Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Būt daļai no nākotnes

Jānis Gabrāns
23:00
01.04.2019
18
Konfrence1

Vidzemes koncertzālē aizvadīta konference “Es. Identitāte. Dati”, kas ir pirmais pasākums kustības “Valsts #196” ietvaros. Jau rakstīts, ka Cēsis kā pirmā pašvaldība pievienojās šai kustībai, kuras mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju digitālās identitātes nostiprināšanu un attīstīšanu datu tehnoloģiju laikmetā.

Pasākums pulcēja daudz interesentu, pieteicās vairāk nekā 650 cilvēku, dažādu paaudžu cēsnieki, pilsētas viesi.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzrunā norādīja, ka šī konference ir sākums maratonam gada garumā, kurā plānoti dažādi pasākumi: “Ceļš būs garš, interesants, pārsteigumiem pilns, bet ir pārliecība, ka mums, Cēsīm un cēsniekiem, tas jāiet.”

Prezentācijas sākumā J.Ro­zenbergs bija ielicis šādas rindas: “Cēsis – Silīcija ieleja. Tā ir trešā bagātākā teritorija pasaulē, ar iekšzemes kopproduktu 77 tūkstoši dolāru uz vienu iedzīvotāju. Tur ir pasaulē augstākā IT uzņēmumu, jaunuzņēmumu koncentrācija.”

“Šajā teritorijā ir zināšanas, investīcijas. Kāpēc gan Cēsis nevarētu izvirzīt šādas ambīcijas? Varbūt kādreiz to nosauksim par Gaujas ieleju, bet sākotnēji atskaites punkts ir Silīcija ieleja. Varam pārmaiņām pretoties, bet varam tās izmantot savā labā. Čarlzs Darvins savulaik rakstīja: “Tā nav ne stiprākā no sugām, kas izdzīvo, ne arī gudrākā, izdzīvo tie, kuri spēj vislabāk piemēroties pārmaiņām.” Es to gribētu attiecināt uz mums, uz Cēsīm un cēsniekiem. Vai spēsim ielēkt ātrvilcienā, kurā traucas pasaule, būsim daļa no šīm pārmaiņām, vai tomēr izvēlēsimies pretoties?”

J. Rozenbergs minēja piemērus, parādot, kādas pārmaiņas notiek pasaulē, kuru pamatā ir digitālās tehnoloģijas. Tas uzliek jaunus uzdevumus ne tikai izglītības sistēmai, tās skar ikvienu.

“Svarīgi, lai katrs cēsnieks ir izglītots, lai nemitīgi mācītos, tad būs konkurētspējīgs darba tirgū. Varēs strādāt nozarēs, kas rada pievienoto vērtību, jaunus produktus. Tas ļaus dibināt uzņēmumus, kas dos būtisku pienesumu pilsētas ekonomikā. Tad cilvēki būs sociāli aktīvi, gribēs būt piederīgi Cēsīm, būs laimīgi. Ja to izstarosim uz ārpusi, leposimies ar savu pilsētu, stāstīsim par to, tas pievilks jaunus laimīgos,” norādīja J. Rozenbergs.

Kustības “Valsts #196” vēstnieks, IT uzņēmuma “SQUALIO” vadītājs Sandis Kolomen­skis, runājot par mākslīgo intelektu, uzsvēra, ka tas nav kaut kas tāls, nezināms, tā ir mūsdienu re­alitāte. Arī viņš runāja par profesiju transformēšanos, ko ietekmēs automatizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts. Lai arī pasaulē runā par profesijām, kas izzudīs, viņaprāt, pareizāk būtu runāt par transformāciju: “Piemēram, grāmatvedis vairs nebūs grāmatvedis, no viņa tiks gaidītas citas prasmes, tiks iedots moderns profesijas nosaukums. Mūsu kustība eksperimentēs, mērīs, kādas zināšanas un rīki jāprot izmantot, lai mēs varētu transformēties, pielāgoties jaunajām profesijām, jaunajām digitālā laikmeta prasībām.”

Konferences dalībniekus video uzrunā sveica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, bet klātienē uzrunāja kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa pievērsa uzmanību digitālajai identitātei. Ministre teica, ka, pārstāvot humanitāro jomu, viņa pārstāvot cilvēkus, kuri uz digitālo pasauli skatās ar zināmu filozofisko skepticismu: “Tas gan nenozīmē, ka nenovērtēju digitālās pasaules priekšrocības, taču man ir daudz jautājumu, uz kuriem gribētu iegūt atbildes. Vai pietiekami labi pārvaldām digitālās pasaules ceļa karti, vai apzināmies un saprotam, kur ir šķēršļi un bedres, vai pietiekami labi zinām noteikumus un vai mums ir vajadzīgās prasmes, lai droši trauktos pa šo digitālo pasauli?”

Ministre pauda bažas, vai digitālajā pasaulē varēsim saglabāt brīvu izvēli, veidot savu identitāti, varbūt to sāks ietekmēt spēks, ko saucam par algoritmu, kas, spiežot uz lietotāja emociju pogām, pētot viņa datus, vilinot dažādās kopienās, neizspiedīs identitāti, pašam cilvēkam to pat neapzinoties.

Konferences programma bija ļoti plaša, ar stāstiem, pieredzi, redzējumiem dalījās dažādu jomu pārstāvji.

S. Kolomenskis uz “Druvas” jautājumu, vai svarīgi, ka šajā kustībā iesaistās arī pašvaldība, atbildēja apstiprinoši: “Esam definējuši, ka “Valsts #196” pamatā ir trīs lielumi: iedzīvotājs, uzņēmējs, pašvaldība. Pašvaldība ir svarīga, jo tā veido vidi, apvieno uzņēmējus, iedzīvotājus. Pašval­dības ir kā sava veida katalizators visām pārmaiņām, kas notiek un varētu notikt. Pašvaldība var būt tā, kas palīdz ikvienam iedzīvotājam izprast jautājumus, kas pirmajā mirklī varbūt šķiet nesaprotami.”
Ar šo iniciatīvu Cēsis, kas sevi vienmēr pozicionējušas kā kultūras un vēstures pilsētu, spērušas jaunu, ambiciozu soli. J. Rozen­bergs gan uzsver, ka arī esošās vērtības nedrīkst pazaudēt: “Mums jāsaprot, ka tehnoloģijas attīstīsies, daudz kas mainīsies, bet cilvēks gribēs saglabāt cilvēcisko sadaļu – tīru vidi, mijiedarbību ar citiem, kultūrtelpu. Mums tas ir, to vajag godāt un sargāt, liekot klāt nākotnes attīstības ceļu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
38

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
434
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi