Pavasaris ir laiks, kad pat vislielākajam skeptiķim gribas pabūt dabā. Varbūt tieši tāpēc, kad Latvija ziedonī, notiek
Eiropas Dabas un nacionālo parku diena. Tad visā Eiropā rīko atvērto durvju dienas un notiek dažādi pasākumi, lai iepazīstinātu sabiedrību ar vides aizsardzības nozīmi, dabas vērtībām un retumiem.
Šīgada pasākuma tēma ir “Parki dabai. Parki labklājībai. Parki mieram.” Daudzi, ne tikai no Latvijas malu malām, bet arī citām zemēm, labprāt laiku pavada Līgatnes dabas takās. Te var izbaudīt mežu savdabīgo klusumu un putnu dziesmas, apskatīt Latvijas savvaļas dzīvniekus un vienkārši būt svaigā gaisā.
“Apmeklētāju ir daudz. Brīvdienās brauc ģimenes. Maijā dabas takās ir daudz skolēnu, brauc arī darba kolektīvi,” stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un atzīst, ka hokeja čempionāts gan patraucējis, pēc laika, kad apmeklētāji steidzas mājup, varējis zināt, kad ir Latvijas spēles. Inta Līgatnes dabas takas vada divus mēnešus, viņa ir ļoti gandarīta par pastāvīgajiem apmeklētājiem, kuri te brauc atpūsties, apskatīt dzīvniekus vēl un vēl.
“Uz dabas takām parasti brauc, lai te pavadītu visu dienu, kaut taku var izstaigāt divarpus stundās. Cilvēki ierodas ar piknika groziem, dienu pavada nesteidzīgi,” novērojusi dabas taku vadītāja un atgādina, ka
ne jau vienmēr apmeklētāji uzreiz var ieraudzīt dzīvniekus. Tiem ir savs dienas ritms. Pusdienlaikā, ja vēl karsts, gribas atpūsties ēnā, paslēpties no saules. Vairāk redz tie, kuri atbrauc agrāk no rīta vai pēcpusdienā.
Pavasaris Līgatnes dabas takās bijis darbīgs. Bijušas vairākas talkas, kurās strādājuši dabas taku draugi un
sakopuši ne vienu vien stūrīti. Pavasarī pabeigta lācenītes Ilzītes
nožogojuma sakārtošana, tūlīt pabeigs krāsot lāču Mikus un Puikas jaunā voljera nožogojumu. Šie darbi bija atlikti uz pavasari. “Lāčiem patīk, ja apkārt ir cilvēki. Mēs, cilvēki, ejam skatīties uz lāčiem, bet dzīvnieki ar tādu pašu interesi vēro mūs un arī izklaidējas,” stāsta Inta Lange. Karstajās dienās lāči vislabprātāk laiku pavada peldēs dīķīšos, kas atrodas voljerā, vai baseinos lāču mājā. “Lāči arī sauļojas, guļot uz koka, viens
ar otru spēlējas. Vēl abiem patīk rakt, varbūt tāpēc, ka ilgu laiku nodzīvoja mājā, kur to nevarēja darīt. Katru vakaru tiek pārbaudīts, vai kāda bedre nav izrakta pārāk dziļa. Ilzīte ir godīga, rāmi pastaigājas. Kā jau meitene – kārtīga,” par daudzu jo daudzu mīluļiem pastāsta dabas taku vadītāja.
Nākamnedēļ nožogojumā līdzās caunai, seskam un vāverēm iemitināsies vēl kādi Latvijā labi pazīstami dzīvnieki.
“Attīstība turpinās. Protams, gribētos, lai viss notiek ātrāk, bet svarīgākais, ka ir rezultāts. Gribētos uzlabot voljerus, daži projekti,
iespējams,
tiks īstenoti jau šogad. Jādomā par mežacūku un lapsu iežogojuma uzlabošanu, lai tie būtu ērtāki gan dzīvniekiem, gan arī kopējiem vieglāk strādāt,” darāmo ieskicē Līgatnes dabas taku vadītāja. Viņa atzīst, ka Līgatne
ir ļoti piemērota vieta, lai šurp brauktu iepazīt dabu – dažādus meža tipus, augus. Pierasts, ka Līgatnes dabas takās brauc skatīt dzīvniekus, bet te vērts ieskatīties arī mežā, pļavā, klinšu atsegtajos Gaujas krastos. Te mežā ir dažādas sūnas, ķērpji.
Takās varētu būt
jauni maršruti, kur to visu iepazīt.
Kā ļoti būtisku Līgatnes dabas taku attīstības virzienu Inta Lange uzsver – izglītošanu.
“Te var mācīt un stāstīt par visu – dabu, vidi, neskartajiem mežiem, Gaujas senleju, ģeoloģiju, dzīvnieku aizsardzību, cilvēku un dzīvnieku mijiedarbību,” pārliecināta Inta Lange. Dabas izglītības centrs “Meža skola “Pauguri”” ir iecienīta vieta, kuru apmeklē skolēni. Ir skolas, kuru audzēkņi šurp brauc uz konkrētām nodarbībām. Brīvdienās te vienmēr jaunākajai paaudzei ir ko darīt, var daudz ko uzzināt par dzīvniekiem, spēlēt spēles, skatīties filmas par dabu.
Ekspozīcija “Paslēpes!” ieinteresēs arī pieaugušos. Rīt “Pauguros” atvērto durvju diena.
“Mēs baidāmies, noliedzam to, ko nepazīstam, nezinām. Piemēram, Igaunijā lāču ir daudz vairāk. Cilvēki nebaidās, dzīvnieks un cilvēks dzīvo līdzās. Latvijā, tikko izdzirdam, ka kaut kur redzēts ķepainis, teju krītam panikā. Ir jāmāca par mijiedarbību dabā,” domās dalās Inta Lange. Viņa vēlreiz atgādina, ka dabā dzīvnieku
mazuļi nav pamesti. Ieraugot kādu mazuli, nevajag to aiztikt, kur nu vēl nest mājās. Nākot cilvēkam, dzīvnieki slēpjas, mazuļiem ir aizsargkrāsa,
tie cer, ka cilvēks viņus nepamanīs.
“Arī tas cilvēkiem jāmāca, gribēdami to labāko, viņi neizprot, kādas var būt sekas,” saka Inta Lange. Viņa ilgus gadus strādājusi Rīgas zooloģiskajā dārzā, bijusi dzīvnieku kopēja,
barošanas speciāliste, nagaino dzīvnieku nodaļas vadītāja. Līgatne viņai labi zināma, un te, kā atzīst Inta, darbs un hobijs ir kopā.
Pavērtējot nedaudz tālāku nākotni, Līgatnes dabas taku vadītāja atklāj, ka Līgatnē varētu veidot vietu savvaļas dzīvnieku rehabilitācijai. “Cilvēki atrod mežā, ceļa malās savainotus dzīvniekus, un tos nav kur likt. Zoodārzā nav vietas. Tos varētu izārstēt un palaist brīvē. Mūsu dzīvnieku kopējiem ir pieredze, un tas būtu labs darbs arī
cilvēku sirdsmieram, jo tas, kurš dzīvnieku nodevis speciālistu rokās, zinās, ka te darīs visu, lai tam palīdzētu, glābtu.
Tāda centra valsts līmenī Latvijā nav. Ja būtu finanšu iespējas,
tālā nākotne pietuvinātos,” pastāsta Inta Lange un ar gandarījumu piebilst, ka Līgatne ir īpaša vieta ne tikai atpūtai, bet arī darbam.
Sarmīte Feldmane
Komentāri