Cēsu Kultūras un tūrisma centra 14 pieaugušo amatiermākslas kolektīvos darbojas ap 500 interesentu. Viņi, dzied, spēlē pūtēju orķestrī, dejo, spēlē teātri.
“Tā jau ir tradīcija – reizi gadā visiem sanākt kopā, parādīt sevi, apskatīt citus. Ne vienam vien ir pārsteigums, cik esam daudz,” stāstīja Kultūras centra projektu vadītāja Zane Neimane. Ik reizi kopējais pasākums balle ir arī kā atskats uz aizvadīto gadu, sarunas par sezonas aktualitātēm, gaidāmajiem koncertiem.
Visiem kolektīviem šī sezona ir aktīva un gana saspringta. Korim “Vidzeme” ar jauno gadu ir jauns diriģents Artūrs Švarcbahs. ““Vidzeme” ir stabils koris, lepojamies, ka mums dzied 12 vīri. Pēc Dziesmu svētkiem koristu vidū izmaiņu nebija, tie, kuri dzied jau 20 un vairāk gadu, ir uzticīgi kora dziedāšanai, ” pastāsta kora prezidente Inese Voldiņa. Novembrī “Vidzemei”, vecākajam Cēsu korim, paliks 75 gadi. Pirms pieciem gadiem jau pamatīgi apzināta kora vēsture, vēl klāt jāpieraksta pēdējie gadi. “Pasākumu šogad daudz. Jubilejas arī komponistiem Valteram Kaminskim un Alfrēdam Kalniņam. Gaidāmas uzstāšanās dažādos koncertos un svētkos,” pastāsta koriste Ilze Zagorska.
Kori “Beverīna”un “Wenden”, diriģentes Marikas Slotinas – Brantes rosināti, gatavo L.Garūtas kantāti “Dievs, tava zeme deg”, ko izpildīs 25.martā Cēsīs, Sv. Jāņa baznīcā. Diriģentei ieceru daudz. Aprīlī ir Pasaules balss diena, kad gribas, lai dziedošie Cēsu kolektīvi satiktos meistarklasēs, kurās vairāk varēs uzzināt par savu balsi un pilnveidoties. Jāņa Dūmiņa piemiņas pasākums notiks Līgatnē, tā norisē aktīvi iesaistās “Wenden”. “Tas nebūs koncerts, bet sarīkojums, kurā popularizēsim koru kultūru, stāstīsim par kori, tā vērtībām, ikviens varēs pamēģināt būt korists. Vienlaikus pasākumi notiks arī Baldonē, Kuldīgā un Ludzā, būs tiešās translācijas,” pastāsta Marika Slotina – Brante un uzsver, ka korī patlaban ir 45 dziedātāji, neviens pēc Dziesmu svētkiem neaizgāja, bet iesaistās jauni. Katru mēnesi korim ir koncerti.
Kora “Beverīna” prezidente Aiva Zirne atzina, ka kolektīvs šosezon strādā ļoti nopietni, jo līdztekus L.Garūtas kantātei tiek gatavota Vivaldi mesa. “Šogad katru mēnesi ir vismaz divi pasākumi, tikai augusts būs brīvāks. Korī ienākuši jauni koristi,” pastāstīja prezidente un atgādināja, ja ir dziedātāji un diriģenti, tad koris pastāv.
Deju kolektīvu “Raitais solis” vadītājs Andis Kozaks “Druvai” uzsvēra, ka svarīgi saturēt kolektīvus. No “Raitā soļa” aizgājuši desmit dejotāji, no viņa vadītā ģimnāzijas audzēkņu kolektīva “Kande” astoņi jaunieši. “18 dejojoši jaunieši aizgājuši studēt. Kolektīvi atjaunojas, šomēnes būs koncerts. Apgūstam jaunu repertuāru, dejas, kas pašiem patīk. Nesen bijām pie draugiem Jumpravā, brauksim uz Tīnūžiem, Suntažiem.
Pamazām sastāvi veidojas. Daudzviet Latvijā situācija ir līdzīga, un ir arī kolektīvi, kuros dejotāji nākuši klāt,” pārdomās dalījās A.Kozaks un uzsvēra: “Galvenais šosezon saglabāt un nostabilizēt kolektīvus un koncertēt.”
Arī pūtēju orķestra “Cēsis” mākslinieciskais vadītājs Jānis Puriņš uzsvēra, ka sezona ir spraiga. Orķestris daudz koncertē. “Jāaizstāv pagājušajā sezonā Latvijā konkursa finālā iegūtie labie rezultāti. Bijām taču vienīgais Cēsu kolektīvs, kurš finālā ieguva godalgotu vietu. Nekas mūzikā un mākslā tā neceļ līmeni kā skates, konkursi, pārbaudes. Gatavojamies ikgadējam pūtēju orķestru konkursam. Kolektīvs ir stabils, varošs,” par savējiem sacīja diriģents.
To, ka kolektīvi prot gan gatavoties nopietniem koncertiem, gan aizraujoši priecāties, apliecināja pasākuma gaisotne. Masku balle bija veltīta “Zelta 20 – tajem”, laikam, kad pasaulē skanēja džezs, Latvijā dziedāja Sakss un Vinters, kad sabiedrība jau varēja vairāk atļauties. Ikvienu apmeklētāju sagaidīja Getsbijs ( Andis Kozaks) – romantiskais ciniķis, sapņotājs un kontrabandists – kopā ar kundzi (Gunitu Bārdu), radot pacilātu, brīvu, negausīgu un reizē gaistošu noskaņu. To apvij spalvas, boa, krelles, tērpi ar spīdumiem, diadēmas matos un līksms prāts – laiks, kad baudīt dzīvi, paiet malā no pelēkās ikdienas un kārtējo reizi gūt pārliecību, ka dzīve taču ir skaista.
Par zelta divdesmitajiem “Dzirnu” dejotāji Staņislavs Dzalbs un Raimonds Cīrulis gan sprieda, ka katram jau dzīvē divdesmitie gadi ir zelta laiks.
Katrs kolektīvs pārējiem izteica vēlējumu tostus. “Saulgriežu” dejotāji atgādināja: “ Cilvēki, kuriem nekad nav laika, paši arī neko neprot darīt,” bet “Ābeles” koristi pauda pārliecību, ka smaids ir vislielākā vērtība pasaulē. “Raitā soļa” dejotāji atzina, ka ir dzīves baudītāji un meklējuši atbildes, kas gan tik zeltīts bijis 20.gados. “Sievietēm papildu visiem pienākumiem piešķir arī tiesības vēlēt. Tad izgudrots putekļu sūcējs un veļas mašīnas, auto kļuva lētāks, un spērām pirmos soļu pretī klimata pārmaiņām. Milns sarakstīja “Viniju Pūku”, un vecākiem vairs nebija jārūpējas par bērnu audzināšanu, tā tika atstāta Sivēna, Ēzeļa, Tīģera un ēdelīga lāča ziņā. Flemings izgudroja antibiotikas, un varējām dzīvot ilgāk. Izklausās labi, bet sabiedrība pārcentās, un tai palika tik daudz laika dejām un alkoholam,” tādu pētniecisku vērtējumu sniedza raitīši.
Pagājušā gadsimta 20.gados Cēsu mērs bija Eduards Jaunzems, tagad viņa krēslā Jānis Rozenbergs. Viņš, uzrunājot pašdarbniekus, uzsvēra, ka balle ir labi padarīta darba noslēgums. “Šķiet sen, bet tikai pērn visi bijām Dziesmu un Deju svētkos. Tur palika daudz enerģijas, bet ikviens priecēja visu Latviju,” sacīja J. Rozenbergs un uzsauca tostu par varēšanu, gribēšanu un darīšanu, par Cēsīm, par dziesmu un deju, skatuves mākslu, taurēm un skaņām.
Komentāri