Lai arī Cēsu pašvaldība mobilitātes nedēļas ietvaros aicināja izmantot videi draudzīgus pārvietošanās līdzekļus, šis aicinājums neguva atbalstu. Rītos pie luksoforiem un krustojumos tāpat bija sastrēgumi, un vairāk velosipēdistu ielās nebūt nemanīja.
Cēsu domes speciāliste vides politikas jautājumos Inta Ādamsone atzina, ka vēl pāragri uz to cerēt: “Būtu utopiski domāt, ka pēc mūsu aicinājuma cilvēki atstās mašīnas mājās un ies kājām vai brauks ar velosipēdiem. Šis ir laiks, kad cilvēkus sākam pieradināt pie šīs domas. Ja katru gadu atgādināsim, cilvēki varbūt aizdomāsies. Arī viktorīna, ko publicējām sestdienas “Druvā”, ir ar mērķi likt padomāt par tēmām, kas kļūst arvien aktuālākas. Nepieciešams ilgs laiks, lai mainītu cilvēku domāšanu, tas jāsāk jau no mazotnes.”
Aptaujātie autovadītāji nenoliedza šādu akciju nozīmi, vienlaikus norādot, ka vēl nav gatavi tik kardinālām izmaiņām. Tie, kuri ved bērnus uz bērnudārzu, atzina, ka, lai šo ceļu mērotu kājām, nepieciešams daudz laika, un mazuļiem tas ir pārāk liels pārbaudījums. Kā mašīnas priekšrocība tika atzīmēta arī iespēja operatīvi nokļūt nepieciešamajā vietā, jo dzīves straujais temps uzliek savu zīmogu.
“Jāņem vērā vēl kāds aspekts. Liela daļa braucēju ilgus gadus gāja kājām, jo privāta mašīna bija nesasniedzams sapnis. Tagad, tikuši pie sava braucamā, viņi nav gatavi to atkal likt malā un staigāt kājām. Tur jāmainās paaudzēm un pasaules uzskatiem,” savu versiju piedāvāja Aldis Lezdiņš.
Mobilitātes nedēļas pasākumi notiek visā Eiropā, tās ietvaros tiek īstenoti ilgtspējīgi projekti, piemēram, atklājot gājēju ielu pilsētā, jaunas velostāvvietas vai autostāvvietas ārpus pilsētas, kur var iznomāt velosipēdu un tad braukt uz pilsētu.
“Mēs tikai sākam pierast, ka šādas aktivitātes nepieciešamas. Pērn atklājām velostāvvietu pie Cēsu Valsts ģimnāzijas, kas guvusi labu piekrišanu. Pagaidām katru gadu vēl tik lielus projektus nevaram atļauties, bet domājam par velostāvvietu ierīkošanu. Mudināsim arī uzņēmumus un organizācijas piedalīties akcijā „Velostāvvieta pie sabiedriskas ēkas”, kas ilgs līdz nākamā gada novembrim,” stāsta I.Ādamsone.
Lai arī Eiropā velobraukšana ir lielākā cieņā, arī tur viss notiek lēnām un rezultāti tiek panākti tikai pēc daudziem gadiem. Cēsu speciālisti par to daudz diskutējuši ar citu Baltijas valstu pilsētu kolēģiem, un visi nonākuši pie secinājuma, ka to var iespaidot vai nu finansiāli apstākļi, proti, ja degviela maksās tik dārgi, ka cilvēks tiešām aizdomāsies, kas ir izdevīgāk, vai ja būs ērts un pieejams sabiedriskais transports. Kā labākais piemērs tiek minēta Minstere, kur panākts, ka cilvēki labprāt izmanto sabiedrisko transportu. Tur luksoforos izveidots “zaļais vilnis” tieši sabiedriskajam un velotransportam. Tuvojoties autobusam, luksoforam tiek nodots signāls un ieslēdzas zaļais. Līdz ar to autobuss precīzi iekļaujas grafikā, toties pārējās joslās braucošajiem jāstāv sastrēgumos.
“Cilvēki saprata, kā izdevīgāk pārvietoties, lai paspētu laikus. Šī ir labākā pieredze Eiropā, bet tās ieviešana prasīja 20 gadus un lielu darbu,” teica I.Ādamsone.
Komentāri