Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Cēsu slimnīca jau no janvāra strādā ar zaudējumiem

Druva
16:32
03.03.2010
3

Cēsu slimnīca jau no šī gada janvāra strādā ar zaudējumiem, jo tā, līdzīgi citām reģionālajām slimnīcām, sniegusi palīdzību vairāk cilvēkiem, nekā iepriekš plānots, pastāstīja SIA “Cēsu klīnika” valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts.

Gan janvārī, gan februārī pacienu skaits slimnīcā ir bijis apmēram trīs reizes lielāks, nekā plānots. Slimnīca uzņēmusi akūtos pacientus un sniegusi neatliekamo palīdzību.

“Neatliekamo palīdzību bija plānots sniegt 220 pacientiem mēnesī, bet reāli janvārī slimnīca uzņēma apmēram 650 pacientus, bet februārī 570. Salīdzinoši pret pagājušā gada janvāri un februāri pacientu skaits ir nedaudz mazāks, bet būtiski tas nav samazinājies,” stāsta Kniksts.

Slimnīcas darbinieki nopietni izvērtē slimnīcā nogādāto pacientu stāvokli, un, ja gadījums nav akūts, pacientam tiek piedāvāti citi risinājumi, kā palīdzēt, neievietojot viņu slimnīcā, bet izmantojot mājas aprūpi, ambulatorās vai ģimenes ārsta konsultācijas. Šādā veidā pacienti tiek šķiroti, lai būtu iespējams ieekonomēt pieejamo finansējumu.

Kniksts uzskata, ka pašreizējā situācija ir slimnīcu spīdzināšana, jo nauda ir iedalīta mazāk, nekā nepieciešams, un arī pacientu skaits ir aprēķināts mazāks. Visus izdevumus slimnīca sedz no saviem līdzekļiem cerībā, ka valsts vismaz par neatliekamo palīdzību iztērēto atmaksās. Nav gan zināms, kad tas varētu notikt.

“Teorētiski varētu rasties situācija, ka slimnīcām pietrūks naudas, jo viss būs iztērēts. Jau pagājušajā gadā redzējām, kas notika, kad lielās zāļu piegādes firmas draudēja ar maksātnespēju,” saka Kniksts. Pašlaik slimnīcas vēl var izmantot savas uzkrātās rezerves, jo ir gada sākums, tāpat norēķini ar zāļu firmām jāveic divu trīs mēnešu laikā. Patiesās problēmas varētu sākties pēc dažiem mēnešiem.

Jau ziņots, ka janvāra dati liecina, ka slimnīcas jau pirmajā mēnesī ir būtiski pārtērējušas janvārim atvēlētos līdzekļus, tomēr Veselības ministrija (VM) sola, ka par neatliekamās palīdzības sniegšanu tiks samaksāts visām slimnīcām.

Ja kopumā Latvijā pārstrāde veido 54,28%, tad atsevišķās slimnīcās nauda pārtērēta pat sešas reizes vairāk, nekā janvāra mēnesī bija atvēlēts, liecina Veselības norēķinu centra (VNC) apkopotie dati.

Vissarežģītākā situācija gada pirmajā mēnesī bijusi reģionos, kur, piemēram, Krāslavas slimnīcā pārtērēts pat vairāk nekā sešas reizes vairāk līdzekļu, nekā mēnesim bija ieplānots. Vismaz uz pusi vairāk naudas iztērēts arī Madonas, Balvu, Preiļu, Jēkabpils, Cēsu un citās slimnīcās.

Nedaudz labākā situācijā janvārī bija Rīgas lielās slimnīcas, kaut gan arī tajās pārstrāde bijusi ievērojama – Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā – 49,16%, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 75,37%. Vienīgi Bērnu klīniskajā slimnīcā pārstrāde janvārī bijusi 1,9%, jo bērnu un grūtnieču aprūpi Veselības ministrija (VM) izvirzījusi kā prioritāti.

Pēc LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
11

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
54
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi