Apvienotās civilās aizsardzības (CA) komisijas mācībās kopā sanāca astoņu bijušā Cēsu rajona novadu pašvaldību vadītāji un speciālisti, kuri ir novadu komisiju vadītāji un locekļi.
“Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir izstrādājis teorētisko mācību programmu, un pirmoreiz visi aicināti uz mācībām,” pastāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants un piebilst, ka visiem, kuri darbojas CA komisijās, ir būtiski atgādināt kaut vai zināmo.
“Savulaik no bijušā Cēsu rajona astoņu novadu pārstāvjiem izveidot Apvienotā civilās aizsardzības komisiju bija viegli, salīdzinot ar citu Latvijas novadu pieredzi. Komisijā iesaistīti gan operatīvie dienesti, gan Nacionālie bruņotie spēki un zemessardze. Tika izstrādāts kopīgs CA plāns,” stāsta Kaspars Dravants un atgādina, ka pašvaldību vadītāji ir atbildīgi par CA uzdevumu izpildi savā administratīvajā teritorijā. Pašvaldība ir vadošā institūcija ārkārtas situācijā, ko izraisījuši plūdi, lietus gāzes un citas dabas stihijas, ja notikusi avārija ūdens vai siltuma apgādē. CA sistēmu vada, koordinē un kontrolē VUGD.
Līdz šim esam bijuši pasargāti no lielām dabas katastrofām un avārijām. Lai gan tikai pirms dažiem gadiem sniega un apledojuma, vētras dēļ daudzi cilvēki palika bez elektrības. “ Bijuši arī diezgan nopietni plūdi. Cēsīs ūdens ņemšanas vietas nav pasargātas, bet problēmas
iedzīvotāji nav jutuši, un tā tam jābūt,” bilst Kaspars Dravants un atgādina, ka labāk rēķināties, ka kaut kas var notikt, un būt gataviem ārkārtas situācijai, nekā tā pārsteidz nesagatavotus. “Jebkurā situācijā svarīga ir sadarbība un koordinācija, tāpēc arī būtiski zināt, par ko kurš atbildīgs, lai varētu operatīvi rīkoties.
Būtiska arī visu institūciju sadarbība,” uzsver Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.
Diskusija raisījās par trauksmes sirēnu efektivitāti. Nesen pārbaudē konstatēja, ka Cēsīs, L.Paegles un Valmieras ielā, tās nedarbojas, bet Līgatnē viss ir kārtībā. Latvijā uzstādītas 200 sirēnas, kuras divreiz gadā pārbauda operatīvās vadības pārvalde. “Tas, ka sirēnas Cēsīs nestrādā, bija pārsteigums. Cilvēki seko līdzi informācijai un zināja, kad būs to pārbaude. Vairāki zvanīja, prasīja, kāpēc neskanēja, vai paši nav sajaukuši laikus. Savukārt citreiz, kad tās skan, iedzīvotāji interesējas, vai nav kas noticis. Cilvēki nav vienaldzīgi, viņi uztraucas par drošību,” domās dalās Kaspars Dravants. Savulaik runāts , ka trauksmes sirēnas vajadzētu arī Raunā, Liepā, Priekuļos. Diemžēl tās ir dārgas, un par tādu iespēju vairs runāts netiek. Juris Suseklis no Amatas novada ieteica, kamēr nav naudas, izmantot ar roku darbināmās sirēnas, kas vēl saglabājušās no padomju laikiem. Diemžēl arī to uzturēšana un pārbaudes nav lētas.
“Līgatnei lielākais apdraudējums ir uguns, jo pilsētā ir koka apbūve un bīstamība ir liela. Arī ūdens ņemšanas vietas ne vienmēr ir tuvu, kaut apkārt ir
upes, dīķi. Jābūt skaidram, kur ātrāk un ērtāk pieslēgties. Diemžēl mūsu
pieredzē nācies pārliecināties, ka
vienmēr jābūt gataviem ārkārtas situācijai. Līgatne nav pasargāta arī no plūdiem, zemes nogruvumiem,” “Druvai” pastāstīja Līgatnes novada domes izpilddirektors Egils Kurpnieks.
Savukārt Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone izsaka cerību, ka katastrofas novadu neskars. “Dzīvojam mierīgā vietā.
Ārkārtas situācija novadā bija pirms dažiem gadiem, kad bija elektroapgādes pārrāvums. Domājot par cilvēku drošību, praktiski ārkārtas situācija bija ceļa P30 stāvokļa dēļ,” pastāsta domes vadītāja. Viņa atzīst, ka pēdējā laikā iedzīvotāji ar aizvien lielāku sapratni izturas pret savu drošību, vides drošību, civilo aizsardzību. “Latvijā notikušās nelaimes neļauj būt bezatbildīgiem un vienaldzīgiem pret sevi. Vēl nesen CA daudziem likās tikai ķeksīša pasākumi, tagad vairs ne. Cilvēki interesējas, par ko kurš ir atbildīgs, kam zvanīt ārkārtas situācijā,” domās dalās Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja un uzsver: “Lai šīs mācības paliek tikai teorija, kas nav jāizmanto praksē.”
Sarmīte Feldmane
Komentāri