Vakar bija viena no retajām šī gada saulainajām dienām.
Uzreiz pārņēma pavasara sajūta. “Pamazām jau pavasaris nāk,” atzīst arī zemnieku saimniecības “Upenes” sēklu veikala pārdevēja Taņa Ozola un pastāsta, ka šomēnes pircēju veikalā iegriežas aizvien vairāk.
Raunēniete Renāte Matisone iepriekšējā dienā pārskatījusi sēklu krājumus, atbraukusi uz sēklu veikalu. Ģimene izaudzē ikdienas galdam visu nepieciešamo. “Pērn burkāni neizauga, gurķi slikti dīga, trīsreiz pārsēju.
Kaimiņienes, kuras pašas vākušas sēklas, nesūdzējās, jo dīga ļoti labi, tā ka jāvaino vien sēklas, “ domās dalās raunēniete un pastāsta, ka klausījusies raidījumu par sēklām un speciāliste stāstījusi, ka Latvijā tiek ievestas sēklas no Eiropas, kas nemaz nav
piemērotas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.
“Jau daudzus gadus man ir ziemas sīpoli, kam katru gadu ir laba raža un arī labi glabājas, atšķirībā no sīksīpoliņiem, kas ne vienmēr izaug un labi glabājas,” pieredzi pastāsta Renāte un atzīst, ka domas patiešām virzoties
no ziemas uz pavasara darbiem. ”Katru pavasari kādas sēklas nopērku. Kādas paliek pāri nākamajam pavasarim,” bilst Renāte.
Arī vecpiebaldzietei Velgai Cīrulei pie mājas ir neliels dārziņš. Tajā vieta visam ikdienā nepieciešamajam – dārzeņiem, zaļumiem, puķēm. “Gribas jau tikt dārzā. Ziema ir tik gara. Gaidu putnus mājās,” saka vecpiebaldziete.
Cēsniece Maija savukārt priecīga stāsta, ka šoziem krāšņāk nekā citus gadus zied kallas. To kopšana prasa gan pacietību, gan laiku. “Ziemā zied kallas, no pavasara līdz rudenim viss dārzs,” priecīga stāsta Maija un atklāj, ka par sēklu pirkšanu
vēl īsti nedomā. Uz veikalu atnākusi, lai iegādātos mēslojumu kallām.
Lai gan līdz sēšanai un stādīšanai zemē vēl jāgaida vismaz pāris mēneši, daudzi jau sēj dēstiem, pērk sēklas. “Krietni vairāk cilvēki pērk profesionālās tomātu sēklas. Parastās ne, jo pērn daudzi pārliecinājās, ka šie tomāti ir izturīgāki pret slimībām, ražo līdz vēlam rudenim. Pagājšruden daudzi palika bez tomātiem, tie puva. Pipari jau jāsēj, bet dažs, kurš jau paguvis iesēt, stāsta, ka ļoti ātri sadīguši. Parasti dīgst ilgi, tāpēc sēj agri. Katru pavasari jau gadās kādi pārsteigumi,” pastāsta pārdevēja Taņa Ozola. Viņa atzīst, ka šopavasar krietni mazāk pērk leduspuķu sēklas. Marta sākumā jāstāda begonijas, arī to gumi ir pieprasīti. Toties liela interese ir par ķirbjiem. Jau piedāvājumā ir daudzas šķirnes, būs vēl.
Runājot par veselību, bieži tiek pieminēti ķirbji, un likumsakarīgi, ka cilvēki tos paši grib izaudzēt.
Tikai nedēļu vecā tirgus teritorijā atvērta SIA “Emin dārzam”
“Dārza bodīte”. Tajā viss dārzkopjiem un puķkopjiem nepieciešamais. “Pircēji vairāk pērk dārzeņu sēklas – tomātu, gurķu. Ir tādi, kurus interesē tikai puķes,” pastāsta pārdevēja Ināra Klementjeva un piebilst, ka ar katru dienu pircēju veikalā ir aizvien vairāk.
Pārdevējas novērojušas, ka pircēji ir zinoši. Vēlas iegādāties ne tikai noteiktu šķirņu sēklas, arī interesējas, cik kurā paciņā gramu un cik maksā, tad rēķina, ko izdevīgāk pirkt.
Cilvēki jau pieraduši, ka katru pavasari kādu sēklu, kad jāsēj, veikalos pietrūkst. Pagaidām gan
nav paredzams, ka tāpat būs šogad.
“Sēklu piedāvājums jau tagad ir ļoti plašs. Tās tirgoja arī gadatirgū, var nopirkt lielveikalos. Bail jau ir iepirkties. Bijis, ka dārgās smalko šķirņu sēklas nedīgst, bet lētās dod tādu ražu, ka kaimiņi nāk skatīties. Laikam jau tā ir laimes spēle. Vairākus gadus pati esmu vākusi sēklas. Arī gadījies, ka nekas neiznāk,” pieredzē “Druvai” dalījās Anita Krieviņa no Amatas novada un piebilda, ka amatieriem jau vienmēr kādam gadās ražas, kādam neražas gads. “Un tomēr mazdārziņš pie mājas – tas ir mazais bizness. Izaudzēju dārzeņus sev, bērnu ģimenēm, vēl kaut ko pārdodu kaimiņiem. Varu teikt – esmu valsts ekonomikas daļa un par to varu lepoties,” mudinot arī citus vasaras vaļasprieku vērtēt kā saimniecisku darbību, saka amatiete.
Sēklas nopirkt – tā arī ir māka, tāpat kā izaudzēt kartupeļus, burkānus vai skaistu gladiolu.
Sarmīte Feldmane
Komentāri