Pērn pilsētā ekspluatācijā nodots 121 objekts. Ar katru gadu raksturīgāka kļūst tendence, ka izsniegto būvatļauju skaits ir lielāks nekā nodotu objektu skaits. Tas nozīmē, ka objektus neceļ un pēc papildus būvatļaujām nenāk. “Ja būtu pretēji, tad stāvokli varētu uzskatīt par normālu,” atzīst Cēsu būvinspektors Leopolds Urbanovičs. Viņš situāciju skaidro ar to, ka viss sākās 1998., 1999. gadā, kad cilvēki vēlējās strauji būvēt. Tad ieguva īpašumā zemi – mantoja vai nopirka, bet sāka celt un diemžēl nevarēja pabeigt. Pašlaik strauji palielinājusies inflācija, tajā laikā darba algas bija zemākas, bet par tām varēja daudz vairāk nopirkt. Tagad ņem kredītus, celtniecība norit strauji un būvatļaujām nepievērš uzmanību. Uzsākot būvniecību, jāsaņem būvatļauja, savukārt, termiņu neievērojot, nepieciešams tā pagarinājums, par kuru ir papildus jāmaksā. Tomēr, kā atzīst Cēsu būvinspektors Leopolds Urbanovičs, situācija ir problemātiska un joprojām sarežģīta.
Viņš nosauc piemēru, kad uzsāktā dzīvojamā māja nepabeigta jau astoņus gadus, tikai tad īpašnieks atnācis pagarināt būvatļauju. Cits vienkārši to neņem, cits aizbildinās, ka nezina, dažam nav laika. Domes noteikumi paredz kārtību, kā izsniedzama būvatļauja, ja radušās problēmas, apgrūtinājumi būvniecības gaitā. Ja mājas celtniecību grib pagarināt uz gadu, jāsamaksā nodeva 50 lati. Ja cilvēks nevar celtniecību pabeigt, pastāv konservācijas iespējas, tas maksā 20 latu gadā. Pērn bija tikai desmit konservācijas. Ja sāk atkal māju celt, vairs nav jāmaksā.
“Būvatļaujas nepagarina ne tikai privātās personas, arī SIA. Problēmu ķēdi pastiprina pasūtītāju un gāzinieku attiecības. Būvnieks pasūtītājam ierīko gāzes pievadu, kuru ar aktu nodod “Latvijas gāzei”. Šajos gadījumos pasūtītājam gāze tiek pieslēgta, bet pasūtītājs ar būvnieku šo gadījumu dokumentāli nenoformē, nenoslēdz būvatļauju. Tad pasūtītājam (būvniekam) jāvēršas pie pilsētas būvinspektora ar rakstisku apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai. Tikai tad gāzi drīkst pieslēgt patērētājam. Pērn jau domes pārstāvji runājuši ar “Latvijas gāzi”, lai viņi kategoriski atsakās pieslēgt gāzi, pirms objekts nav nodots ekspluatācijā. It kā situācija uzlabojusies, bet tik un tā ir objekti, kuriem gāze pieslēgta 2003.-2005. gadā, bet ekspluatācijā objekts vēl joprojām nav nodots.
Savukārt Ziemeļu elektriskie tīkli līdz 12. janvārim ar aktu nebija nodevuši ekspluatācijā vairākus objektus, pat no 2004. gada….”Ja ar labu nevaram, jāliek sodi. Pērn uzrakstīju parādniekiem 147 vēstules. Dažam būtu jāmaksā 300-400 latu, bet ir domes finanšu komitejas lēmums, ka soda ziņā saistošs ir pēdējais gads,” atzīst Leopolds Urbanovičs. Ir arī astoņi iesniegumi, kuri gan uzrakstīti, bet parādi samaksāti nav. Visapzinīgākie ir gados vecākie cilvēki, uzraksta iesniegumu būvatļaujas pagarināšanai, būvvaldē to izskata un katru konkrēto situāciju lemj atsevišķi.
Komentāri