Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Brauciet, latvji, kosmosā!

Jānis Gabrāns
00:00
01.12.2021
6
Kapsula

Tā, pārfrāzējot zināmo Krišjāņa Valdemāra aicinājumu, izteicās Pauls Irbins pasākumā, kurā Cēsīs, Cīrulīšos, topošā Kosmosa izziņas centra pamatos vakar iemūrēja    laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un datu nesēju.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atcerējās, ka pirms sešiem gadiem P. Irbins nācis pie pašvaldības ar aicinājumu spert nākamo soli zinātnes centra “ZINOO” attīstībā, veidojot Kosmosa izziņas centru: “Abi kopā veicām pāris apļu no vienas ministrijas uz otru, jo katra domāja, ka tas nav viņu pārziņā. Taču visi sapņi reiz piepildās, ieguvām finansējumu gan būvniecības sadaļai, gan saturam, jo ēka bez satura nav nekas. Ceram, ka te būs ne tikai novada, bet visas Latvijas un arī daudz plašāka mēroga nozīmes centrs.”

J.Rozenbergs arī izteica cerību, ka objekts atgriezis dzīvību Cīrulīšos, un pirmās vēsmas esot jau jūtamas.

Pasākumā piedalījās arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristians Ēdegors, kurš vēlēja projektam izdošanos: “Šis ir lielisks notikums gan Cēsīm, gan Norvēģijai, jo projekts parāda lielisku divu valstu sadarbību. Šis ir viens no galvenajiem projektiem kopīgajā sadarbības plānā, lai veicinātu izglītību un zinātni.”

Klāt bija arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kura atzina, ka ir lepna būt Latvijas kosmosa galvaspilsētā: “Manuprāt, galvenā vērtība, ka šis centrs rosinās bērnu un jauniešu interesi par STEM jomu. Ceru, ka vieta nebūs tikai apskates objekts, bet te esošās tehnoloģijas, zināšanas pārvietojamās ekspozīcijas veidā tiks aiznestas arī uz visām skolām.”

Ēkas būvniecību veic “RERE Grupa”, tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš – Āboliņš neslēpa, ka sen neesot saticis tik daudz radošu, priecīgu un uz nākotni orientētu cilvēku kā šajā pasākumā: “Ja kāds saka, ka visu jauno ideju pamatā ir    doma, es teikšu, ka pamatā ir šādi cilvēki. Viņu domām jādod iespēja pārtapt par    ko konkrētu. Ja tās realizējas    ēkā, kas ir apliecinājums    domu lidojumam, tas ir vislabākais.”

Kosmosa izziņas centra projekta vadītājs P. Irbins uzrunā atsaucās uz 150 gadus senu vēsturi, kad Krišjānis Valdemārs Ainažos veidoja jūrskolu: “Viņa ambīcija bija panākt, lai latvietis nebaidās braukt jūrā, bet tam bija vajadzīga skola, kur māca par jūrasbraucieniem, navigāciju, meteoroloģiju, inženierzinātnēm un daudz ko citu. Tagad kosmoss kļuvis par nākamo jūru, nākamo okeānu, kurp dosies cilvēce, un arī latviešiem tur ir vieta, lai augtu, attīstītos. Tāpēc gribu aicināt ikvienu: “Brauciet, latvji, kosmosā!””

Ēkas pamatos tika ieguldīta unikāla laika kapsula, kādas, iespējams, vēl nav bijis pasaules vēsturē. Proti, tā neiekapsulēs tikai konkrēto brīdi, bet tupinās uzņemt informāciju, ko varēs ievadīt ikviens centra apmeklētājs. Kapsulā, kas izveidota raķetes formā, ievietots digitāls datu glabātājs, kurā ikviens Kosmosa centra apmeklētājs varēs ierakstīt vēstījumu.

Kapsulā ievietoti arī vēstījumi papīra formātā. Pašvaldības, būvnieku un Kosmosa izziņas centra komandas veidotajā vēstījumā teikts: “Pateicoties reljefam, Cēsis jau ir paceltas tuvāk zvaigznēm, tāpēc mūsu pilsēta katru tās iemītnieku un viesi burtiski ceļ augstāk. Bet mēs ticam, ka varam vēl vairāk, ka varam pacelties vēl augstāk. Mēs zinām, ka šis centrs izskanēs visā reģionā, atraisot ne tikai bērnu, bet arī viņu vecāku zinātkāri. Lai ēkai vienmēr stipri pamati un Latvijai izglītoti ļaudis! Lai pirmais latvietis izplatījumā ir cēsnieks!”

G. Āboltiņš – Āboliņš pastāstīja, ka viņi kapsulā ievieto fotogrāfiju, kā Cēsis izskatās no kosmosa: “Zinām, ka no šī centra skatīsimies uz kosmosu, bet šis attēls parāda, kādas Cēsis bija šajā brīdī, raugoties no augšas. Ievietojam arī mūsu “RERE Grupa” nozīmīti, kurā redzams jumis, kas ir mūsu tautas spēka simbols, un arī zīmuli, kas ir stabila un pārbaudīta vērtība jebkurā laikā.”

Kapsulā tika ievietos arī datu nesējs, kurā iekopēts šīs dienas “Druvas” eksemplārs un šī mēneša izdevums “Cēsu Vēstis”. P. Irbins ievietoja uzšuvi, kas atradās uz Latvijas pirmās kosmiskās zondes, kas, palaista no Cēsīm, sasniedza 30 kilometru augstumu.

Sarunā pēc pasākuma P.Irbins neslēpa, ka ir neaprakstāmas sajūtas redzēt dzīvē to, kas    desmit gadus domās izlolots: “Ir neaprakstāms gandarījums, bet vēl lielāks prieks, ka veidojas spēcīga komanda, kas to visu spēs īstenot dzīvē. Objekts būs nemitīgā attīstībā, jau tagad mums ir plāni nākamajiem desmit, pat 20 gadiem. Te varētu veidoties starptautiskā kosmosa vidusskola, te varētu pulcēties studenti, lai strādātu pie tehnoloģijām, kas saistītas ar kosmosu. Esmu pārliecināts, ka latviešiem būs savi astronauti,    ja ne mana paaudze, nākamā to piedzīvos.”

“RERE Būve” tehniskais direktores Jevgeņijs Ņesterovičs, kurš ikdienā gadā par to, lai būvniecība notiktu atbilstoši prasībām, atzina, ka objekts ir interesants, nākas kombinēt klasisko būvniecību ar pasūtītāja idejām: “Ikviens objekts iemāca ko jaunu, jo tehnoloģijas nemitīgi attīstās. Jāsaka paldies pasūtītājiem, kuri izdomā tik sarežģītus uzdevumus, ko ar lielāko prieku arī risinām.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
59

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
30

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
38

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
51

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
77

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi