Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Depozīta jostas trūkstošais posms

Jānis Gabrāns
00:00
07.02.2022
31
Taromaats 1

Jau vakar veikalu plauktos bija rodamas    pirmās pudeles ar īpašo marķējumu un taromātos tika nodotas pirmās iepakojuma vienības.

Arī “Druva” pārliecinājās, ka veikalos ir atrodami daži dzērieni, kuru etiķetes rotā depozīta marķējums. Pie dzērienu plauktiem bija īpaša norāde, ka par depozīta iepakojumu jāpiemaksā 10 centi, tiesa, uz cenu zīmes gan šī maksa nebija atsevišķi norādīta. Taču, veicot maksājumu, pie summas, kas norādīta cenu zīmē, tika pierēķināti desmit centi un čekā atspoguļota kā papildu depozīta maksa. Pēc dzeramā ūdens pudeles iztukšošanas devos pie tuvākā taromāta, kur pudeli veiksmīgi nodevu, saņēmu čeku ar svītru kodu, ko iespējams atprečot tajā pašā veikalā vai, ja tirgotājs vēlas, visā veikalu ķēdē.

Informācija vēsta, ka Cēsu novadā kopā pieejami 63 taras nodošanas punkti. Plānots, ka to skaits pakāpeniski palielināsies.

Depozīta sistēmas ieviešana svinīgi tika atklāta ar pasākumiem Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Rūjienā. Pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka jaunā sistēma ir būtisks pagrieziens cilvēku domāšanas un paradumu maiņai, solis uz jaunu rīcību un tradīcijām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs uzsvēra, ka tas ir viens no līdz šim vērienīgākajiem notikumiem vides aizsardzības jomā un    vienlaikus ir milzu lēciens virzībā uz ilgtspējīgāku, zaļāku un atbildīgāku patēriņu: “Līdz šim plastmasas pudeles, skārda un stikla taru nereti uzskatījām par atkritumiem, taču tagad tam pieliekam treknu punktu. Lielu daļu dzērienu iepakojuma turpmāk atgriezīsim ražošanas un patēriņa ķēdē, lai to atkārtoti izmantotu un novērstu turpmāku apkārtējās vides piesārņošanu.”

Ministrs norādīja, ka jau izaugusi vesela paaudze kopš brīža, kad Latvijā sākās diskusijas par depozīta sistēmas ieviešanu, bet tikai tagad beidzot var nospiest starta pogu, lai sistēma sāktu darbību.

“Mēs zinām, ka aptuveni 400 miljonu pudeļu katru gadu tiek iepakoti depozīta iepakojumā. Ja šīs pudeles sarindotu rindā citu aiz citas, tās divreiz apvītos apkārt Zemeslodei. Tas liek domāt, cik lielu apjomu ikdienā patērējam, un dod cerību, ka turpmāk tas nenonāks mežmalās, ezeru krastos vai upēs, bet atgriezīsies apritē, lai dzīvotu jaunu dzīvi. Tagad nomesta pudele būs ne tikai noziegums pret dabu, bet burtiski zemē nomesta nauda,” teica ministrs.

Atkritumu šķirošana Latvijā tiek veicināta jau sen, bet depozīta sistēma tam iedos jaunu dzīvību. Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne – Ansberga norādīja, ka šis ir būtisks pagrieziena punkts lielas mūsu sabiedrības daļas domāšanas veida maiņai: “Iedzīvotāji, kuri nebija sākuši šķirot atkritumus, tagad būs motivēti    to darīt. Šī sistēma atkritumu šķirošanā iesaistīs katru ģimeni, katru mājsaimniecību, katru iedzīvotāju. Nav jāsatraucas tiem, kuri, iespējams, tikai šodien uzzina par depozīta sistēmu, jo šis vilciens kustību sāks lēnām, lai katrs var saprast, kā viņam rīkoties.”

Jau rakstīts, ka Valsts vides dienesta izsludinātajā konkursā par depozīta sistēmas ieviešanu pieteicās divi pretendenti, bet par uzvarētāju tika atzīts SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis uzsvēra, ka ar sistēmas ieviešanu Latvija noslēdz trūkstošo posmu Baltijas depozīta joslā un Baltijas jūra varētu būt viena no pirmajām, kuras krastos esošajās valstīs ir ieviesta depozīta sistēma: “Esmu gandarīts, ka, neskatoties uz pandēmijas radītajiem apstākļiem, sistēmas ieviešana netika atlikta un gada laikā paveicām lielu darbu, lai sabiedrībai no šodienas būtu pieejama ilgi gaidītā depozīta sistēma. Mūsu depozīta sistēma vienīgā Baltijā sniegs iespēju iedzīvotājiem nodot tukšo taru arī lielākajās degvielas uzpildes stacijās, turklāt būsim viena no retajām depozīta sistēmām pasaulē, kas nodrošinās universālo stikla pudeļu centralizētu savākšanu un nodošanu plašam ražotāju lokam atkārtotai uzpildei.”

Jau rakstīts, ka par katru iegādāto dzērienu iepakojumā, ko rotā depozīta marķējums, iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīta maksa 10 centu apmērā, kuru pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ. Uzņēmumā “Depozīta Iepakojuma Operators” skaidro, ka šo depozīta kuponu, ko izsniegs taromāts, varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli jebkādu preču iegādei tajā pašā veikalā. Vienlaikus tirgotājiem ir iespēja paplašināt kupona izmantošanas iespējas savu klientu ērtībai, piemēram, nodrošinot iespēju kuponu izmantot visā veikalu tīklā vai piedāvāt iespēju saņemt skaidru naudu.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure informē, ka līdz 1.februārim depozīta sistēmas reģistrā piereģistrēti 1450 dažādu dzērienu, kas marķēti ar depozīta uzlīmi un kurus varēs nodot taromātos. Līgumi par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū parakstīti ar vairāk nekā 150 depozīta iepakotājiem, kopā nosedzot 97 procentus no depozīta sistēmā nododamo iepakojumu tirgus. Viņa arī norāda, ka februāra laikā apmēram 30 procenti dzērienu iepakojumu, kas tiks piegādāti veikaliem, būs marķēti ar depozīta zīmi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
13

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
41

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
47

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
53

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
189

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
451
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
23
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
31
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi