Vidzemes vēstures un tūrisma centrs klajā laidis izdevumu “Cēsu pils dārgumi”, kas populārā valodā stāsta par atradumiem arheoloģiskās ekspedīcijās.
Grāmata ir lielisks papildinājums Cēsu vēstures un mākslas muzeja izstādei ar tādu pašu nosaukumu, kurā var uzzināt par iespaidīgākajiem atradumiem Cēsu pils kultūrslānī, to atsedzot arheoloģiskās izpētes gaitā. Izrakumi Cēsu pils pakājē notiek jau vairāk nekā 30 gadus. Arheoloģisko ekspedīciju vadītāja Zigrīda Apala, būdama viena no grāmatas autorēm, stāsta par pagātnes notikumiem un cilvēkiem viduslaikos un to, kā speciālisti bijušo restaurējuši, pateicoties daudzveidīgajiem atradumiem. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar fotoattēliem un zīmējumiem, rosinot lasītājus iztēlē uzburt viduslaiku sadzīvi un dramatiskākos notikumus, kuru rezultātā cēlā pils pārvērtusies drupās, aprokot zem tām cilvēkus, atgādina par izstādē redzētajiem priekšmetiem.
“Varbūt kādreiz šo grāmatu arī tulkos un izdos svešvalodās. Tas būtu lielisks papildinājums suvenīriem un informācijas materiāliem, ko cēsnieki piedāvā tūristiem,” grāmatas atvēršanā sacīja arheoloģe Zigrīda Apala.
Grāmatas otrā daļa “Sava un sveša nauda Cēsīs jeb nauda laikmetu mainībā”, kuras autore ir numismāte Kristīne Ducmane, sniedz izsmeļošu un vēsturiski precīzu informāciju par vienu no atradumu veidiem – naudu. Izrakumos pie Cēsu pils līdz šim ir atrastas 1792 monētas. Tās ir dažādas, arī ļoti vērtīgas, piemēram, no zelta. “Tik daudz zelta, kā izrakumos pie Cēsu pils, arheologi Latvijā nav atraduši,” uzsvēra K. Ducmane, kura cītīgi strādājusi pie tā, lai noskaidrotu katras monētas izcelsmi. “Cēsīs atrastais licis mācīties, meklēt līdz šim nezināmas atbildes, domāt un pierādīt, vai uzietā nauda ir bijusi īsts maksāšanas līdzeklis, vai viltojums.”
Cēsu arheoloģisko ekspedīciju aizsācējs Jānis Apals, kura vadībā atrastas par leģendārajām kļuvušās zelta monētas, atcerējās gadījumu 70. gados, kā zeltu no viņa par lielu naudu gribējuši atpirkt, jo ārzemēs par tādiem atradumiem maksājuši pasakainu summu. “Profesionālā ētika izslēdza iespēju par kaut ko tādu tirgoties. Protams, viss atrastais palika valstij.” Daļa no Latvijas Nacionālās vēstures muzeja krājuma jau divus gadus skatāma izstādē “Cēsu pils dārgumi”.
Vidzemes vēstures un tūrisma centrs grāmatu sagatavojis par projektā iegūtajiem līdzekļiem sadarbībā ar Eiropas Kopienas un valsts Kultūrpkapitāla fonda atbalstu. To kā dāvanu Draudzīgā aicinājuma dienā saņems pilsētas un skolu bibliotēkas. Pēc kāda laika grāmatu iecerēts izdot atkārtotā metienā, tulkot svešvalodā un piedāvāt grāmatu tirdzniecībā. Grāmata savā apjomā ir neliela, tāpēc atvēršanā Rīgas arheologi un Cēsu vēsturnieki sprieda, ka vēlams kopīgi strādāt pie apjomīgāka un vēl izsmeļošāka izdevuma, jo atradumu Cēsu pilī ir daudz un tie vēl nav beigušies. Šogad iecerēta 33. izrakumu sezona.
Komentāri