Neilgu laiku Rauna iztika ar nelielu, 1970. gadā celtu bērnudārzu. Taču jau kolhoza beigu posmā kļuva skaidrs, ka bērnudārzs mazo raunēniešu kopskaitam daudz par šauru. Piesaistot gucuļu darbaspēku, sākās bērnudārza piebūvju celtniecība. Taču kolhozs sabruka, piekalnē palika iesāktie mūri. Palika un bojāja apkārtnes izskatu. Bija jāizšķiras – mūrus nojaukt vai celtniecību turpināt. Pienāca jaunais gadsimts, un Raunas pagasta padomes deputāti nolēma – bērnudārza ēka jāpaplašina ar vairākkārt lielākām būvēm, jāizveido ēku komplekss, kurā atrastos ne tikai bērnudārzs, bet arī sākumskola, pirmās četras klases, jo mazā skola Dīķa ielā 6 neatbilst laikmeta prasībām. Šo ēku pēc skolas bērnu pārcelšanās uz jauno kompleksu izmantos citiem izglītības vai kultūras nolūkiem. Pērn veikta bērnudārza – sākumskolas kompleksa siltumsaimniecības pārkārtošana. Ievilkta jauna siltumtrase. Katlumājā līdz tam darbojās viens centrālapkures katls, ar malku kurināms. Iebūvēts ar granulām darbināms divu megavatu katls, kam izlietoti 89 tūkstoši latu. Katlu mājā vieta palikusi trešajam, ja tāds kādreiz būtu vajadzīgs. Jau pērnziem kļuvis skaidrs – iegūta liela kurināmā ekonomija, jo, pat ņemot vērā silto ziemu, malkas patēriņš jūtami samazinājies. Pārējiem siltumsaimniecības pārkārtošanas darbiem (izņemot jauna katla iegādi) izlietoti 67 tūkstoši latu. 45 tūkstoši ir valsts mērķdotācijas, atlikušo summu atvēlējusi pašvaldība. Jaunajā ēkas daļā jau iekārtots siltummezgls, kad beigsies celtniecība, vajadzēs to tikai iedarbināt, un visa kompleksa apsildīšana varēs sākties. Katlu mājā todien strādāja Rudīte Dortāne, viena no trim kurinātājiem, pārējie divi ir vīrieši. Viņa apmierināta ar darba apstākļiem, kuri jūtami uzlabojušies pēc pērn veiktajiem darbiem. Sākumskolas – bērnudārza paplašināšana veicama divās kārtās. Projektēšanu veikusi SIA “Būvprojekts” (A. Šmits). Ceļ firma “Cel Tik”. Darbi jau rit pilnā sparā. Pirmajā kārtā paredzēts visai jaunajai ēkai (ēkām) uzbūvēt sienas – ārējās un šķērs-, ielikt logus, uzlikt jumtu. Pirmās kārtas darbiem līgums slēgts par 215 tūkstošiem latu. Mērķdotācijas ir 85 tūkstoši latu, pārējo summu, tātad darbu lielāko daļu, segs pagasta pašvaldības budžets. Darbi jau izpildīti (ieskaitot materiālu izmaksas) par 82 tūkstošiem latu. Jaunā piebūve būs savienota ar tagadējo bērnudārzu, kurš darbojas un līdz pilnīgai celtniecības darbu pabeigšanai netiks slēgts. Tajā pašlaik dienas pavada, tiek nodarbināti un audzināti 84 bērni. Rindā uz iekļūšanu pirmsskolas izglītības iestādē pieteikti 53 bērni. “Būvprojekts” turpina celtniecības otrās kārtas tehniskās dokumentācijas gatavošanu. Šomēnes, kad tā būs gatava, kļūs zināms, cik naudas vajadzīgs, sāksies tās sarūpēšana. Uz lielām valsts mērķdotācijām pašvaldība necer. Arī pagasta budžets nespēs atlikušo daļu pilnībā finansēt. Acīmredzot nāksies ņemt kredītu. Izstaigājot būvobjektu, iztēlojos, ka pēc pāris gadiem esmu ieradies jaunbūvē, kam nesen notikuši atklāšanas svētki, un kompleksa saimnieki (piedalās arī novada padomes priekšsēdētājs A. Neimanis, ja līdz tam nav ticis paaugstināts amatā) nelielu “Druvas” žurnālistu grupu iepazīstina ar ēku. Pret mums izturas iejūtīgi, tā ir īpaša veida pateicība, ka “Druva” visu darbu laiku turējusi roku uz tās celtniecības pulsa. Ievērojam, ka panākta viena no pamatprasībām – bērnudārza un sākumskolas bērni dienas laikā gandrīz netiekas, katra grupa dzīvo un darbojas it kā savā valstībā. Bērnudārzam ir lepnas nodarbību, atpūtas un miera baudīšanas telpas. Daudzās redzams pilnīgi jauns inventārs, bērni paši pieklājīgi, labi apģērbti (vai tā cēlies visu raunēniešu dzīves līmenis?). Bērnu čalas liecina par dzīvesprieku un labu veselību. Augs stipra nākamo raunēniešu paaudze! Sākumskolas bērnu ir ļoti daudz. Dažām klasēm no 1. līdz 4. ir paralēlās. Samanu, ka skolotāju pulciņā arī pāris vīriešu. Izrādās, patiešām pedagogi, pie tam ļoti iecienīti. Un pavisam cita gaisotne esot bērnu saimē, kad atskan vīriešu balss, dažreiz arī bargāka. Stundu starpbrīžos skolēni uzturas plašos gaiteņos, līdzi dežūrskolotājam par kārtību rūpējas pašu skolēnu pārstāvji. Ieejam lielākajā nodarbību telpā, zālē, kas paredzēta dažādiem pasākumiem. Todien te pulcējas 3. un 4. klašu skolēni, kuriem vietējie literāti lasa savus darbus, notiek saruna par Raunu kādreiz un tagad. Mūs ieved peldbaseinā (5×10 m), kad te notiek peldēšanas stunda. Uz šejieni nākšot arī vecāko klašu skolēni no lielās skolas, pievakarēs arī pagasta iedzīvotāji. Lepns virtuves bloks, ēdienu pagatavo vienuviet, taču bērnudārza mazuļi un sākumskolas bērni maltītes bauda šķirti. Sākumskolai ēdnīca blakus virtuvei, mazajiem bērniem ēdienu ved ērtos ratiņos. Kad iekštelpas apskatītas, ejam iepazīt izglītības pils apkārtni. Jau celtniecību uzsākot, izdomāts, kur iekārtot rotaļu un spēļu laukumus, kur autostāvvietu. Panākta izdevīga vienošanās ar tuvējās zemes īpašnieku, iekārtots ērts un plašs stāvlaukums. Katrs, kurš atbrauc uz šejieni, kājām dodas uz izglītības pili, jo galvenā ieeja ir no pretējās puses. Līdz ar to var novērtēt celtnieku paveikto, arī to, cik niecīga visā veselumā ir pirmā bērnudārza ēka, cik izkopta apkārtne.
Komentāri