Cēsu slimnīca jau no šī gada janvāra strādā ar zaudējumiem, jo tā, līdzīgi citām reģionālajām slimnīcām, sniegusi palīdzību vairāk cilvēkiem, nekā iepriekš plānots, pastāstīja SIA “Cēsu klīnika” valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts.
Gan janvārī, gan februārī pacienu skaits slimnīcā ir bijis apmēram trīs reizes lielāks, nekā plānots. Slimnīca uzņēmusi akūtos pacientus un sniegusi neatliekamo palīdzību.
“Neatliekamo palīdzību bija plānots sniegt 220 pacientiem mēnesī, bet reāli janvārī slimnīca uzņēma apmēram 650 pacientus, bet februārī 570. Salīdzinoši pret pagājušā gada janvāri un februāri pacientu skaits ir nedaudz mazāks, bet būtiski tas nav samazinājies,” stāsta Kniksts.
Slimnīcas darbinieki nopietni izvērtē slimnīcā nogādāto pacientu stāvokli, un, ja gadījums nav akūts, pacientam tiek piedāvāti citi risinājumi, kā palīdzēt, neievietojot viņu slimnīcā, bet izmantojot mājas aprūpi, ambulatorās vai ģimenes ārsta konsultācijas. Šādā veidā pacienti tiek šķiroti, lai būtu iespējams ieekonomēt pieejamo finansējumu.
Kniksts uzskata, ka pašreizējā situācija ir slimnīcu spīdzināšana, jo nauda ir iedalīta mazāk, nekā nepieciešams, un arī pacientu skaits ir aprēķināts mazāks. Visus izdevumus slimnīca sedz no saviem līdzekļiem cerībā, ka valsts vismaz par neatliekamo palīdzību iztērēto atmaksās. Nav gan zināms, kad tas varētu notikt.
“Teorētiski varētu rasties situācija, ka slimnīcām pietrūks naudas, jo viss būs iztērēts. Jau pagājušajā gadā redzējām, kas notika, kad lielās zāļu piegādes firmas draudēja ar maksātnespēju,” saka Kniksts. Pašlaik slimnīcas vēl var izmantot savas uzkrātās rezerves, jo ir gada sākums, tāpat norēķini ar zāļu firmām jāveic divu trīs mēnešu laikā. Patiesās problēmas varētu sākties pēc dažiem mēnešiem.
Jau ziņots, ka janvāra dati liecina, ka slimnīcas jau pirmajā mēnesī ir būtiski pārtērējušas janvārim atvēlētos līdzekļus, tomēr Veselības ministrija (VM) sola, ka par neatliekamās palīdzības sniegšanu tiks samaksāts visām slimnīcām.
Ja kopumā Latvijā pārstrāde veido 54,28%, tad atsevišķās slimnīcās nauda pārtērēta pat sešas reizes vairāk, nekā janvāra mēnesī bija atvēlēts, liecina Veselības norēķinu centra (VNC) apkopotie dati.
Vissarežģītākā situācija gada pirmajā mēnesī bijusi reģionos, kur, piemēram, Krāslavas slimnīcā pārtērēts pat vairāk nekā sešas reizes vairāk līdzekļu, nekā mēnesim bija ieplānots. Vismaz uz pusi vairāk naudas iztērēts arī Madonas, Balvu, Preiļu, Jēkabpils, Cēsu un citās slimnīcās.
Nedaudz labākā situācijā janvārī bija Rīgas lielās slimnīcas, kaut gan arī tajās pārstrāde bijusi ievērojama – Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā – 49,16%, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 75,37%. Vienīgi Bērnu klīniskajā slimnīcā pārstrāde janvārī bijusi 1,9%, jo bērnu un grūtnieču aprūpi Veselības ministrija (VM) izvirzījusi kā prioritāti.
Pēc LETA
Komentāri