Gaujas NP informācijas speciāliste
Vai atminaties leģendu par Induli un Āriju? Liepājas rajonā ir vieta, kur ik pakalnā vai ceļa līkumā jūtama senatnes elpa. Embūtes apmeklējums ieteicams gan dabu un skaistas ainavas mīlošajiem, gan aktīvā sporta cienītājiem.
Paugurainais, gravām izvagotais Kurzemes nostūris pārsteidz ar savdabīgu mozaīkveida ainavu, daudziem ozoliem, liepām, kļavām un gobām stāvajās nogāzēs, ar baļķvedēju neizdangātiem grants ceļiem un mazapdzīvotību. Jā, raugoties kartē, var pārliecināties, ka te maz viensētu, tikai dažas nelielas apdzīvotās vietas – Embūte, Vībiņi, Dinsdurbe, Dzelda, Nīkrāce, nav rūpniecības objektu, nav kārtīga izmēra veikalu, nav degvielas uzpildes stacijas un … Jā, te var atpūsties no vietām, kurās ir pārāk attīstīta infrastruktūra. Ko vēl var uzskaitīt pie Embūtes labumiem? Te nedzird autoceļu un dzelzceļu dārdoņu, senos stāstus vēsta ozolu šalkoņa, gaiss tīrs un smaržīgs, nepieputējušās ceļmalas noaugušas ar raudenēm, vīgriezēm, asinszālēm un meža iemītnieki neizbiedēti lūkojas uz garāmgājējiem. Ieskats senatnē
Embūtē noklausīto teiku par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību dzejnieks Rainis izmantoja par pamatu traģēdijai „Indulis un Ārija”. Lai tūristus ieinteresētu novada vēsturē, gidi šo stāstu mēdz dēvēt par latviešu „Romeo un Džuljetu”. Embūtē tiešām bija kuršu pils, kuras tuvumā 13. gadsimtā savu mūra pili uzcēla Kursas bīskaps. Mūsdienās var uzkāpt 26 metrus augstajā Kuršu jeb Induļa pilskalnā, kā arī aplūkot teikā pieminēto Joda dambi. No Embūtes bīskapa pils saglabājušās tikai drupas.
Pētniekiem par vietvārda Embūte nozīmi somugru valodās ir versijas: Mātes pods – vieta, kur pēc leduslaikmeta bijis patvērums visai dzīvai radībai, kā arī embotiņi – mežrozītes, meža ķiploki.
Kā pavadīt laiku?
Dabas parks Embūtē izveidots krietni sen, jau 1977. gadā, lai aizsargātu lapu koku mežus dziļām gravām bagātīgi izvagotajā reljefā, taču visus šos gadus te nebija ne administrācijas, ne teritorijas uzraugu, ne tūrisma organizatoru.
Šovasar ceļotājiem ieteicams uzmeklēt Embūtes muižas ēku, kur tiek iekārtots ekotūrisma informācijas un izglītošanas centrs. Tur var saņemt karti un doties kājām pa divus kilometrus garo ekotūrisma taku. Jāsagatavojas uz sportisku pārgājienu pa mainīgu reljefu. Maršrutā ir skatu tornis, dažāda garuma kāpnes, tiltiņi. Joda lejā, Induļa pilskalna pakājē, ir Joda dambis, kur droši var rīkot pikniku un neviens jods netraucēs – tur ir ugunskura vieta, galdi, soli un citi labiekārtojumi. Tomēr par mistiskā klātbūtni liecina dīvainā atbalss, kas pēc sauciena negaidīti nāk no pilskalna puses.
Kopš jūnija sākuma Embūtē var iznomāt kalnu velosipēdus un izmēģināt kādu no trim velomaršrutiem. Un tad, jau kartē lūkojoties, var izplānot ceļojumu uz teiku un nostāstu apvītām vietām, kurām tik neparasti un pat baismīgi nosaukumi. Nu, piemēram, Mušu kalns, Kuiļupītes dīķi, Maitu grava, Velna klēpis, Ošķis, Kazupe, Ļūļavots. Netālu no Embūtes ir vieta, kuru apmeklējot, var nokļūt citā laikmetā. Dodoties uz kādreiz ļoti slepeno bijušo PSRS raķešu bāzi, ieteicams ievērot piesardzību. Šah-tas ir appludinātas.
Bet nu atpakaļ Embūtē ar senatnes noskaņām! Ceļu uz Embūtes ieleju sargā divas simboliskas vārtu zīmes – no koka darināti kuršu zobeni un vairogi. Tie ir 20.gs. 80. gadu koktēlnieku veidojumi, kas atgādina par vareno kuršu klātbūtni.
Katram pakalnam sava teika, bet visvairāk vēstījumu par Induli un Āriju. Vēreskalnā, senajā kuršu svētvietā, ir sarkanīga granīta bluķis, ko dēvē par Induļa kapa akmeni. Akmeņgravā zibens novērots vairāk nekā citviet. Šeit pēc nostāstiem Pērkons nospēra Āriju. Bet tālāk, Vilku laukā, gravas malā pērkons trāpīja Indulim. Pietiek briesmu! Pirms doties mājupceļā, var uzkāpt Taurētāju kalnā, lai redzētu pāri Embūtes senlejai, vai Jērenes kalnā, lai vērotu skaisto skatu uz Lankas upes senleju, vai senajā Pērkona svētvietā – Krievu jeb Krīvu kalnā, kas ir augstākais Kurzemē.
Komentāri