Cēsu dome apstiprinājusi jaunus saistošos noteikumus “Par Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka aizsardzību un uzturēšanu.” Tie nomainīja vecos, kas bija pieņemti 2005. gadā.
Vērtīgs mantojums
Parks, kas aizņem 767 hektārus, izveidots ar mērķi novērst dabas un kultūrvēsturiskās vides degradāciju, lai saglabātu teritoriju nākamajām paaudzēm un veicinātu tās attīstību, paplašinot iedzīvotāju atpūtas iespējas un sekmējot tūrisma attīstību. Šajā teritorijā ir tikai Cēsīm raksturīga dabas un kultūrvēsturisku objektu daudzveidība.
Domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Inta Ādamsone stāsta, ka pēc parka izveides apstiprināts Cēsu dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas aizsardzības plāns, kurā bija skaidri definēts, kas šajā teritorijā vērtīgs, kā arī norādīts nākotnē veicamais šī mantojuma saglabāšanā.
“Pēc dokumenta saņemšanas sapratām, ka 2005.gadā pieņemtie saistošie noteikumi jākoriģē, nepieciešami grozījumi un labojumi. Lai nerastos problēmas, grozot katru teikumu, nolēmām izstrādāt un pieņemt jaunus noteikumus,” skaidro I.Ādamsone.
Neveicināt zemes eroziju
Atšķirībā no pirmā varianta, jaunajos noteikumos norādīts teritorijas zonējums, pielikumā ir karte, kurā tas iezīmēts, arī katras zonas robežu apraksts. Robežas norādītas koordinātu sistēmā, bet vienkāršam lasītājam šie skaitļi neko neizteiks, tam nepieciešama speciāla aparatūra. Taču, kā stāsta I.Ādamsone, šī precizitāte ir svarīga, jo strīdīgos gadījumos ļaus precīzi noteikt robežas.
Atbilstoši aizsardzības plānam, parka teritorijā noteiktas četras zonas – dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālā, kā arī norādīts, kādas darbības katrā aizliegtas.
“Aizliegumi galvenokārt vērsti uz dabas aizsardzību, jo tas ir dabas un kultūrvēsturiskais parks. Vairāki būtiski aizliegumi attiecas uz visu parka teritoriju, piemēram, aizliegums mainīt virsmas reljefu un veikt citas darbības, ja tās pārveido dabu un var veicināt zemes eroziju. Tas gan nenozīmē, ka nedrīkst veikt nekādas reljefa izmaiņas, aizliegtas tādas, kas var ietekmēt zemes eroziju. Ja uzbērs desmit centimetru grants slāni, varbūt nekas nenotiks, bet var arī notikt, tāpēc būvvaldei nāksies uzmanīgāk sekot līdzi, vai iecerētie darbi nenodarīs kādu kaitējumu,” stāsta I.Ādamsone.
Saglabāt vecos kokus
Liela uzmanība saistošajos noteikumos pievērsta koku ciršanai, jo šajā teritorijā ir daudz mežu – pašvaldības, valsts un privāto. Zonējuma robežās noteikts, kādus kokus drīkst cirst, kādus ne. Dabas lieguma zonā nedrīkst veikt galveno cirti, pārējās zonās tas atļauts, bet noteikts ierobežojums koku vecumam.
“Kultūrvēsturiskā parka teritorijā gribam saglabāt vecos, jau dižkoku apmērus sasniegušos kokus. Tāpēc dabas parka zonā aizliegts cirst kokus, ja priežu un ozolu audzēs to vecums ir jau 70 gadi, egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēs – 50 gadi, apšu audzēs – 30. Ainavu aizsardzības zonā šis vecums ir attiecīgi 80, 60 un 35 gadi.
Vēl svarīgs ir punkts par aizliegumu atsevišķās zonās izvākt no mežiem kritušos resnos koku stumbrus. Ja koks nogāzies, to var pavākt malā, ja traucē, var apzāģēt zarus, bet pašam stumbram, kas nokritis dabīgā ceļā, jāpaliek. Tas ir liels bioloģiskās daudzveidības avots,” skaidro I.Ādamsone. Ainavas inventarizācija
Saistošajos noteikumos daudz runāts par ainavu, lai gan, kā atzīst I.Ādamsone, tas ir samērā subjektīvs jēdziens. Daudz nosaka cilvēka gaume, vienam patīk tāda ainava, otram – citāda. Parka teritorijā uzsvars likts uz vēsturisko ainavu, un tajā nebūtu vēlami objekti, kas to degradē. Atkal jautājums – kas ir ainavas degradācija?
“To centīsimies atrisināsim šī gada laikā. No vides aizsardzības fonda ceram sagaidīt līdzfinansējumu ainavu inventarizācijai. Varētu tapt dokuments, kurā būs izvērtētas visas ainavas. Tad varēsim pateikt, kurā ainavā nebūtu vēlams būvēt ēkas modernā stilā, kurā tieši tādas iederētos. Savukārt vēl kādā vispār nebūtu vēlama apbūve, lai saglabātu īpašus skatu punktus. Bet nerunāt par ainavas vērtību jaunajos noteikumos nevarējām, jo parks veidots, lai saglabātu vēsturisko ainavu,” skaidro I.Ādamsone. Rast labāko risinājumu
Noteikumi arī paredz, ka parka uzturēšanai un pārvaldei izveido apsaimniekošanas padomi. Pagaidām nav zināms, kad tā taps, bet tas būtu labākais teritorijas apsaimniekošanas modelis. Padomē varētu būt parka teritorijā dzīvojošie cēsnieki, kuri vēlētos darboties parka labā, nevalstisko organizāciju pārstāvji, pašvaldības speciālisti. I.Ādamsone atzīst, ka padomes sastāvs un darbības principi var būt ļoti dažādi, nepieciešams atrast labāko risinājumu.
Iecerēts parka aizsardzības un uzturēšanas nepieciešamo līdzekļu piesaistei izveidot “Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka fondu”. Līdzīgs fonds sekmīgi darbojas Valmierā, kur iedzīvotāji un uzņēmēji ziedo naudu konkrētiem mērķiem tieši pilsētas labiekārtošanai un sakopšanai.
Vēl saistošajos noteikumos noteikti sodi par to neievērošanu. Fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu līdz 250, juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem.
Ar saistošajiem noteikumiem, parka robežu aprakstu un kartogrāfisko materiālu var iepazīties Cēsu mājas lapā un pašvaldībā.
Komentāri