Šis gads Cēsu vēsturē paliks kā 800. jubilejas gads. Jubileja bija laiks, kas lika īstenot daudzus projektus, no kuriem ieguvusi pilsēta, tās iedzīvotāji un viesi. Daudz šogad paveikts pilsētas zaļās zonas sakopšanā, un svētku laikā bija patīkami dzirdēt viesu atzinīgos vārdus par mūsu parkiem, skvēriem, zaļo pilsētu. Arī pilsētas domes ainavu arhitekts Jānis Sirlaks atzīmēja paveikto darba apjomu, norādot, ka vēl vairāk ir jāpaveic un darbi neapstāsies. Maija parks
Jau trīs gadus turpinājušies darbi Maija parkā, un šajā laikā pilsētas krāšņākais parks pilnībā atdzimis. “Triecientempā esam paveikuši ļoti lielu darba apjomu, atjaunots pilnībā viss, sākot ar parka dīķi, stādījumiem, celiņiem. Parks ieguvis iecerēto izskatu, bet pilnveidošana turpināsies,” stāsta J. Sirlaks.
Šogad parkā izveidots mazuļu laukums, rozārijs, ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu atjaunota un vēsturiskajā vietā novietota skulptūra. Atjaunotas kāpnītes uz Vienības laukumu, veikti citi lielāki un mazāki darbi. Pēdējais veikums ir izveidotā pergola, kas jau nākamgad tiks apzaļumota.
“Svētku laikā tika saziedota nauda mazuļu laukuma pilnveidošanai, ko īstenosim kopā ar Cēsu mākslas skolu. Rajona padome dāvāja tūkstoš latu stādījumu pilnveidošanai, tātad nākamgad parks kļūs vēl ziedošāks un krāšņāks. Mums padomā ir vēl daži pārsteigumi, bet tas lai paliek noslēpumā līdz jaunajai sezonai,” saka J. Sirlaks.
Pils parks
Katru gadu darbība notiek arī Pils parkā, notiek tā sakārtošana, uzlabošana, pilnveidošana. Šovasar liels akcents tika likts uz Riekstu kalna nogāžu nostiprināšanu, ko veica ar vides fonda finansējumu. Tas paveikts, bet jau padomā nākamie projekti un nākamie darbi.
“Tagad dienas kārtībā ir Livonijas ordeņa pils ziemeļu nogāzes no-stiprināšana, lietus ūdens sistēmas sakārtošana, jo tie rada pamatīgas problēmas. Šie darbi iekļauti apjomīgā projektā kopā ar jaunās pils rekonstrukciju un Livonijas pils sakārtošanu. Finansējums jāapgūst trīs gadu laikā, taču jau tagad skaidrs, ka darbi parkā būs darbietilpīgi, bet ļoti nepieciešami,” skaidro J. Sirlaks.
Nepieciešams veikt arī rekonstrukcijas darbus estrādē, kas ir pamatīgi nolietojusies. Paredzēts veikt tās izpēti un izstrādāt projektu, lai tad meklētu finansējumu darbu īstenošanai.
“Estrāde ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Kur tik ķeries klāt, saproti, ka ir vēl sliktāk nekā izskatās, un nekāda atjaunošana vairs neder, viss jātaisa no jauna,” piebilst J. Sirlaks.
Maija parka rekonstrukcija pierādīja, ka iespējams realizēt lielus darbus, un tas ļauj cerīgi skatīties arī uz nākotni, kurā gara acīm jau redzam skaistu, atjaunotu estrādi zaļā un sakoptā Pils parkā. Avotu ielejas parks
Arvien izteiktāk parka aprises iegūst Avotu ielejas parks. Šogad ar vides fonda atbalstu veikti zemes darbi, lai sakārtotu un izveidotu dīķu sistēmu. Darbi turpināsies arī nākamvasar. Ziemā notiks tehniskā projekta izstrāde, lai varētu sākt parka ierīkošanu. To veiks Liene Vanaga, kurai šī teritorija ir labi zināma, jo savā diplomdarbā viņa bija izstrādājusi parka skiču projektu. To atzina par labu un uzticēja jaunajai speciālistei darba tālāku īstenošanu.
“Vēlmi turpināt sadarbību parka izveidošanā izteikusi “Hipotēku banka”, kura jau vairākus gadus te rīkoja talkas, arī citādi atbalstīja parka tapšanu. Paldies jāsaka visiem, kuri ar savu darbu un atbalstu sekmējuši parka tapšanu, jo sākotnēji tas veidojās tikai uz sabiedriskiem pamatiem. Ar prieku redzam, ka arī parka tuvumā esošo privātmāju īpašnieki cenšas sakopt savas teritorijas. Paldies viņiem, un ceram, ka šis piemērs iedvesmos arī pārējos,” saka J. Sirlaks.
Lai dīķu sistēma varētu sekmīgi funkcionēt, nepieciešams veikt lielā dīķa meniķa rekonstrukciju. To apsekojot, atklājušās problēmas, kuru dēļ no dīķa plūst prom ūdens. Zvanu klintis
Pilsētas zaļās zonas uzskaitē ienācis jauns objekts, kas gan ir pašā tapšanas sākuma stadijā. Pie Zvanu klintīm, kas atrodas netālu no Gaujas un Gaujas ielas, iecerēts ierīkot dabas taku. Saņemts finansējums tehniskā projekta izstrādei, ja izdosies piesaistīt papildu finansējumu, nākamgad projekts varētu tikt īstenots.
“Projektu realizāciju uzticējām tiem, kuri veidoja Minhauzena dabas takas, arī pie Zvanu klintīm iecerēts izveidot kaut ko līdzīgu. Arī te apmeklētāji pārvietosies tikai pa laipām, būs seši tiltiņi, platformas, atpūtas vietas. Kopējais takas garums būs apmēram 500 metri. Paredzēts izvietot plašu informatīvo materiālu par šajā vietā esošo augu valsti. Taka ies pāri interesantam dabas veidojumam – sausajai pļavai, kas ir ļoti vērtīgs biotops,” informēja J. Sirlaks.
Iecere par dabas takas izveidi šajā vietā radusies, uzzinot, ka pirmās Latvijas laikā te bijis iecienīts apskates objekts un atpūtas vieta. Dodoties meklēt Zvanu klintis, atklājies, ka cilvēki šo vietu sākuši pārvērst par izgāztuvi, tāpēc bijusi nepieciešama steidzama rīcība, lai novērstu tālāku šīs teritorijas degradāciju. Veikts arī liels izpētes darbs, lai uzzinātu, kas šajā teritorijā aug, kas dzīvo, un saņemtā informācija vēl vairāk nostiprinājusi ideju par šīs vietas sakopšanu un saglabāšanu. Domāts arī par autostāvvietas ierīkošanu un turpmāko šīs teritorijas labiekārtošanu. Ieceres un risinājumi
Ne jau tikai šajos parkos notiek aktīva darbība. Strādāts tiek visur, kā teica J. Sirlaks, tik daudz objektu kā šogad vēl nav bijis. Saistībā ar lietus ūdens novadīšanas projektu Ruckas parkā iztīrīts dīķis. Ja nākamgad izdosies sakārtot arī dīķi Lapsu ielas malā, vēl viens pilsētas stūris būs ieguvis jaunu un patīkamu izskatu.
“Šogad pilsētā bagātīgi papildinājām stādījumus, bet tas nebija tikai jubilejai veltīts pasākums. Pilsētas apzaļumošana un stādījumu papildināšana turpināsies, lai Cēsis kļūtu arvien ziedošākas. Domājam par jaunu ziedu piramīdu iegādi,” stāsta J. Sirlaks.
Visā pilsētas teritorijā turpinājās ainavu kopšana un veidošana, kas tiks darīts arī nākamgad. Savu kārtu gaida arī skvērs “Četri vēji”, un ziemas periodā tikšot meklēti atbalstītāji, lai šo projektu izdotos pabeigt.
Tiek domāts par daudzdzīvokļu māju kvartālu labiekārtošanu. Lai arī tas nav pašvaldības īpašums, tā gatava iesaistīties. Kvartālos nepieciešams komplekss risinājums, izstrādājot apjomīgus projektus ar apkārtnes labiekārtošanu, celiņu un autostāvvietu izveidi, bērnu laukumu ierīkošanu, apgaismojuma rekonstrukciju.
Pašvaldība būtu gatava izstrādāt projektu, bet tā realizācija jāveic pašiem apsaimniekotājiem. Pirmais šāds projekts taps Viestura ielas kvartālā, bet, ja tas ieinteresē arī citus, pašvaldība gatava sadarbībai.
“Sakopta pilsēta ir ne tikai parki, skvēri un dārzi, bet viss kopumā, arī daudzstāvu dzīvojamie kvartāli. Ieceru ir daudz, protams, ne jau visas varēs realizēt nākamgad, jo finansējums ir tik, cik ir. Bet varam būt droši, ka notiks plaši un apjomīgi darbi, lai pilsēta kļūtu skaistāka un ziedošāka,” norāda J. Sirlaks.
Komentāri