Novembra beigas ir laiks, kad viens pēc otra saaukstējamies, pielīp augšējo elpceļu vīrusu saslimšanas, pil deguns, sāp kakls, aizsmok balss, piesitas klepus. Mediķi uzsver, ka katrs cilvēks atšķirīgi pārcietīs saslimšanu, kāds atveseļosies ātrāk, citam būs ilgāk jānīkst, bet ir tādi, kuri nesaslimst. Par tādiem saka, ka šiem cilvēkiem ir stiprāka imunitāte. Imunitātes stiprināšana ir process, kurā liela nozīme ir veselīgam dzīvesveidam, veselīgam uzturam, tātad arī ikdienā lietotiem dabas produktiem. Kad saslimstam, iespējams, jau ir par vēlu ēst dzērvenes, grauzt citronus kā skābus ābolus un karotēm vien baudīt medu.
Taču tieši profilaktiska medus un citu bišu produktu lietošana, ja vien cilvēkam pret tiem nav alerģija, stiprina imunitāti un palīdz arī ātrāk atveseļoties. Vairākus izzinošus materiālus par bišu produktiem “Druva” veidos sadarbībā ar ģimenes ārsti, apiterapeiti Ilonu Radziņu. Šoreiz informācija par medu.
Medus dāvātie labumi
Medus ir dabiska, salda viela, ko ražo medus bites no augu ziedu nektāra( ziedu medus), kā arī no augu dzīvo daļu izsvīduma (izsvīduma medus), vai augu sūcējinsektu izdalījumiem (lapu medus), ko bites ievāc, pārveido, sajauc ar savā organismā ražotajiem sekrētiem un novieto to šūnās nogatavināšanai.
Krāsa medum ir no bezkrāsainas līdz tumšai. Tā atkarīga no augiem, no kuriem iegūts nektārs, kā arī no nektāriju sekrēcijas. Jo vairāk un intensīvāk izdalās nektārs, jo tas ir gaišāks.
Smarža medum var būt īpatnēja. Tā ne vienmēr ir atkarīga no nektāra smaržas. Tikko ražots medus nav tik aromātisks kā kārēs nostāvējies.
Medus garša var būt gan stipra, gan asa, gan ļoti maiga. Pēc tās var noteikt medus šķirni. Lapu medus parasti ir negaršīgs.
Konsistence ir atkarīga no medus sastāva un temperatūras. Medus parasti ir sīrupveida. Ilgāk uzglabājot medu, tajā izvietojas glikozes un saharozes kristāli, tā ir medus kristalizācija. Izkristalizēta medus ķīmiskais sastāvs un barības vērtība ir tāda pati kā nekristalizētam, tikko izsviestam medum. Daudz mikroelementu, minerālvielu
Medus ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no ievāktā nektāra, klimatiskajiem apstākļiem, bišu rases un citiem nosacījumiem.
No cukuriem medū ir 35 procenti glikozes, tikpat vai nedaudz vairāk fruktozes, septiņi procenti saharozes. Medū ir daudz minerālvielu, mikroelementu, olbaltumvielu, 23 brīvās aminoskābes, vitamīni, dekstrīni, organiskās un neorganiskās skābes. Medus aromātu parasti veido ap 120 dažādu vielu.
Visu vērtīgo elementu kopa ir tikai nogatavinātam medum, kas nostāvējis bišu ligzdā, kura ūdens saturs nepārsniedz 18 procentus. Šāds medus atrodams tikai pilnīgi ar vaska vāciņiem aizvākotās kārēs. Nenogatavinātu medu bites neaizvāko. Nenogatavināta medus kvalitāte ir zema, to nevar uzglabāt, tas ātri saskābst. Ārstējis arī pirmatnējos cilvēkus
Gadsimtiem ilgi vienīgais cilvēkiem pieejamais saldais produkts bija medus. Par medus derīgumu zināms jau kopš seniem laikiem, kad zemi apdzīvoja pirmatnējie cilvēki. Nejauši atraduši bišu ligzdu un nobaudījuši zeltaino nektāru, viņi sāka sistemātiski meklēt bišu ligzdas un vākt medu.
Medum piemīt īpašības, kas no-māc vai nogalina lielāko daļu mikroorganismu. Neraugoties uz antimikrobajām īpašībām, medus nav sterils. Lielākā daļa mikroorganismu medū nevar vairoties, bet daži var izdzīvot. Medū sastopamie mikroorganismi ir raugi, pelējumi, baktērijas.
Medus ir dabas produkts ar ārstniecisku iedarbību, kura ir ļoti daudzveidīga. Medum piemīt antibakteriālas īpašības- spēja iznīcināt mikrobus, kas slimībām rada hronisku raksturu. Medum piemīt dezinficējošas īpašības, tas kalpo arī kā antioksidants, kas neitralizē organismā nelabvēlīgos brīvos radikāļus. Medus veicina sekrēcijas veidošanos. Medus paaugstina leikocītu fagocitāro aktivitāti, pavairo eritrocītu un trombocītu skaitu, samazina holesterīna līmeni asinīs.
Slimību profilaksei medus ir viena no vērtīgākajām dabas radītajām vielām. Ļoti vērtīgi ir tas, ka visas vielas medū ir sabalansētas tādās attiecībās, kādās nepieciešamas cilvēka organismam. Medu ieteicams lietot kā palīglīdzekli augšējo elpošanas ceļu iekaisumu ārstēšanā. Gastrīta, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimību gadījumos medu ieteicams lietot kā papildinājumu medikamentiem un atsevišķi profilaktiskai ārstēšanai. Medus ir ieteicams pret bezmiegu. Medus kā diētiska viela palīdz aknu slimību ārstēšanā. Sirds un asinsvadu slimību gadījumos medus glikozes un fruktozes farmakoloģiskais efekts izpaužas kā enerģijas avots un plastiskais materiāls muskuļu šūnām, arī sirds muskulatūrai. Medu lieto smadzeņu sklerozes ārstēšanai, ginekoloģijā, acu slimību gadījumos.
Medu lieto ādas un gļotādas bojājumu, brūču dziedināšanai, apdegumu ārstēšanai. Medus darbojas kā universāls antitoksisks līdzeklis, paātrina diurēzi, uzlabo vielmaiņu šūnās.
Zinātnieki ir pierādījuši, ka medus lietošana kopš bērnības nostiprina veselību līdz sirmam vecumam un pagarina dzīves ilgumu. Pastāvīga medus lietošana paaugstina organisma imunoloģisko reaktivitāti, nostiprina izturību pret infekcijas slimībām un atvieglina slimības procesu.
Medus nepieder pie spēcīgas iedarbības ārstniecības līdzekļiem, bet tā lietošana ir jāreglamentē. Lietojot medu, ir jāņem vērā divi galvenie faktori: izteikta jutība pret medu un cukura diabēts. Tomēr tikai 0,8 procentus no visām cilvēka alerģiskajām reakcijām var radīt medus.
Medu plaši izmanto arī pārtikā un kosmētisko līdzekļu ražošanā. Ja šķīdumu un krēmu sastāvā ir medus, tas piešķirs ādai svaigumu, samtainību un mazinās krunciņu rašanos.
Komentāri