiem nemaksātājiem vai maksātnespējīgajiem nesaņemtos miljonus SVF ietekmē FM plāno dabūt uz maksātspējīgo rēķina – no tiem, kuri līdz šim tos maksājuši godprātīgi. Jūrmalas iedzīvotājs, biznesa augstskolas “Turība” profesors, jurisprudences doktors Andris Plotnieks spriež, ka nodokļa parādu lielās summas rada uzņēmumi, kas tos nemaksā apzināti. Reizē savulaik privatizētie nekustamie īpašumi, piemēram, ražošanas apbūvei domāti zemes gabali, gadiem ilgi stāv neizmantoti, nedodot labumu ne valstij, ne sabiedrībai.
Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts zemes dienesta dati liecina, ka, paaugstinot nodokļa likmi līdz 1,5% no īpašumu kadastrālās vērtības, maksimālais nodoklis par 1500 kvadrātmetru apbūves zemes gabalu Jūrmalā būtu 2250 latu, Rīgā – 1800 latu, Liepājā – 585 lati. Bet par 150 kvadrātmetru ģimenes privātmāju maksimālais nodoklis Jūrmalā būtu 866 lati, Rīgā – 787 lati, Liepājā – 450 lati. Salīdzinot šīs summas ar iedzīvotāju vidējām darba algām, piemēram, 2009.gada decembrī, nesamērība starp nodokļiem un ienākumiem ir skaidri redzama. Jūrmalā iedzīvotāju vidējie ienākumi bijuši 283 līdz 287 lati mēnesī, Rīgā – 429 līdz 437 lati mēnesī.
Pēc Plotnieka domām, FM pagaidām nespēj piedāvāt neko citu, kā to pašu plānu, kādu savulaik Ļeņins īstenoja Krievijā – ceļot nodokļus, pataisīt cilvēkus plikus. Šis plāns novedīs pie tā, ka pamatiedzīvotāji neatkarīgi no tautības arvien lielākā skaitā būs spiesti atstāt mājas un pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Īrijā vai citur.
LPS priekšsēdētājs Jaunsleinis un Valmieras mērs Boķis saka: pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas jānoskaidro, kam ir vislielākie parādi un kā tie radušies. Starp parādniekiem ir bankrotējuši uzņēmumi, no kuriem pašvaldībām vairs nav ko ņemt. Starp privātpersonām ir gan tādi ļaudis, kuri nemaksā tīšām, gan tādi, kuri nespēj samaksāt. Parādnieki jāšķiro un par katru grupu jāpieņem atsevišķs lēmums.
Valmieras pašvaldības vadītājs atzīst, ka jau pašlaik dažos bezcerīgos gadījumos pašvaldība spiesta lemt par parādu norakstīšanu. Taču ar norakstīšanu vien šo problēmu nevar atrisināt.
FM nodokļu politikas plānotājs Stinka saka, ka ar parādiem tomēr būs jātiek galā pašvaldībām, ministrija tur nevarot iejaukties. Pēc pašvaldību pārstāvju domām, vispirms jāsakārto nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – jāiegūst precīzi dati par īpašumu vērtību un tikai tad var gudrot par nodokļa paaugstināšanu un to, kā atrisināt parādu problēmu.
LETA
Komentāri