Septiņi no deviņiem Raunas novada domes deputātiem bija ieradušies uz tikšanos ar drustēniešiem, lai runātu par plānoto skolu tīklu reorganizāciju.
“Iepriekšējā sēdē dome pieņēma lēmumu par skolu tīkla reorganizācijas plāna uzsākšanu novadā. Tikko lēmums pieņemts, tiekamies, lai skaidrotu, lai neizplatās dažādas runas, nepareizi izprasti situācijas skaidrojumi. Jau oktobrī par to ar skolotājiem tika runāts,” atgādināja novada domes priekšsēdētājas vietnieks, priekšsēdētājas pienākumu izpildītājs Aivars Damroze un uzreiz uzsvēra, ka neviens nedomā, ka skolai Drustos nav jābūt, bet jārēķinās ar reālo situāciju.
Deputāti pētījuši, analizējuši citu novadu pieredzi. Secinājums vienkāršs – vislielākās nesaprašanās izraisa komunikācijas trūkums. Raunas vidusskolas direktors, Raunas novada domes deputāts Edgars Plētiens stāstīja, ka reorganizācijas gaitā neviena skola kā vieta, kur notiek mācības, likvidēta netiks. Mācības notiks Drustos un Raunā. Skolām būs viena administrācija, un Drustu skolā strādās tie, kuri to vēlēsies darīt. Juridiski Drustu pamatskola beigs pastāvēt, darbinieki, ievērojot Darba likumu, tiks atlaisti, bet tūlīt darbā tiks pieņemts jaunās iestādes – vai tā būs Raunas vidusskolas filiāle, struktūrvienība, tas tiks nopietni izsvērts – kolektīvs.
Drustu pamatskolas direktore Aida Vašile uzsvēra, ka skolotājiem un vecākiem svarīgi, vai tiks saglabātas visas piecas mācību programmas, vairākas no tām bērniem ar īpašām vajadzībām. “Cik skolotājiem un tehniskajiem darbiniekiem būs darbs? Ar skolotājiem būs pārrunas, ja viņiem te nebūs darba, ģimenes ies prom. Skolotāju un darbinieku ģimenēs ir 24 bērni, kuri mācās skolā un bērnudārzā,” stāstīja A.Vašile un piebilda, ka tehniski nokārtot juridiskas formalitātes nav problēmu, bet galvenais ir saglabāt pedagogu kolektīvu.
“Skola nevar pastāvēt, ja tajā nav darbinieku un skolotāju. Ar katru būs pārrunas. Drustos ir pedagogi, kuri gatavi strādāt ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Raunas vidusskolā šādu programmu nav. Vidusskolai un Drustu skolai būs vienota administrācija, pārraudzība, atbalsta sistēma skolotājiem, vienota izpratne par kvalitāti. Pēc reorganizācijas vidusskolā būs cilvēks, kurš vēros stundas, sniegs skolotājiem padomu, atbalstu, jo tā pedagogiem ikdienā ļoti pietrūkst. Skolotājiem ir jānodrošina iespēja mācīties nevis kaut kur, bet uz vietas,” skaidroja E.Plētiens un atgādināja: “Novadā esam tik maz, mums nav, ko dalīt, vienīgais – sadarboties un kopā darīt.”
Uzreiz tika noraidītas izskanējušās runas, ka skolā Drustos nebūs deviņas klases un pirmsskolas grupas. “Bet tuvojas administratīvā reforma, atkal mainīsies nosaukumi. Varbūt varam nesteigties pāris gadu,” ierosināja drustēniete Inga Zariņa un piebilda, ka filiāles nosaukumā noteikti vajadzētu saglabāt Drustu vārdu. Deputāte Dace Sarkane atgādināja, ka reformas gaitā veidosies lielākas pašvaldības, kas, iespējams, nebūs ieinteresētas saglabāt mazas skolas. “Ja Drustu skola būs Raunas vidusskolas daļa, tā nebūs maza skola,” skaidroja deputāte.
Drustēnieši bilda, ka rudenī skolēnu var būt mazāk un vecāki var nolemt nesūtīt bērnus mācīties Raunas vidusskolas filiālē. Deputāti un izpilddirektore atgādināja, ka skolotājiem jārunā ar vecākiem, jāizzina iemesli, jāstāsta, kā skola strādās. “No tā, kā tiks stāstīts par reorganizāciju, ir atkarīga skolas nākotne, kā stāstīsiet vecākiem, tāda veidosies izpratne un attieksme pret skolu, skolotājiem,” sacīja deputāte Alda Raiskuma, bet deputāts Didzis Blūms atgādināja, ka skolotāji ir tie, kuri tiekas ar vecākiem, kuriem ir iespēja katram pastāstīt, ko nozīmē iecerētās pārmaiņas.
Skolotāja Inga Zariņa gan bilda, ka sūtījusi vecākiem ziņas par sanāksmi, diemžēl atnācis maz. Zālē kopā ar skolotājiem un skolas darbiniekiem bija ap 30 drustēniešu. Drustu skolas pedagogi un darbinieki vairākkārt pārjautāja, vai tiešām reorganizētajā skolā būs darbs. Dažs arī interesējās, kā būs pēc gadiem trim. Patlaban Drustu pamatskolā mācās 54 skolēni, ir arī neliela pirmsskolas grupa. Pērn pagasta ģimenēs piedzimuši trīs bērni.
“Izglītība ir produkts, ko ar savu izvēli pērk ģimenes ar bērniem. Jāstrādā tagad, nevis kaut kad. Nedrīkstam gaidīt Laimes lāci vai reformu. Drustēnieši uzskata, ka Rauna ļoti cenšas ietekmēt Drustus, taču sadarbībā lielākā skola mazāko stutēs,” sacīja A.Damroze.
Agita Kondratjeva, Drustu skolas arodorganizācijas pārstāve, “Druvai”atzina: “Galvenais, lai cilvēki saņemtu to, kas pienākas, un paliktu iespējami vairāk darba vietu.” Aida Vašile neslēpa, ka sāp sirds. “Drustu skolā esmu nostrādājusi 45 gadus, tā ir mana vienīgā darba vieta. 30 gadus esmu direktore. Galvenais, lai te būtu skola un kolēģiem darbs, bet man ir laiks pensijā. Deputāti skaidri izstāstīja skolas nākotni. Tagad zinām, par ko jārunā ar vecākiem,” pārdomās dalījās A. Vašile.
Sarunas turpināsies.
Komentāri