Daugavā un Gaujā pavasara palu maksimums patlaban tiek prognozēts aprīlī, savukārt Lielupē, Ventā un Bārtā, Lielajā Juglā un citās upēs pavasara palu maksimums gaidāms marta otrajā pusē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģija un meteoroloģijas centra prognozes. Latvijas robežā Daugavā pavasara palu maksimums tiek prognozēts no 13 aprīļa līdz 19.aprīlim atkarībā no upes dažādiem posmiem, savukārt Gaujā, Amatā un Salacā pavasara palu maksimums gaidāmas aprīļa pirmajā nedēļā. Kā vēsta hidrologi, ledus sega upēs šoziem izveidojās četras līdz sešas nedēļas vēlāk par normu, pārsvarā janvāra trešajā dekādē. Februāra trešajā dekādē atkušņa un lietus ietekmē upju notece palielinājās un Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis ievērojami paaugstinājās. Valsts dienvidrietumu daļas upēs daudzviet notika arī ledus sakustēšanās vai lokāla ledus iešana. Februāra beigās Daugavā ledus bija no 25 līdz 58 centimetru biezumā, Pļaviņu ūdenskrātuvē – 39 līdz 51 centimetrs, Aiviekstē – 34 līdz 43 centimetri, Ogres lejtecē – 30 līdz 50 centimetri, Gaujas lejtecē un vidustecē – 41 līdz 44 centimetri, Lielupē – 38 līdz 41 centimetrs. Daugavā, Gaujā un Lielupē ledus biezums pārsvarā normu pārsniedza par sešiem līdz 14 centimetriem, savukārt sniega krājumi upju baseinos februāra beigās bija mazāki nekā iepriekšējos divos gados. Ledus uzlūšana rietumu daļas upēs gaidāma marta otrajā dekādē, austrumu un centrālās daļas upēs – marta trešajā dekādē. Ledus iešanas laikā iespējama ledus sastrēgumu veidošanās Daugavā lejpus Daugavpils pie salām Līksnas un Nīcgales posmā, kā arī Jēkabpils un Pļaviņu posmā. Ledus masām ienākot Pļaviņu ūdenskrātuvē, ūdens līmenis pie Pļaviņām var celties par trīs līdz četriem metriem. Tomēr šogad ledus sastrēguma veidošanās iespējama arī pie Sakas salas lejasdaļas, jo pirmspalu periodā ledus biezums pie Prižiem un Ādmināniem sasniedza 57 līdz 77 centimetrus. Arī Vidzemes upēs iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un palieņu applūšana. Gaujas lejtecē zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā. Sastrēguma veidošanās iespējama arī Ogres lejtecē, jo Ogres pilsētas robežās pirmspalu periodā ledus bija 27 līdz 48 centimetrus biezs. Lielupē ledus sastrēguma izveidošanās un zemāko vietu applūšana visvairāk iespējama pie Staļģenes, savukārt Ventā – lejteces posmā. Sagaidāms, ka Kurzemes un dažu Zemgales upju notece martā un aprīlī būs mazāka nekā februārī, tāpēc ledus iešanas laikā bīstami ledus sastrēgumi, visticamāk, neveidosies. LETA
Komentāri