Ceturtdien, 7. oktobrī, Cēsu novada domes sēdē deputāti nolēma pieņemt 600 latu ziedojumu Cēsu Valsts ģimnāzijas jubilejas pasākuma organizēšanai šā gada 23.oktobrī, informēja Cēsu novada domē.
Dažādas naudas summas, kas kopā veido 600 latus, skolai ziedo vairākas privātpersonas un zemnieku saimniecība “Jaunzemi”.
Jau ziņors, ka šā gada 23.oktobrī 85.dzimšanas dienu svinēs Cēsu Valsts ģimnāzija.
Skolas svinības sāksies ar dievkalpojumu Cēsu Svētā Jāņa baznīcā un piemiņas brīžiem skolotāju atdusas vietās Cēsu kapsētās.
Plkst.15 paredzēta bijušo un esošo skolotāju pieņemšana pie direktores, bet vēlāk sāksies svētku koncerts “Kā Tev iet…” jaunajā sporta hallē pie skolas. Turpat notiks arī absolventu atmiņu grāmatas “…ir tikai viena skola” atvēršanas svētki.
Plkst.19 skolā notiks skolotāju, absolventu un darbinieku tikšanās, būs balle divās zālēs.
Kā liecina informācija skolas mājaslapā, Cēsu Valsts ģimnāzijas pirmsākumi meklējami 1892.gadā, kad Kārlis Millers (Zariņu Kārlis) atvēra savu privāto reālskolu zēniem. 1907.gadā Milleram atļāva skolu pārvērst par privātu reālskolu ar kroņa skolas tiesībām, bet 1912.gadā skolai piešķīra pilnas kroņa reālskolas tiesības.
Otra skola, kura deva pamatu Cēsu ģimnāzijai, bija 1907.gadā dibinātā Kristīnes Apkalnes sieviešu ģimnāzija. Tai bija sagatavošanas klase un pirmās četras klases ar pilnām sieviešu ģimnāzijas tiesībām. 1918.gadā skolā ieviesa Vācijas liceju programmu, bet zemākajās klasēs uzsāka mācības latviešu valodā.
1925.gada 31.jūlijā Izglītības ministrija likvidēja Cēsu-Bērzaines valsts vidusskolu un sieviešu neoģimnāziju un tās apvienoja zem kopīga nosaukuma – Cēsu Valsts vidusskola. Šis gads tiek uzskatīts par Cēsu pilsētas ģimnāzijas dibināšanas gadu.
Pirmais skolas direktors no 1925. līdz 1934.gadam bija Jānis Saujiņš, bet no 2002.gada skolu vada Gunta Bērziņa.
LETA
