Pēc divu gadu klusēšanas un, sākoties pastāvēšanas otrajam gadsimtam, atkal skan Cēsu lielākās ērģeles.
Cēsu sv. Jāņa baznīcas restaurēto ērģeļu atklāšanas koncerts sākās ar iespaidīgo un labi zināmo J.S.Baha skaņdarbu Tokāta un fūga Re minorā. To atskaņoja baznīcas ērģelniece Lelde Krastiņa, instrumenta restaurācijas projekta vadītāja. Uz atjaunotajām ērģelēm spēlēja arī Cēsu ērģelniece Olita Neimande un Straupes ērģelniece Sandra Tamane. Vēsturisko atklāšanas koncertu kuplināja ansamblis „Hanzas mūziķi” un flautiste Velta Šikova. Skanēja V.A.Mocarta, A.Marčello, J.K. Baha, D.Bukstehūdes un
L.Bellmana skaņdarbi.
2005. gadā, izveidojot baznīcā apkures sistēmu, izmainījās lielās telpas mikroklimats. Siltais gaiss iespaidoja no Vācijas 1907. gadā atvesto un uzbūvēto baznīcas instrumentu. Pēc gandrīz gadsimta kalpošanas ērģeles nācās restaurēt. To uzņēmās Alvja Melbārža vadītā mūzikas instrumentu darbnīca. Atjaunošana prasīja lielus ieguldījumus, tāpēc tapa finanšu piesaistes projekti. Arī cēsnieki bija lūgti ziedot līdzekļus. Pateicībā par atbalstu sv. Jāņa draudze atklāšanas koncerta dalībniekiem pasniedza piemiņas suvenīrus. Uz koncertu pulcējās desmitiem cēsnieku ģimeņu.
Noturot aizlūgumu, Cēsu sv. Jāņa baznīcas draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs pateicās visām atsaucīgajām sirdīm, kas ziedojušas laiku, spēku un finanses, lai ērģeles – garīgās dzīves veidotājas baznīcā – atkal varētu skanēt un atdzīvināt Dieva vārdu mūzikā. Mācītājs uzsvēra, ka Cēsu baznīca – gadsimtiem senā celtne – ir godam kalpojusi, bet nu bija pienācis laiks pārmaiņām. Tās jau notikušas iekštelpās. Baznīca ir apsildāma. Priekšā nākamais solis – fasādes atjaunošana. „Ar baznīcas ārieni saistās mūsu emocijas. Uzlūkojot baznīcu, cilvēki vēlas gūt labas sajūtas,” vērtēja mācītājs, sacīdams, ka priekšā vēl ir liels darbs. Šķēršļi nevar aizkavēt tiekšanos uz mērķi. Cēsīs tāds jau izvirzīts pirms vairākiem gadiem: pilsētai – baltu baznīcu.
Komentāri