Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Austra Štauberga pastāstīja, ka aizvadītajā gadā reģistrēti 193 bērni – 91 zēns un 102 meitenes. No 193 jaundzimušajiem 186 bērni reģistrēti kā latvieši, neraugoties uz to, ka vairākās ģimenēs bērns piedzimis dažādu tautību vecākiem. „Tā mūsu dzimtsarakstu nodaļā sen nebija bijis. Tikai septiņi pērn dzimušie bērni reģistrēti kā krievi, viņiem abi vecāki ir krievi,” secina A.Štauberga un piebilst, ka, viņasprāt, tas ir signāls Latvijas patriotismam, jo, kādu tautību pieņemt, dzimtsarakstu nodaļā neviens skaļi nedeklarē un nespiež, tautību izvēlas vecāki. Bērna reģistrācija
Kā notiek dzimšanas fakta reģistrācija? Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja informē, ka likums nosaka – bērna tēvs vai māte mēneša laikā no bērna piedzimšanas dienas to paziņo dzimtsarakstu nodaļai. „ Ziņo tajā dzimtsarakstu nodaļā, kuras teritorijā dzimis bērns, vai arī tajā, kur dzīvo vecāki,” saka A.Štauberga.
Sastādot dzimšanas reģistru, dzimtsarakstu nodaļa reģistrē bērna piedzimšanu un vecākiem izsniedz mazuļa dzimšanas apliecību. „Atgādinu, ka vecāki vairs nesaņem izziņu par bērna dzimšanu. Vienīgais dokuments ir bērna dzimšanas apliecība,” uzsver A.Štauberga.
Reģistrējot bērna dzimšanu, nepieciešami vecāku personu apliecinoši dokumenti – pilsoņa vai nepilsoņa pase. Sastādot bērna dzimšanas reģistru, jānorāda bērna vārds un uzvārds. Ja bērnu reģistrē mātei, kura vēl nav pilngadīga, tad par to dzimtsarakstu nodaļa ziņo bāriņtiesai. Ja nepilngadīgs ir jaundzimušā bērna tēvs, tad, reģistrējot paternitāti, viņam dzimtsarakstu nodaļā jāierodas kopā ar saviem vecākiem. Vārds vai dubultvārds
A.Štauberga stāsta, ja abiem vecākiem ir vienāds uzvārds, tad jaundzimušajam reģistrē vecāku uzvārdu. Ja uzvārdi dažādi, vecākiem ir tiesības izvēlēties, kādu uzvārdu bērnam reģistrēt.
Nereti gadījies, ka vienam no vecākiem ir dubultuzvārds, bet otram viens uzvārds. A.Štauberga atgādina, ka Latvijas Civillikumā paredzēts, ka bērnam nevar būt trīs uzvārdi. Ja vecāki nevar vienoties par uzvārdu, tad strīdu izšķir bāriņtiesa. „Runājam ar vecākiem un iesakām viņiem pārdomāt, kādu vārdu un uzvārdu bērnam dot un varbūt pat uz dzimšanas reģistrāciju ierasties vēlāk,” darbā pieredzēto atklāj A.Štauberga un piebilst, ka Cēsu dzimtsarakstu nodaļā gan nav bijuši gadījumi, kad vecāki strīdētos, kādu uzvārdu dot bērnam.
Viņa iesaka atcerēties, ka bērnam drīkst reģistrēt ne vairāk kā divus vārdus, kur pirmais vārds ir pamatvārds, kurā bērns tiek saukts vienmēr, bet otrs arī ir tikai otrais vārds. „Pēc vecāku gribas līdz 15 gadu vecumam iespējams izmainīt bērna vārdu. Tas darāms tajā dzimtsarakstu nodaļā, kurā bērns pēc piedzimšanas reģistrēts,” saka A.Štauberga un stāsta iemeslus, kāpēc vecāki to vēlas darīt. Tas ir reizēs, kad bērnam iedots viens vai divi vārdi, bet ģimenē atvasi sauc pavisam citā vārdā. „Vecākiem tad ir iespējas nākt uz dzimtsarakstu nodaļu, kur juridiski pareizi palīdzēs noformēt dokumentus, izsniegt jaunu bērna dzimšanas apliecību. Var gadīties, ka bērnam dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts viens vārds, bet vecāki mazuli kristījuši savā draudzē un viņš ieguvis vēl vienu vārdu. Tādos gadījumos kristīto var pierakstīt kā otru vārdu. Ja vecāki vēlas, lai kristītais būtu pamatvārds, tad tas pēc likuma nozīmē, ka bērnu ģimenē sauc citā vārdā, nekā tas reģistrēts dzimtsarakstu nodaļā. Kristāmā apliecība tad ir dokuments, ka vārds jāmaina,” stāsta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Kā kombinēt vārdu
„Cilvēkam var būt viens vai divi uzvārdi. Ja bērnam tiek reģistrēts dubultuzvārds, nevajadzētu būt diviem vārdiem. Dodot vairākus vārdus, parasti vecākus aicinu pārvērtēt, vai tā ir ļoti nopietna rīcība, vai arī tikai jaunu cilvēku rotaļāšanās ar savu mīļo, mazo, vienīgo. Likums gan to atļauj, bet Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļā nav gadījies, ka cilvēki ar dubultuzvārdu bērnam reģistrētu divus vārdus,” stāsta A.Štauberga un papildina, ka, runājot par uzvārdiem, reizēm jaunās māmiņas nonāk līdz asarām, ko A.Štauberga uzskata par nevajadzīgiem pārdzīvojumiem. Kurš ir īstais tētis
A.Štauberga min gadījumus, kad sievietes, nenogaidot laiku pēc iepriekšējās laulības šķiršanas, laiž pasaulē bērniņu no cita iemīļotā. „Gaidāmā bērna māmiņa savā laimē ir aizmirsusi, ka iepriekšējā laulība gan ir šķirta, bet tikai neilgu laiku viņa dzīvo un saprotas ar sava jaundzimušā bērniņa bioloģisko tēvu. Bet! Ja no laulības šķiršanas brīža nav pagājušas 306 dienas, bet cita vīrieša bērns ir piedzimis agrāk, tad likums pieprasa par bērna tēvu reģistrēt mātes bijušo, tagad jau šķirto vīru. Ja sieviete dzīvo kopā ar bērna tēvu, kurš nesastāv kādā citā laulībā, viņai ir tiesības pēc iepriekšējās laulības šķiršanas reģistrēt laulību ar faktisko gaidāmā bērna tēvu. To jāpaspēj izdarīt, kamēr bērns nav piedzimis. Ja pēc 306 dienām jaunā laulība nav noslēgta, bet bērns ir piedzimis, tas nozīmē, ka likumīgi par viņa tēvu tiek atzīts sievietes bijušais vīrs. Saņemot dzimšanas apliecību, allaž paskaidrojam, ka bērna māte kopā ar faktisko bērna tēvu var iesniegt dokumentus tiesā. Pēc tiesas lēmuma dzimtsarakstu nodaļa anulē ziņas par tēvu un pēc paternitātes iesnieguma saņemšanas dokumentos ieraksta faktisko bērna tēvu. Bērnam, sasniedzot pilngadību – 18 gadus, ir tiesības apstrīdēt paternitātes faktu. Kad bērnam ir pilni 12 gadi, pieņemam paternitātes pieteikumu no vecākiem, ja procesā piedalās arī bērns un brīvā stilā raksta, ka tēvs, ko viņš atzīst par savu, piedalās audzināšanā,” stāsta Cēsu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Viņa atgādina, ka bērnam ir iespēja mainīt arī tautību, ja kāds no vecākiem to dara, bet atgādina, ka Latvijas likums nosaka – tautību mainīt var tikai vienreiz mūžā.
Precēties vai neprecēties
Mūsdienās nav noslēpums, ka daudzi jaunie pāri veido ģimenes, bet attiecības oficiāli nereģistrē. Kāpēc tā? A.Štauberga, vērtējot šo it kā jauno ģimeniskās dzīves tradīciju, saka: „Nedomāju, ka kādam ir tiesības deklarēt, kas ir labi citu cilvēku privātajā dzīvē. Personīgi uzskatu, ka savstarpējās attiecības starp vīrieti un sievieti ir laulība. Nezinu, kā to īpaši paskaidrot, bet varu teikt, kā pati izprotu – pie cilvēkiem tā pieņemts. Cilvēki, kuri tiek popularizēti žurnālos un avīzēs, manuprāt, nemaz nav tik populāri. Toties viņi ir bagāti. Viņiem ir ekskluzīva mašīna un augsts amats, pie tam regulāri blakus ir jauns draugs vai draudzene… Ja cilvēki nav pārliecināti – reģistrēt vai nereģistrēt laulību, nepazīdami, neizdibinājuši un arī neizjutuši, kas saista divus mīlošus cilvēkus ar bērnu vai bērnu bariņu, tad nezinu, kā pateikt, kāda ir atšķirība starp tiem, kuri reģistrējuši laulību, un tiem, kuri to nav darījuši, bet dzīvo kopā.
Oficiāli reģistrēt kopdzīvi nav mode, bet gan nepieciešamība… Varu teikt, ka tā ir mana personīgā pārliecība. Negribu nevienu apvainot, ka dzīvot ārlaulībā būtu netikumiski. Iesniedzot jaunā darbā CV, kad priekšniekam jāizvēlas, tad ne viens vien vadītājs noteikti pievērsīs uzmanību, kāds izvēlētais darbinieks ir ģimenē, neraugoties pat uz to, ka viņam ir vairākas augstākās izglītības. Gribu atgādināt, ka arī bērns, kurš piedzimst oficiāli, pēc valsts likuma reģistrētā laulībā, ir vairāk pasargāts.” A.Štauberga atgādina, ka Cēsu dzimtsarakstu nodaļa par konsultācijām samaksu neprasa, un piebilst, ka par to darbinieki saņem mēnešalgu.
Komentāri