Sausais, saulainais laiks, kas Latvijā valdīja iepriekš, radīja daudz darba ugunsdzēsējiem, jo uz nebēdu tika dedzināta kūla.
No pagājušās ceturtdienas līdz pirmdienas rītam Vidzemē reģistrēti 108 kūlas ugunsgrēki, vairāk nekā desmit Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu daļas pārziņā esošajā teritorijā.
Lielākā degšana bijusi Līgatnes novada Līgatnes pagastā, kur dega 1,6 hektāri pērnās zāles, reģistrēti arī mazāku platību degšanas gadījumi. Hektāra platībā reģistrēti divi kūlas ugunsgrēki Amatas novadā – Zaubes un Nītaures pagastā; 2000m2 platībā pērnā zāle dega Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, informē VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē Sandra Vējiņa.
Līgatnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Siliņš stāsta, ka ļoti bieži vainojama pašu cilvēku nevērība: “Paši pārliecinājāmies, kā no zemē nomesta izsmēķa pērnā zāle aizdegas ļoti ātri, tāpēc, iespējams, daļā negadījumu vainojama tieši neapdomīga rīcība, visu nevar norakstīt uz ļaunprātīgiem kūlas dedzinātājiem. Bija gadījums, ka no ugunskura vējš iepūta dzirksteli zālē un sākās kūlas degšana, ko izdevās ātri likvidēt, tāpēc aicinām cilvēkus šajā laikā nekurināt ugunskurus. Man zvanījuši vairāki līgatnieši, lai jautātu, vai drīkst kurināt ugunskurus, saku, lai nedaudz paciešas. Tūlīt laika apstākļi kļūs nelabvēlīgi kūlas dedzināšanai un situācija normalizēsies.”
Ja pērn mūsu pusē vienīgais novads, kurā netika reģistrēti kūlas ugunsgrēki, bija Vecpiebalgas, šogad vismaz viens kūlas degšanas gadījums reģistrēts visos astoņos vēsturiskā Cēsu rajona novados, bet līderos ir Līgatnes novads. Pa vienam kūlas degšanas gadījumam reģistrēts Jaunpiebalgas,Vecpiebalgas un Priekuļu novadā. Priekuļu novada pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks stāsta, ka viņi veic rūpīgu prevencijas darbu rudeņos: “Apsekojam teritorijas, atgādinām, ka zāle jānopļauj. Ja teritorija pieder ārzemniekiem, kontaktējamies ar viņiem, aicinot izīrēt zemi vietējiem, kuri to nopļaus, apstrādās, tas viss dod rezultātu. Kontrolējot situāciju, iespējams būtiski samazināt kūlas degšanas gadījumus, varbūt pat vispār no tiem izvairīties. ”
Reģistrēti arī citi izsaukumi uz ugunsgrēkiem. Ceturtdienas pēcpusdienā ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Pārgaujas novada Straupes pagastu, kur dega malkas šķūnis 200m2 platībā. Pirms VUGD ierašanās pašvaldības ugunsdzēsēju formējuma darbinieks, operatīvi rīkojoties, no uguns nosargāja divas blakus esošās saimniecības ēkas. S. Vējiņa skaidro, ka netālu bija vairākas ēkas, tādēļ šī degšana tika izsludināta kā paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks un notikuma vietā strādāja Cēsu, Siguldas un Limbažu ugunsdzēsēji glābēji. Cieta minētais šķūnis, malka 10m² un blakus esošās saimniecības ēkas jumta kore 5m² platībā.
Svētdien saņemts izsaukums uz Raunas novada Drustu pagastu, kur, iespējams, no ugunskura bija aizdedzies šķūnis, tas, ierodoties ugunsdzēsējiem glābējiem, jau dega visā platībā (120m²).
Mūsu pusē reģistrēti arī divi pirmie meža ugunsgrēki: Cēsīs, Egļu ielā, dega meža zemsedze 510m² platībā, bet Raunas novadā – 3100 m² platībā. Vēl aizvadītajās brīvdienās Pārgaujas novada Raiskuma pagastā dega siltumnīcas siena, atkritumi un kūla 20m² platībā, Cēsu novada Vaives pagastā dega kūla 20m², būvgruži un atkritumi 10m² lielā platībā, bet Līgatnes novada Līgatnes pagastā sešas zaru kaudzes 10m² platībā.
Pirmdienas rītā “Druvai” zvanīja Priekuļu novada pašvaldības labiekārtošanas darbu vadītājs, ainavu tehniķis Jānis Sirlaks, lai pastāstītu ne pārāk priecīgu ziņu, proti, nezināmi ļaudis sestdien Priekuļu pagastā aizdedzinājuši dižozolu, kas atradās netālu no Cēsu prospekta, pie pagrieziena uz Zinātnes ielu. Arī VUGD statistika vēsta, ka tur dedzis koks 8m² platībā. J. Sirlaks atzīst, ka maz ticams, vai tiks noskaidrots, kurš to izdarījis: “Šis bija ļoti vecs ozols, bet, lai gan tam bija caurs vidus, vēl gadus simts tas varētu nostāvēt. Ir pamatotas bažas, ka kāds to aizdedzināja speciāli, jo zāle apkārtnē nav degusi, tāpēc kūlas dedzināšanu var izslēgt. Nezinu, vai neuzmanības dēļ vai ļaunprātīgi, bet dižozols aizgājis postā.”
J. Sirlaks atceras, ka padomju gados šis ozols bijis reģistrēts kā dižozols, tam pat bijis nosaukums, tagad vairs tādas informācijas gan neesot. Gan pašvaldība, gan tuvākās mājas iedzīvotāji par ozolu turējuši rūpi, diemžēl par to vairs atgādinās tikai celms. J. Sirlaks stāsta, ka, iespējams, kāds koka fragments tiks saglabāts un novietots Saules parkā.
Komentāri