Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Būsim veseli arī ziemā!

Līga Eglīte
00:00
24.12.2018
6
Priede 1

Par ziemas nelūgtajiem pavadoņiem bieži piesakās dažādas saaukstēšanās slimības. Kamēr tas vēl nav noticis, jārūpējas, lai organismu, līdzīgi kā cietoksni, nostiprinātu pret uzbrucējiem.

Kad ļaudis runā, ka “Rīgā jau plosās kārtējais vīruss”, tad tas ir tikai laika jautājums, kad šis neģēlis būs atkūlies uz Cēsu pusi un sāks savus posta darbus. Protams, var tūdaļ virināt zāļu skapīti, taču var ielūkoties arī plauktā ar vasaras krājumiem.

Veselīga dzīvesveida popularizētāja, bioloģiskās saimniecības “Janavas” īpašniece Anta Kučere iesaka: “Lietojiet daudz garšaugu, jo tajos ir visi nepieciešamie mikroelementi. Sakapājiet, sajauciet ar sviestu un ziediet uz rupj­maizes. Pagatavojot tasi tējas, var iegūt mirkli laika un, kuram gan mūsdienās nevajagas dažas minūtes miera?” Viņa aicina iepirkties pie kaimiņiem, kuri kaut ko audzē, savukārt pilsētniekiem izmantot tiešās pirkšanas pulciņu piedāvājumu, jo tur zemnieki atved vienmēr svaigu produkciju. Viena no Antas Kučeres mīļākajām atziņām – bezdarbība veicina vecuma iestāšanos, darbs pagarina mūsu jaunību.

Ārsts, fitoterapeits Arturs Te­reš­ko aicina veselību stiprināt, izmantojot meža bagātības: “Vienu sauju prie­žu skuju ieber termosā, aplej ar apmēram 70 grādu karstu ūdeni, nostādina un iegūst vitamīnu dzērienu. Noderīgs ir kadiķītis, kura zaru aizdedzina, izkvēpinot no kaktiem “mošķus”. De­got izdalās ēteriskās eļļas, kas dezinficē gaisu, attīra māju no vīrusiem un mikrobiem. Vērtīgas ir kadiķa odziņas – gan zaļās, gan zilās, ko var samalt un lietot kā dabiskos vitamīnus vai kā garš­vielu. Tās uzlabo elpu, stimulē nieru darbību. Maksimālā dienas deva -viena tējkarote. Veselības stiprināšanai var izmantot Latvijā ražoto egļu skuju dzērienu “Hofi”.

Mūsu koki var palīdzēt ļoti daudz. Plūškoka ziedu uzlējums samazina augstu temperatūru, rosina svīšanu. Pro­tams, paciest augstu temperatūru ir grūti, kaut arī pirmajās slimošanas dienās būtu vēlams ļaut, lai organisms pats tiek galā. Pīlādžu ievārījums, sula, mizu novārījums uzlabo garastāvokli. Spēcīgākas ir pavasarī vāktās mizas.”

“Bērnu veselības centra 4” otoringolaringoloģe Inese Krūmiņa iesaka profilakses pasākumus bieži slimojošiem bērniem: “Pūst svilpītēs, gaisā pūst vates piciņas un ziepju burbuļus, mēģināt nopūst pēc iespējas lielākas un vairāk sveču liesmiņu. Šīs veselīgās rotaļas bērniem noteikti patiks! Smiešanās palīdz nesaslimt un palīdz atveseļoties, jo organismā izdalās C vitamīns, savukārt klepus gadījumā veicina atklepošanu.”
Farmaceite Indra Ēķe-Začeste aicina izvēlēties pārtiku, kurā ir vairāk antioksidantu jeb vitamīnu, minerālvielu un fermentu, kas spēj iznīcināt brīvos radikāļus un novērst to radīto kaitējumu. Brīvie radikāļi ir nestabili skābekļa savienojumi, kas dabiski veidojas vielmaiņas procesā. Ja organisms nespēj ar tiem tikt galā, šie savienojumi nodara šūnām kaitējumu. Farmaceites TOP produktu sarakstā ir melnā plūškoka ogas, lielogu mellenes, avenes un smiltsērkšķu ogas: “Ar antioksidantiem it īpaši bagātas tās, kas krāso mēli un rokas. Ēdienam jāpievieno maltas garšvielas – krustnagliņas, anīss, ingvers, ķimenes, timiāns, kanēlis un lauru lapas. Visi košie dārzeņi (to dabiskās krāsvielas) satur milzīgu daudzumu antioksidantu karotionīdu: svaigi, kaltēti vai saldēti sarkanie sīpoli, spināti, sarkanie kāposti, brokoļi, sarkanā paprika. Spilgti dzeltenais beta-karotīns ir burkānos, apelsīnos un aprikozēs.”

Unikāls dabisko vitamīnu un minerālvielu komplekss ir bišu maize, viela, ko bites rada no ziedputekšņiem, apstrādājot ar siekalu fermentiem. Biškopis Armands Galviņš to iesaka imunitātes stiprināšanai: “Bi­šu maize palīdz pret ma­zasinību, neirozēm, ape­tītes trūkumu, aizcietējumiem, sirds un asinsvadu slimību gadījumā. Atšķi­rī­bā no neapstrādātiem ziedputekšņiem tā nav alerģiska. Pieaugu­ša­jiem ieteicams lietot pa tējkarotei trīs reizes dienā, kursa ilgums 20 dienas. Nav vēlams lietot pēc pulksten septiņiem vakarā, būs grūti aizmigt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
120

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
24
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
16
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi