Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Biznesa domnīca rosina viedokļu apmaiņu

Jānis Gabrāns
00:00
31.10.2019
18
Biznesa Domnica2 1

Ar pasākumu Cēsīs tika ievadīts biznesa domnīcu cikls, kas notiks vēl vairākās Latvijas pilsētās. To rīko Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Vizīti Cēsīs viesi sāka ar viesošanos uzņēmumā “M.E.LAT-LUX”, kur tikās ar Cēsu Uzņēmēju kluba valdi. Tika pārrunātas gan vietējās aktualitātes, gan valstiskas norises. Pēc sarunām viesi iepazinās ar uzņēmumu “M.E.LAT-LUX”. Tā vadītājs Māris Gailis, stāstot par veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatiem, norādīja, ka viņi daudz investē speciālistos un to vislabāk novērtējot klienti: “Mums nevajag reklāmu, klienti, kuri reiz te bijuši, atgriežas atkal un atkal. Mums klienti vienmēr bijuši pirmajā vietā.”

Dienas otrajā pusē “Villā Santa” viesi tikās ar reģiona uzņēmējiem, lai pārrunātu aktualitātes. Stāstot par šādu tikšanos rīkošanu, LDDK ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone uzsvēra, ka reģionos darbojas daudz jaudīgu un ilgt­spējīgu uzņēmumu, tāpēc biznesa domnīcās tiks stāstīts, kā darba devējiem, izmantojot dažādus atbalsta veidus, kļūt par ietekmīgu spēku sociālekonomisko interešu līdzsvarošanā.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzrunā norādīja uz prioritātēm uzņēmējdarbībā: “Galvenā no tām ir konkurētspēja un reputācija. Tikpat svarīga ir kvalificēta darbaspēka pieejamība, resursu izmaksas, reformas un sociālais dialogs. Bez dialoga uz priekšu netiksim. Tikai tas dod iespēju izmantot katra cilvēka unikālās īpašības, papildināt vienam otru ar zināšanām, pieredzi, atbildību un savu izpratni par dzīvi.”

LDDK eksperts Jānis Hermanis prezentēja ieskatu par globālās ekonomikas ietekmi uz konkrētā reģiona tautsaimniecību. Viņš norādīja, ka pasaules ekonomika aug lēnāk nekā iepriekš: “Tas nav tāpēc, ka ir kāds burbulis vai problēmas finanšu sektorā, galvenie iemesli saistīti ar destruktīviem un neprognozējamiem politiķu lēmumiem. Tāpēc arī attiecībā uz nākotni ir neskaidrība. Starptautiskais valūtas fonds aprēķinājis, ka tādēļ pasaules iekšzemes kopprodukts šogad zaudējis vienu procentu, kas ir aptuveni Šveices ekonomika. Un tas tādēļ, ka ir tirdzniecības kari, breksits, citas tiešās un netiešās ietekmes.”

Viņš runāja arī par ekonomisko situāciju valstī, kā vienu no problēmām minot to, ka darba tirgū ienāk mazāk cilvēku, nekā iziet, tas liecina, ka darba tirgus sasprings arvien vairāk. “Tas vēl jūtamāks reģionos, kur iedzīvotāju skaits samazinās, cilvēki noveco. Tas ir liels izaicinājums darba devējiem, jo būs mazāk cilvēku, kuri strādā, arī iekšējais tirgus kļūs mazāks. Tāpēc jāskatās plašāk, jāstrādā uz citiem Latvijas reģioniem un citām valstīm, globālajiem tirgiem,” teica J. Hermanis.

L. Meņģelsone runāja par to, kāds ir ietekmīgs darba devējs, kā panākt procesu pozitīvu virzību: “Viens nav karotājs, vispirms jautājumi jārisina nozarē. Tāpēc svarīgi apvienoties uzņēmēju klubos, nozaru asociācijās, lai caur tiem, caur LDDK virzītu svarīgus jautājumus.”

Valsts finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informēja par piedāvājumiem, kas īpaši noderīgi uzņēmējiem. Pēc viņa teiktā ALTUM finanšu portfelis 2019. – 2022.gadā būs 945 miljonu eiro vērtībā: “Mums ir finansējums, to gribam ātrāk laist apritē. Mēs nekonkurējam ar bankām, ejam riskantākos, bet daudzsološos projektos. Mūsu uzdevums palīdzēt Latvijai augt.”

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvis ekonomists Mārtiņš Zemītis, stāstot par Eiropas naudas pieejamību, norādīja, ka visos aizvadītajos gados, pieskaitot līdzekļus, kurus saņēmām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, Latvijā iepludināti apmēram 12 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā valsts gada budžets: “Latvija ir ļoti atkarīga no Eiropas naudas, bet, kā zināms, neviena atkarība nav laba veselībai. Ik gadu vairāk nekā 60 procenti, dažos gados pat gandrīz 70 procenti investīciju saistītas ar Eiropas naudas injekcijām. Ar Eiropas naudu paveikts daudz, to nevar noliegt, bet pārāk daudz likts tieši uz šo atkarību, īpaši reģionos maz notiek bez Eiropas finansējuma.”

Pēc pasākuma Cēsu uzņēmējs Mārtiņš Raudziņš atzina, ka šādas domnīcas ir vajadzīgas un lieliski, ka tā notiek Cēsīs: “Uz­ņēmējiem laika grafiks saspringts, bet to atrast šādam pasākumam ir vērtīgi. Uzzināju noderīgu informāciju par ALTUM, bija labas prezentācijas par ekonomikas tendencēm, ir pietiekami daudz informācijas, ko pārdomāt, analizēt, bet lēmumi jāpieņem katram pašam.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
22

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
163

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
428
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
10
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi