Ieviešot veselības obligātās apdrošināšanas koncepciju, apdrošinātāji, visticamāk, nejutīs būtiskas izmaiņas, sacīja apdrošināšanas uzņēmuma “BTA Insurance Company” (BTA) valdes locekle Jeļena Alfejeva.
Ieviešot plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu, netiek plānoti uzlabojumi valsts finansēto pakalpojumu definēšanā, norādīja BTA valdes locekle un piebilda, ka patlaban Latvijā nav iespējams sajust, ka ir noteikts valsts finansēto pakalpojumu grozs.
Iecerētā reorganizācija neparedz uzlabojumus veselības aprūpes sistēmas organizācijā, bet tikai noteic, ka finansēšana tiks nodrošināta, ieviešot vēl vienu nodokli – veselības nodokli. Tas notiks, samazinot IIN, līdz ar ko prezumēts, ka nodokļu slogs netiks palielināts. Līdzekļi no “veselības nodokļa” tiks iekļauti speciālajā valsts budžetā, un šos līdzekļus nevarēs izmantot citiem mērķiem.
Saskaņā ar koncepciju valsts varēs nesniegt veselības aprūpes pakalpojumiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri neattaisnoti nemaksā “veselības nodokli”. BTA valdes locekle norādīja, ka šis princips ir strīdīgs – ja valsts var identificēt iedzīvotājus, kuri neattaisnoti izvairās no nodokļu samaksas, vai nebūtu jāvēršas pret šo iedzīvotāju grupu, piemērojot spēkā esošas tiesību normas nodokļu nemaksāšanas apkarošanai.
Alfejeva uzsvēra, ka valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas pamatā ir solidaritātes princips. Tas nozīmē, ka veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā jāpiedalās visiem Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši iespējām. Pašreiz šis princips pilnībā netiek ievērots, jo tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ir arī nodokļu nemaksātājiem, kuri nemaksā nodokļus neattaisnoti.
Tomēr arī nākotnē, ja reforma tiks realizēta, solidaritātes princips netiks respektēts pilnībā, ja prettiesiskā nodokļu nemaksāšana netiks izskausta – nodokļu nemaksātāji vienkārši varēs nemaksāt nodokļus, bet par veselības aprūpes pakalpojumiem norēķināties skaidrā naudā, maksājot tikai par sevi un tādējādi neieguldot savus līdzekļus, lai nodrošinātu palīdzību citiem.
Alfejeva apšauba, ka jaunā sistēma būs stimuls nodokļu samaksai, – patlaban prakse liecina, ka cilvēki mazāk domā par iespējamiem riskiem, pret kuriem var nodrošināties, veicot papildu samaksu budžetā. Ir apšaubāms, ka jaunā sistēma nodrošinās lielāku veselības nozares budžetu un pacientiem pieejamākus valsts finansētos medicīnas pakalpojumus – tādu pamatotu aprēķinu patlaban nav.
Tomēr ir iespējams, ka psiholoģiski varētu mazināties interese par brīvprātīgo veselības apdrošināšanu. Tas var notikt ne tāpēc, ka veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejamāki vai paplašināsies šo pakalpojumu klāsts, bet tāpēc, ka pirmajā brīdī var rasties ilūzija, ka tā būs, atzina BTA valdes locekle.
Viņa atzīmēja, ka veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas projektam trūkst argumentēta pamatojuma, jo dokumentā analizētas tikai divas valstis: Austrija un Lietuva. Austrijā sistēma darbojas citādi, nekā koncepcijā piedāvā Veselības ministrija, bet Lietuvā sistēma tika ieviesta tikai 2010.gadā, un pagājis pārāk īss laika sprīdis, lai runātu par sistēmas stabilitāti un labu organizāciju.
BTA valdes locekle aicina izskatīt Nīderlandes modeli, kur pie ļoti strikta valsts regulējuma administrēšanu pilnībā nodrošina privātie apdrošinātāji, kas papildu valsts nodrošinātajām programmām jeb obligātajai apdrošināšanai piedāvā iegādāties arī brīvprātīgās veselības apdrošināšanas polises, un 90% iedzīvotāju šo iespēju izmanto.
Ir pierādīts un attīstītajās Eiropas valstīs tiek respektēts princips, ka privātie uzņēmēji jebkurā sfērā konkurences ietekmē var daudz efektīvāk nekā valsts administrēt dažādas sistēmas. Veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas kontekstā privāto apdrošinātāju iespējas palika līdz galam neizvērtētas, atzīmēja Alfejeva.
Viņas ieskatā, jautājumu par sociālo veselības apdrošināšanu, kas tiek plānota ar veselības obligāto apdrošināšanu, nevar risināt atrauti no Latvijā jau eksistējošās sociālās apdrošināšana sistēmas, kuru administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Apvienošana ļautu valsts līdzekļus izmantot efektīvāk. Tā būtu jāizskata kā viena no finansēšanas palielināšanas iespējām veselības aprūpes pakalpojumiem, samazinot administrēšanas izmaksas, aicina BTA valdes locekle.
Savulaik tapušajā ziņojumā par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas lietderību tika secināts, ka nav iespējams iegūt papildu resursus veselības aprūpei, tikai mainot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu. Šajā informatīvajā ziņojumā tika ierosināts saglabāt esošo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, bet tās pilnveidošanai tika izvirzīti vairāki priekšlikumi, kas noformulēti pēc Latvijas apdrošinātāju asociācijas iniciatīvas.
Viens no šiem priekšlikumiem ir skaidri un precīzi definēt to veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kuru pieejamību nodrošina valsts, iespējams, pārejot uz pozitīvi definētu finansēm atbilstošu pakalpojumu grozu, vai arī precizēt un ievērojami paplašināt negatīvo veselības aprūpes pakalpojumu grozu.
Tika izteikts arī priekšlikums ieviest e-veselību, kas nodrošinātu precīzu pacientu un sniegto veselības aprūpes pakalpojumu uzskaiti, uzlabot sadarbību un izveidot informācijas apmaiņu ar privāto veselības apdrošināšanas sektoru.
Tika rosināts arī nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vadlīniju izstrādi, nosakot manipulācijas un pārbaudes pie noteiktām diagnozēm, to veikšanas kārtību un kvalitātes prasības. Ierosināts arī nodrošināt skaidru publiski un privāti finansētu pakalpojumu nodalīšanu ar atbilstošu vadības, informācijas un kontroles sistēmu.
Paralēli informatīvajam ziņojumam, kur secināts, ka valsts veselības apdrošināšana Latvijā nav jāievieš, tika izveidota cita darba grupa par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas jautājumiem, un tā nonāca pie secinājuma, ka valsts veselības apdrošināšana ir jāievieš nekavējoties.
Alfejeva aicina rūpīgi vērtēt visus veselības aprūpes organizācijas problēmas aspektus, pirms sāk būvēt jaunu sistēmu. Viņas ieskatā, nevar teikt, ka princips, ka valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus saņem tikai nodokļu maksātāji jeb personas, kuras ir veikušās maksājumus šo pakalpojumu nodrošināšanai, ir slikts. Tomēr ņemot vērā, ka problēmu veselības aprūpē ir daudz, kā arī finansēšanas jautājums jāatrisina, lai iegūtu reālu ietaupījumu uz sistēmas efektivizācijas rēķina, nepieciešamā reorganizācija nevar notikt steigā, vienpusēji izskatot problēmu būtību.
Ir jāizskata visi varianti un visas iespējas, aicina Alfejeva, atzīmējot, ka primārais mērķis ir Latvijas iedzīvotāju labklājība, kas valstij jānodrošina.
Kā ziņots, Veselības ministrija izstrādājusi obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju, kas paredz valsts finansēto veselības aprūpes pieejamību sasaistīt ar IIN maksāšanu. Saskaņā ar koncepciju personas, kuras nemaksā “veselības nodokli” un par kurām iemaksas neveic valsts, varēs iekļauties valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā, individuāli katru mēnesi maksājot minimālo obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu 20 latus.
Neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība un konkrētu diagnožu vai veselības stāvokļu noteikšana un ārstēšana.
Vairākas iedzīvotāju grupas tiks uzskatītas par attaisnotajiem nodokļa nemaksātājiem, kuri saņems valsts finansētu veselības aprūpi tādā pat apmērā kā nodokļa maksātāji. Attaisnoto nodokļu nemaksātāju grupā ietilpst bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, viens no vecākiem, kas kopj bērnu vecumā līdz trīs gadiem, pirmās un otrās grupas invalīdi, bezdarbnieki ne ilgāk kā gadu un sešus mēnešus pēc statusa iegūšanas, personas ieslodzījuma vietās, politiski represētās personas un citi.
NOZARE.LV
Komentāri