Gaujas NP informācijas speciāliste
Gaujas Nacionālā parka darbinieki šovasar veica Latvijā līdz šim nebijušu pētījumu – tika novērtēti Gaujas krasti, iežu atsegumi un tūristu apmetnes, uzmērot, veidojot digitālo fotoarhīvu un analizējot situāciju. Projektu finansēja Latvijas Vides aizsardzības fonds. Paredzams, ka šāda izpēte tiks atkārtota ik pēc pāris gadiem, salīdzinot krasta izmaiņas pēc fotoattēliem un GPS mērījumiem. Pirmā gada rezultāti tiks apspriesti, tiekoties Gaujas NP darbiniekiem un uzņēmējiem – ūdenstūrisma organizatoriem. Politika, mīlestība un citi vēstījumi
Aplūkojot klintis no upes puses, tika turpināti pirms gada iesāktie smilšakmens atsegumu ierakstu jeb skrāpējumu pētījumi. Vērtējot pēc iežu pieejamības antropogēnajai ietekmei, proti, cilvēka darbībai, Gaujas krastos ir vietas, kas sasniedzamas tikai no laivas – pieturoties pie klinšu izciļņiem, izkāpjot uz smilšu sanesumiem vai terasēm iežu pakājē. Iespējams, tāpēc samērā maz skartas ir Līņu klintis un vairāki ieži – Edernieku, Ķūķu, Jumpravu, Enkurakmens, Elpju. Plašāka ierakstu galerija vērojama vietās, kas sasniedzamas gan no krasta, gan piestājot malā ar laivu. No labiekārtotajiem objektiem vairāk „mīlētas” Ērgļu klintis. Te apmeklētāji uzkavējas ilgāk, kurina ugunskurus, nakšņo. Pēc novērojumiem, pie Sietiņieža ūdenstūristi piestāj retāk, iespējams, tāpēc, ka tas ir maršruta sākumā un nav vēlēšanās izkāpt no laivas.
Klinšu mākslinieku visiecienītākie objekti ir Kazu iezis, Briedīšu iezis, Leimaņu ieža trīs atsegumi, Gūdu klintis. Braucot laivā, skatam paveras daudzveidīga parakstu, ierakstu, saukļu un piktogrammu galerija. Politika, mīlestība un citi vēstījumi daudzās valodās, pavisam bez cenzūras. Lai gan ūdenstūrisma maršruta aprakstā minēts, ka iežu atsegumi nav labiekārtoti un nav paredzēti apmeklējumam, tie jāsaudzē, tomēr svaigie ieraksti liecina, ka noteikumus un pamācošus tekstus neviens nelasa. Patīkams izņēmums – Spriņģu iezis, kas sasniedzams gan no laivas, gan krasta, taču ir ļoti maz „aprakstīts”. Zaļās un citas pieturas
Analizējot nepieciešamību brauciena laikā piestāt krastā, viens no iemesliem ir klinšu vai atsevišķu tuvumā esošu objektu apskate – alas, seni ieraksti, avoti, gravas. Braucēji vadās ne tikai pēc aprakstos un ceļvežos lasītā, bet arī pēc paziņu un draugu ieteikumiem. Skats no Launaga ieža varētu pretendēt uz godalgoto vietu Latvijas majestātisko ainavu konkursā, taču… no paša atseguma gan maz kas atlicis. Trauslais smilšakmens slēpjas zem daudzu cilvēku kāju radītās nobrukumu kārtas.
Apmešanās ārpus apmetnēm, patvaļīgās piknika vietas, nakšņošana uz sērēm vai alpīnisma treniņi ir vienreizējs piedzīvojums. Pēc novērojumiem, to atļaujas ūdenstūristi, kas braucienu plāno individuāli, kam nav laika ierobežojuma, kas nomā inventāru vai brauc ar savām laivām. Tomēr pārkāpumi Gaujas NP darbiniekiem nepaliek noslēpums, jo tūristi ne tikai atstāj apmešanās vietā atkritumus, bet arī vieglprātīgi publicē internetā piedzīvojumu aprakstus un bilžu galerijas.
Pārmaiņas klints sejā
Katru gadu atsegumi Gaujas krastā mainās. Vairākumu nemanāmi slīpē vējš un pavasara ledi, pa gabalam nolūst kopā ar krītošiem kokiem, taču cilvēku radītās rētas iezī ir nedabiski uzkrītošas. Jau kopš 60. – 70. gadiem Ērgļu klintis rotā iegrebti pakāpieni, ko izmanto arī mūsdienās. Sietiņiezī turpinās padziļinājumu un nišu veidošana, kā arī „šļūkšana pa reni”. Jauniešiem vispopulārākā fotografēšanās vieta ir apaļā nišā, kurai pieeju nespēj traucēt nožogojums un piktogramma „Neskrāpēt!”. Vecāki tur iestutē mazākos bērnus, kas paši nevar uzrāpties. Bet bildes lepni publicē interneta lapās…
Lielu postu nodarījusi laivu vilkšana Leimaņu ieža otrajā atsegumā. Dīvains jau pats fakts – kāpēc bija tā jānopūlas? Laivas varēja uznest kādā lēzenākā vietā. Tagad šādas iespaidīgas renes, kuras turpina padziļināt nokrišņu ūdeņi, nevar likvidēt ne daba saviem spēkiem, ne cilvēki. Un, protams, skrāpējumi – vispopulārākais klinšu bojājumu veids, kas konstatēts visos atsegumos. Īsais kurss klinšu rakstu vēsturē
Agrākie ieraksti, līdz 2. Pasaules karam, izpildīti ar eleganci, rūpību, kvalitāti. Vārdi, apdzīvotu vietu vai biedrību, mācību iestāžu nosaukumi, simboli, emblēmas, dzejas rindas, Bībeles citāti, patriotiski saukļi. Vairākums
liecina
par
grupu
apmeklējumu. No Gaujas apskatāmi tikai daži. Mūsdienās lielāko daļu aizsedz krasta apaugums, arī sūnas, ķērpji.
Visvairāk ierakstu tapis aizvadītā gadsimta 70. un 80. gados. Klintis rotā Krievijas mācību iestāžu un tūrisma klubu, arī militāristu laivu braucienu piemiņas zīmes. Ieraksti ir liela izmēra, droši vien grebšanai izmantoti tūristu cirvīši, naži. Aptuveni puse no visiem liecina par grupu apmeklējumu. Izpildījums robusts, nekvalitatīvs, paviršs. Tolaik populārs bijis posms no Raiskuma tilta līdz Līgatnes pārceltuvei vai līdz Siguldai. Lūk, Leimaņu ieža visos trijos atsegumos atkārtojas identiski ieraksti kirilicā: „Jugla”, „Jakutsk” un mākslinieciski veidots: „Oļa”.
Mūsdienas no 1990. līdz 1999. gadam pārstāv cilvēku vārdi, pilsētas, gada skaitļi. Maz simbolu. Ieraksti bez elegances, rotājumiem, taču ģeometriski precīzi un lakoniski. Vairākums liecina par individuālu apmeklējumu.
Jaunais gadu tūkstotis piesaka agresīvāku klinšu mākslas izpausmi. Tās ir rupjības, svešvārdi, teksti svešvalodās, iesaukas. Izpildījums paviršs, nesimetrisks, bojāti agrākie ieraksti, iespējams, ka izmantoti pa rokai gadījušies palīglīdzekļi. Atgriežas simboli – zibeņi, sirdis, bultas, automašīnu firmu logo, krusti, sejas. Piemēram, Briedīšu iezī divas skaldnes no vienas vietas norakstītas ar 21. gadsimtā populāriem svešvārdiem: „Extrim”, „Online”, kā arī personvārdiem krievu valodā. Gūdu klintīs, kur laivotājiem sākumposmā ērti piestāt, iezis blīvi noklāts ar ierakstiem krievu valodā, kuru gada skaitļi liecina, ka tie ieskrāpēti no 2000. gada līdz šai sezonai. Varbūt kādam uzņēmējam iepatiksies ideja par mākslīgas klinšu sienas būvi – kur enerģiskajiem rāpties, kur apliecināties, no sirds iztrakoties un labu fizisko rūdījumu iegūt? Kā pasargāsim?
Lūk, tādas šovasar izskatījās cilvēku skartās klintis Gaujas krastos, un liekas, ka tik drīz vis no Gaujas NP takām nenozudīs piktogrammas „Nekāpt!”, „Neskrāpēt!”. Par smilšakmens iežu atsegumu aizsardzību Nacionālā parka speciālisti rakstīs, stāstīs un informēs arī turpmāk, cerot, ka ar laiku apmeklētāji kļūs atbildīgāki. Ticu, ka tas notiks, jo mums visiem ir tikai viena Gauja. Saudzēsim to!
Komentāri