Kopš Cēsu skautisma iedibināšanas jau pagājuši 90 gadi. No pasaules skautisma pirmsākumiem – gadsimts. Šim nozīmīgajam notikumam Cēsu vēsturē nesen tika veltīta konference.
Vēstures zinātņu doktors Tālis Pumpuriņš tās dalībniekus iepazīstināja ar Cēsu skautisma rašanos. Cēsu skauti – pirmie Latvijā. Tāpat kā Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga dzimtene – Cēsis. Tāpat kā Latvijas nacionālās armijas pirmā karaspēka daļa veidota Cēsīs. Tāpat kā…
Tālavas skautu novada priekšnieks vadītājs Gunards Bērziņš, kurš nav aizmirsts arī SIA ”Valērija Belokoņa izdevniecība” Latvijas enciklopēdijas pirmajā sējumā (tikko iznācis ceturtais), konferences atklāšanas uzrunā jautāja: ”Ko parasti saka puiši, kad jautā, ko viņiem devis skautisms? Biežākā atbilde – patstāvību, paša spēju lemt, stingru mugurkaulu, latvieša stāju…”
Konferences telpā atradās Cēsu skautu 15. vienības karogs, vienīgais pirmās Latvijas Republikas skautu karogs, kas izdzīvojis. 1940. gadā pēc padomju okupācijas, pēc skautu organizācijas aizliegšanas tas izzagts no aizzīmogotās Cēsu skautu mītnes, pēc tam pabijis izsūtījumā Vācijā, pēc tam Austrālijā un Atmodas sākumā atgriezies Cēsīs. Tā ir unikāla relikvija, kas arī apliecina skautisma dzīvotspēju.
Cēsu skautisma atjaunotāji daudz darījuši, lai tiktu izdots ”Tālavas Taurētājs”. Tam iznākuši 24 numuri, vinjeti zīmējis mūsu novadnieks, mākslinieks Dainis Rožkalns. ”Tālavas Taurētāja” izdošana pārtraukta, cerams, līdz labākiem laikiem. Gunards Bērziņš, arī daži citi uzsvēra, ka LR valstsvīri līdz šim skautismam veltījuši niecīgu uzmanību. Skauti ierindoti nevalstisko organizāciju skaitā. Vai nav pienācis laiks šo statusu mainīt un teikt – valstiska, vismaz sabiedriska organizācija.
Un tagad, kad likvidēts obligātais karadienests, kad arī Latvijā veidota algotņu armija, arvien aktuālāks kļūst jautājums – kas gatavos dzimtenes aizstāvjus. Kur rūdījumu, vīrieša stāju iegūs tūkstošiem latviešu jaunekļu? Droši vien skautos, jaunsargos, zemessardzē. Raksturīgi, ka visi trīs patriotisma, latviskuma, militārisma pozitīvā nozīmē veidotāji darbojas zem viena jumta – zemessardzes mītnē Valmieras ielā 8.
Ne viens vien gadsimtu mijas Cēsu skauts izgājis arī jaunsargu gaitas. Pēc tam vairāki apguvuši militārās profesijas, dien NBS, pabijuši miera misijās ārvalstīs.
Bijušais pasaules latviešu skautu priekšnieks Jānis Šķiņķis teica: ”Es iestājos skautos 1945. gadā Vācijā. 1947. gadā tur bija
četrarpus
tūkstoši latviešu skautu. 1989. gadā kļuvu skautu sakarnieks ar Latviju, vairākus gadus gatavojām skautu vadītājus Latvijai.” Viņš Cēsīm atstāja grāmatu ”Pasaules tālēs”, kur stāstīts par latviešu skautiem emigrācijā, bet rakstīts par skautisma atjaunošanu Latvijā, arī Cēsīs.
Latvijas skautu priekšnieks Andris Matisons uzsvēra, ka 90 gados nav mainījušies skautisma virzieni, tikai pieeja. Pirms padomju okupācijas Latvijā bija astoņi tūkstoši skautu, pašlaik – astoņi simti. Viens no skautisma uzdevumiem – veidot cilvēkus, kuriem var uzticēties.
Cēsu 15. skautu vienības vadītājs Gints Lazdiņš arī atbildēja uz jautājumu, ko skautisms devis viņam. Spēju pastāvēt par sevi. Spēju palīdzēt tuvākajiem. Viņš vēlēja nākamo gadu Cēsu skautiem spēt mainīties un iet līdzi laikam.
Ar Pastariņa skolas direktores Ievas Eglītes atbalstu šajā skolā aktīvi darbojas mazskauti. Viņi piedalījās arī konferencē un dzīvi sekoja līdzi tās norisei. Kopā ar viņiem bija arī direktore. Radās cerība, ka mazskauti var aktīvi darboties arī citās Cēsu pilsētas un pagastu skolās.
Kopā ar atjaunoto Cēsu skautismu nu jau gandrīz 20 gadus ir rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass. Viņš vienīgais no skautisma konferences dalībniekiem pieminēja pionieru organizāciju, kurai darba formu ziņā bija daudz kopīga ar skautiem, tikai ideoloģija cita. Žēl, ka skautismu Latvijas skolās vairs nav iespējams izvērst kaut daļēji tik plaši kā savulaik darbojās pionieri.
NBS Cēsu Instruktoru skolas kapelāns Normunds Celmiņš uzsvēra vienprātības veidošanu. Pašlaik Latvijā dominē materiālās vērtības, nostiprinās mietpilsonības tendences, kas bieži stājas ceļā garīguma izpausmēm. Arī skautisms var būt garīguma veidotājs jaunajās paaudzēs.
Cēsu skautisma 90 gadē tika saņemti daudzi apsveikumi. Tos sūtīja Latvijas oficiālas iestādes un privātpersonas, Goppera fonds, daudzi skautisma atbalstītāji ārzemēs.
Komentāri