Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Cer, ka meitenītes pārnāks

Druva
23:00
24.05.2007
4

Vaives pagastā Rāmuļos kopš trešdienas nakts tiek meklētas divas pazudušas meitenes – 12 gadus vecā Elīna Majore un astoņus gadus vecā Madara Seržāne.

“Pazuda… Vienkārši pazuda 15 minūšu laikā kā zemē iekritušas. Saprotiet? Es nezinu, kur viņas meklēt, nezinu, kā mēs dzīvosim tālāk,” ar asarām acīs stāsta Elīnas vecmāmiņa Edīte Smilga, kura jau sesto gadu audzina meiteni, kā arī viņas jaunāko brāli un māsiņu.

Abas meitenes dzīvoja kaimiņos. Parasti viņas spēlējušās pie mājas kalniņā, bet liktenīgajā trešdienas vakarā pārgājušas pāri ceļam. Tur vēl palikusi pēdējā liecība par meitenēm – spainis, ar kuru bija plānots nest kūdru. “Aizbraucu izslaukt gotiņas, kad atbraucu, viņu jau vairs nebija. Domāju, varbūt mežā aizskrējušas dzīvoties, bet nekā. Visu nakti meklējām, visās iespējamajās vietās,” satraukti stāsta E.Smilga.

Pēdējo reizi meitenes redzēja Elīnas brālis Rihards, bet viņas puikam teikušas, lai netraucē, un viņš aizgājis spēlēties citur.

Gan Elīnas vecmāmiņa, gan Vaives pagasta sociālā dienesta vadītāja Rudīte Petrova un Rāmuļu pamatskolas direktore Aija Sīmane apgalvo, ka meitenes nav klaiņotājas. Abas mācījušās, bijušas apzinīgas. A.Sīmane stāsta, ka, aizbraucot uz pilsētu, meitenes vienmēr turējušās pieaugušajiem blakus. R.Petrova

noliedz iespēju, ka pazudušās pašas varētu būt aizgājušas no mājām, jo abās ģimenēs bērni audzināti ar mīlestību, par spīti sarežģītajām dzīves situācijām.

Cēsu rajona policijas pārvaldes kārtības policijas biroja priekšnieks Jānis Goba informē, ka abu meiteņu meklēšanā iesaistījušies vairāk nekā 50 cilvēki – Nacionālo Bruņoto spēku Instruktoru skolas personāls un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona ierindas un ārrindas zemesragi, policisti un ugunsdzēsēji. Bērnu meklēšanai tiek izmantoti arī dienesta suņi. “Šeit ir pļavas, meži, ūdenstilpes, grāvji. Visu pārmeklējam. Pārbaudām arī versijas par bērnu atrašanās vietām,” skaidro J. Goba, norādot, ka meiteņu meklēšanā vissvarīgākās ir pirmās stundas un dienas.

E.Smilga atzīst, ka mašīnas pa ceļu, kas atrodas tieši pie mājas, braucot ļoti daudz un bieži. Vietējie stāsta, ka redzētas arī aizdomīgas mašīnas, kas braukušas lēni un pamanītas vairākkārt, tomēr konkrētas informācijas par to nav. Arī Elīnas klasesbiedrenes Kristīne, Jolanta un Liene, kuras meiteni pēdējo reizi satikušas trešdien skolā, stāsta, ka citi bērni esot redzējušas šādas mašīnas.

“Ir ļoti jocīga sajūta, to nevar izstāstīt un aprakstīt,” atzīst bērnudārza audzinātāja Iveta Driksne. Skolas biedriem un skolotājiem šis ir grūts brīdis. A.Sīmane stāsta, ka bērni pārdzīvo un ik pa laikam nākot prasīt, vai nav kādi jaunumi: “Esam daudz runājuši par drošības pasākumiem, aizlieguši iet kājām no skolas, pagasts nodrošina transportu, kas bērnus atved un aizved uz mājām. Runājām arī par Justīnes gadījumu, bet nevienam pat prātā neienāca, ka kaut kas tāds varētu notikt tepat blakus. Tas ir drausmīgi.”

Policija aicina ikvienu, kura rīcībā ir informācija par abu meiteņu

atrašanās vietu, zvanīt pa tālruņa

numuriem 4101202, 4101238, 28307052 vai 02.

Līdz ceturtdienas pēcpusdienai meiteņu meklēšanai vēl nebija rezultātu. Sīkāku informāciju un pazudušo meiteņu fotogrāfijas skatiet ziņā “Pazudušas divas meitenes”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
15

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
29

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
95

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi