Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

BTA: Šovasar krusa un negaiss būs lielākais drauds sējumiem, knišļi – mājlopiem

Druva
16:22
27.05.2014
8

Lielākos zaudējumus lauksaimnieku sējumiem vasarā var nodarīt krusa, kas parasti pārsteidz negaidot. Krusas dēļ sējumu raža var iet bojā pat pilnā apmērā. Savukārt karsti, mitri laikapstākļi sekmēs masveida knišļu un citu kukaiņu savairošanos, kas var nopietni apdraudēt lopus, liecina apdrošināšanas sabiedrības “BTA Insurance Company” (BTA) ekspertu novērojumi.

Ņemot vērā ievērojamos šī gada ziemas kailsala nodarītos zaudējumus ziemāju sējumiem, BTA apzinājusi lielākos riskus, kas var nodarīt kaitējumu sējumiem vasarā.

Par aizvadītās ziemas kailsala nodarītajiem zaudējumiem ziemāju sējumiem vairāk nekā 1500 hektāru platībā BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzībās vairāk nekā 160 000 eiro. Ņemot vērā skaudro pieredzi ar ziemāju sējumiem, BTA eksperti norāda, ka graudkopju vasarāju sējumus šogad visvairāk apdraudēs krusa un spēcīgi negaisi.

Krusas rezultātā kultūraugi tiek sakapāti, sadauzīti, saplēsti vai pilnībā iznīcināti, norāda BTA. Tiek izdauzītas rapšu pākstis, izdauzīti graudi no vārpām. Agrīnās kultūrauga attīstības stadijās tiek pilnībā sakapāts pats augs un tā ziedi, radot būtisku kaitējumu ražai. Krusa bieži vien mijas ar spēcīgu lietu, palielinot bojājumus un radot labībās veldri, vai arī pilnībā izpurinot rapša sēklas no pākstīm. Kultūraugu ražīgumu ietekmē ne tikai krusa, bet arī spēcīgas lietusgāzes, kas var sagāzt labību veldrē. Ja tas notiek brīdī, kad vārpā briest graudi, tas var būtiski samazināt plānoto ražu un apgrūtināt ražas novākšanas procesu.

Salīdzinājumā ar 2012.gadu, kad BTA sāka piedāvāt sējumu apdrošināšanu, ik gadu ir palielinājušās apdrošināto sējumu platības. Kopumā pērn BTA uz vasaras riskiem – krusu, lietu, vētru – apdrošināja vairāk nekā 2000 hektāru rapšu un labības sējumu. Proporcionāli parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumam sējumu apdrošināšanā pieaugušas arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību summas. 2013.gadā BTA par sējumu apdrošināšanu izmaksāja apdrošināšanas atlīdzības 2500 eiro apmērā. Pērn lielāko apdrošināšanas atlīdzību par krusas nodarītajiem postījumiem 1700 eiro apmērā BTA izmaksāja Iecavas novada daudznozaru uzņēmumam “Iecavnieks&Co”, kur krusa bija radījusi 15% rapša ražas zaudējumu desmit hektāru platībā.

BTA eksperti uzsver, ka neparedzamie laikapstākļi var nodarīt kaitējumu ne tikai kultūraugu sējumiem, bet arī lopiem.

“Lai arī Latvijā varam būt mierīgi, ka mums nav lielu dabas katastrofu, tomēr laikapstākļi kļūst arvien neprognozējamāki, turklāt tie nodara kaitējumu ne tikai sējumiem, bet arī mājlopiem. Piemēram, pērn maija vidū Rīgu skāra spēcīga krusa, kā rezultātā BTA saņēma 59 KASKO apdrošināšanas gadījumu pieteikumus par krusas nodarītajiem zaudējumiem automašīnām. Vietām krusas graudi sasniedza pat golfa bumbiņas lielumu. Jāuzsver, ka, ja tik liela krusa skartu sējumu laukus, no tiem nekas nebūtu palicis pāri. Tāpat šogad aprīļa beigās Krāslavas pusē zibens spēriena rezultātā gāja bojā septiņas govis. Pēc šī gadījuma bojā gājušo govju īpašnieka kaimiņš savus lopus uzreiz apdrošināja,” norāda BTA Lauksaimniecības apdrošināšanas produktu vadītājs Andis Lillais.

Pārtikas un veterinārais dienests jau brīdinājis, ka tveicīgie laikapstākļi sekmēs masveida knišļu un citu kukaiņu savairošanos, kas var radīt nopietnu apdraudējumu lopiem.

“Par nožēlu mūsu pieredze rāda, ka cilvēki aizdomājas par apdrošināšanu tikai tad, kad nelaime ir skārusi viņus pašus, viņu līdzcilvēkus vai kaimiņus. Šogad novērojam, ka skaudrā pieredze ar kailsala nodarītajiem postījumiem ziemāju sējumiem ir likusi lauksaimniekiem sarosīties, novērtēt apdrošināšanas priekšrocības un vairāk interesēties par sējumu apdrošināšanu vasarā,” skaidro Lillais.

BTA prognozē, ka interese par sējumu apdrošināšanu palielināsies vēl vairāk, tiklīdz Latviju sasniegs pirmās vasaras vētras, negaisi ar lietavām un krusu. Neraugoties uz to, Lillais atzīst, ka liela daļa lauksaimnieku aizvien saskaras ar grūtībām atvēlēt finansiālos līdzekļus apdrošināšanai – ja naudas nepietiek, tad apdrošināšana būs pirmā lieta, no kā graudkopji atteiksies, savu finansiālo aizsardzību atstājot dabas labvēlības rokās.

“Jāuzsver, ka ar šo problēmu pamatā saskaras tie zemnieki, kuri ziemāju sējumus nebija apdrošinājuši un kuriem bija jāveic ieguldījumi to pārsēšanā. Lai izaudzētu rapšus, kviešus vai citus kultūraugus, ir nepieciešami lieli ieguldījumi,” piebilst Lillais.

Apdrošinot vasaras sējumus, BTA aicina lauksaimniekus izmantot arī valsts sniegto atbalstu. Vēršoties Lauku atbalsta dienestā, zemniekiem ir iespēja izmantot kompensāciju 50% apmērā lauksaimniecības, tai skaitā sējumu, apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem 2013.gadā bija saņemts 2091 pieteikums par valsts sniegtā atbalsta saņemšanu lauksaimniecības apdrošināšanas polišu iegādei un valsts pabalsts izmaksāts 969 084 eiro apmērā.

BTA ir pirmā un vienīgā Latvijas apdrošināšanas sabiedrība, kas piedāvā lauksaimniecības sējumu apdrošināšanu. Lauksaimniecības sējumu apdrošināšana iekļauj visu laikapstākļu riskus – pret lietavām, krusu, vētru, kā arī izsalšanu pārziemošanas periodā. Apdrošināmo kultūraugu sarakstā ir rapsis, kvieši, mieži, auzas, rudzi un tritikāle.

Apdrošinot sējumus, tiek segti zaudējumi, kas radušies krusas, vētras, izsalšanas vai lietus rezultātā. Tiek kompensēti ražas zaudējumi veldres gadījumā, ko izraisījis lietus vai vētra. Tāpat, apdrošinātajiem ziemāju sējumiem izsalstot, tiek atlīdzināti izdevumi, kas rodas, pavasarī apsējot laukus otrreiz.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
31
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
134
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi