Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras direktoram J.Karlsonam, LR Kultūras ministrijas ministra v.i. E.Zalānam Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājam G.Šķenderam Cēsu rajona laikraksta ‘’Druva’’ redakcijai
10. februārī notika rajona koru diriģentu kārtējā informatīvā sanāksme , kurā arī uzzinājām, ka ar 5.martu Cēsu kultūras centra (KC) jauktā kora “Beverīna” un “Vidzeme” vadītāju amata vienības tiek likvidētas.
Protams, apzināmies finansiālo situāciju valstī, pilsētā, bet… vai tiešām tiem, kuri ierosināja šo lēmumu (vai Cēsu KC, vai Cēsu dome, vai deputātu kultūras komiteja?), nebija iespējas un pienākums informēt rajona virsdiriģentu, kultūras eksperti, lai kopīgi meklētu risinājumu? Mēs nosodām šādu rīcību un vēlamies noskaidrot, kādēļ tā ir noticis. Vienīgais neoficiāli dzirdētais arguments – pilsētā tik daudz koru nevajag. Tas neiztur nekādu kritiku.
Vēlamies noskaidrot:
1.Kādi kritēriji piemēroti, lai atbrīvotu tieši šos diriģentus? Abi kori skatēs uzrāda stabilu māksliniecisko kvalitāti, iegūstot 1. un 2. pakāpes diplomus.
2. Kādēļ tieši šie kolektīvi tiek likvidēti? Tieši šie kori pilsētā ir vienīgie, kas vēsturiski darbojušies tikai kultūras centrā.
3.Vēlamies iepazīties ar kultūras komitejas vai pilsētas domes sēdes protokolu, kurā šis jautājums apspriests, lai uzzinātu iemeslus, motīvus, pamatojumu šādam domes lēmumam. Sanāksmes dalībnieki ierosina publicēt šo deputātu (vai ierēdņu?) viedokļus, lai arī sabiedrība uzzina un šie ļaudis ieiet vēsturē kā cilvēki, kas sekmē kultūras graušanu Cēsīs.
4. Vai uzskatāt par būtisku ietaupījumu budžetā Ls 2 460? Tā ir summa, kas bija paredzēta abu diriģentu atalgojumam gadā. Varbūt kādu robu budžetā ar to iespējams aizlāpīt, bet sagrautas tradīcijas atjaunošana prasa vairākus gadu desmitus!
Cēsis – Latvijas karoga šūpulis… Cēsu vārds Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkos allaž celts godā, jo tā ir pilsēta, kas bagāta ar ilglaicīgiem, stabiliem, mākslinieciski augstvērtīgiem kolektīviem. Pēc Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu vienprātīga atzinuma, te ir labākais kopkoris valstī…
Cēsis – kultūras un tradīciju pilsēta. Tā ir ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Bet ar ko sākas šis ceļš? Vai ar to, ka, nemeklējot risinājumus, lielākā daļa deputātu paceļ rokas pret mūsu identitātes pamatvērtībām – kolektīviem, kas uztur dzīvu un kopj tautas nozīmīgāko vērtību – Dziesmu svētkus?
Uzskatām, ka visnotaļ apsveicamajiem centieniem kļūt par kultūras galvaspilsētu var tikt pārvilkta svītra, ja dažiem tuvredzīgiem un nākotni neredzošiem deputātiem šķiet, ka viņiem ir tiesības ar rokas vēzienu iznīcināt tradīcijas, kas koptas gadu desmitiem (koris „Vidzeme” šogad atzīmē 65 gadu jubileju, koris „Beverīna”- 43. gadskārtu).
Ar nožēlu jāatzīst, ka Cēsis kļuvušas par pilsētu, kurā, attaisnojoties ar finansiālo krīzi, tiek apdraudēta mūsu kultūras pamatvērtība – Dziesmu svētki. Pieņemtais lēmums nav spriedums tikai diviem kolektīvu vadītājiem, tas ir spriedums 72 dziedātājiem, spriedums, kas patiesībā ir banāli vienkāršs – piedodiet, jūs mums esat lieki! Vēlamies vērst uzmanību un aicinām apjaust, ka tieši tautas mākslas kolektīvi ir tie, kas veido pilsētas sabiedrību, veicina pazīstamī-
bu, nes Cēsu vārdu citviet Latvijā un pasaulē. Kolektīvu dalībnieki ir pilsētas patrioti un entuziasti. 2005.gada 28.maija Cēsu rajona Dziesmu svētku bukletā “Trejas dzīves’” Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders rakstīja: “Latvijas mūzikas apritē mūsu pilsēta un tās apkārtne jau izsenis ir slavena ar mūzikas tradīcijām Laiks rit un paaudzes mainās, bet dziesma vienmēr ir kopā ar cēsniekiem, tā pavada mūs ik solī, gan darba, gan svētku dienās.. .Lai skan dziesmas Cēsīs mūžīgi!”
Skaisti vārdi… Bet vai tiešām tie paliek tikai vārdi? Sen zināma patiesība – kultūra bija vēl pirms politikas. Tieši šobrīd kultūra ir tā, kas būtu īpaši jāatbalsta. Cēsīs noticis pretējais. Kad veicas un ir labi, tad lepojamies, bet pie pirmajām grūtībām salūztam un atkāpjamies no teiktā.
Esam apzinājuši situāciju citos rajonos, pilsētās, pagastos – nav informācijas, ka būtu likvidēts kāds tradicionālās mākslas kolektīvs. Par to patiess prieks.
Cēsu rajona 14 diriģentu un koru prezidentu vārdā Mārtiņš Klišāns Valsts kultūras eksperte Cēsu rajonā Ilze Kalniņa 2009.gads 10. februārī Publicēts saīsināti
Atbild dome Jānis Gabrāns
Atgādinām, ka Cēsu domes ārkārtas sēdē, kur lēma par finansējuma pārdali pašdarbības kolektīvu atalgojumam, deputātiem tika piedāvāti divi varianti. Pirmais paredzēja nefinansēt četrus pašdarbības kolektīvu vadītājus, otrais – naudu atvēlēt visiem, tikai mazākā apjomā.
Domes priekšsēdētājs Gints Šķenders balsoja par pirmo variantu, to pamatojot ar saspringto finansiālo situāciju: “Vienmēr esmu atbalstījis pašdarbību, bet jāskatās, cik šobrīd varam to atļauties. Šajā laikā, kad gaisā virmo nepieciešamība naudas taupīšanas dēļ slēgt vasarā bērnudārzus, mēs nevaram tērēt liekus līdzekļus.
Bet šiem kolektīviem, pirmkārt, taču nav liegta iespēja nākt un darboties pašvaldības telpās. Otrkārt, koru vadītāji turpinās saņemt valsts mērķdotāciju.
Jā, var jau katram dot pa kriksītim, bet varbūt jādod kolektīviem, kuru līmenis ir augstāks. It īpaši, ja vienas sfēras kolektīvu ir tik daudz. Ja mums pārmet, ka neatbalstām mākslu, rodas jautājums, kāpēc pašvaldība neatbalsta citas mākslas un radošās jomas. Piemēram, kultūras biedrību “Harmonija”, kas dara daudz mūsu literārās bagātības saglabāšanā, vai galeriju “Dūja”, kas popularizē novada mākslu. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Kā izvērtēt, kurš pelnījis vairāk, kurš mazāk? Bet es par šo variantu balsoju tikai, zinot reālās finansiālās situācijas iespējas.”
Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs domes ārkārtas sēdē balsoja par otro variantu: “Atbalstīju iespēju kolektīviem draudzīgi padalīties savā starpā, kaut ar mazumiņu. Tomēr, atbalstot šo iespēju, gribu uzsvērt, ka pašiem kolektīviem rūpīgāk jāizvērtē sava darbība, ko viņi var un grib, jo neticu, ka šie daži desmiti latu izšķir pastāvēšanu. Ja būs vēlme darboties, kolektīvi pastāvēs tāpat.”
Komentāri