Vecpiebalgas novadā šonedēļ neierasts miers. Pašu ļaužu un viesu sarunās aizvadītās nedēļas notikumi, piedzīvotais, redzētais, izjustais. Festivāls “Vecpiebalga atver durvis”, lai arī jau pagātne, tiek vētīts, slavēts, vērtēti ieguvumi.
“Atsauksmes ir ļoti labas gan no pašu cilvēkiem, gan viesiem,” saka novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone un ir gandarīta, ka visiem, kuri piedalījās, ir labi padarīta darba sajūta.
“Novads ir atdzīvojies. Liels nopelns pašvaldībai, kas nebaidījās apzināties savu vietu kultūrā. Katrā novadā ir cilvēki, kuri jāceļ saulītē. Svarīgākais – iesaistījās novada cilvēki, viņi sajuta piederību novadam. Ceru, ka kopīgi apzinātais, paveiktais cēla pašapziņu. Tas mūsdienās ir ļoti svarīgi,” “Druvai” atzīst festivāla idejas autors, komponists Jānis Lūsēns un uzsver, ka nedēļa Vecpiebalgā ir apliecinājums, ka cilvēkiem vajag šādus pasākumus, viņi alkst ko vairāk un dziļāk uzzināt, dzirdēt arī tādu mūziku, kāda skanēja “Saulrietos”, Vecpiebalgas baznīcā, “Jāņaskolā”.
“Kopā darot, var daudz paveikt. Darbu gaitā ne brīdi nebija sajūtas, ka kaut ko nevarēsim, jo visi – gan mūsu kultūras darbinieki, gan pašdarbnieki, aktīvie cilvēki, gan muzikālā teātra “Ars Nova” cilvēki, gan mākslinieki – to, ko bijām uzņēmušies, darījām ar azartu. “Vecpiebalga atver durvis” bija tāds savējo festivāls, kur visi saprotas no pusvārda,” vērtē novada vadītāja.
Par sadarbību gandarīts gan Jānis Lūsēns, gan lieluzveduma režisors Varis Brasla, kurš saka: “Tas, cik
daudz dažādos pasākumos bijis cilvēku, liecina, ka šāds festivāls ir vajadzīgs. Latvijā taču sestdien bija tik daudzi un dažādi pasākumi, bet estrāde Alauksta krastā bija skatītāju pilna. Uz brīvdabas izrādi cilvēki nāk ne pēc filozofiskām vērtībām, nāk, lai būtu kopā. Esmu gandarīts, ka viņi te jutās labi.” Režisors arī atzīst, ka, iestudējot lieluzvedumu, nebijis grūti, tajā labprāt iesaistījušies aktieri, atbalstījuši vietējie.
Nedēļas garumā vecpiebaldzēniem izdevās izveidot ļoti daudzpusīgu programmu, kurā katrs varēja izvēlēties sev saprotamāko, vajadzīgāko. Psiholoģiskajā rakstnieces Ingunas Baueres un psihoterapeita Viestura Rudzīša sarunā piedalījās un ieklausījās vairāki desmiti interesenti. Jāņa Lūsēna mūzika uzrunāja daudzus simtus gan “Saulrietos”, gan pārpildītajā Vecpiebalgas dievnamā. Klausītāju pilna zāle bija Dzērbenē, kad spēlēja “Sinfonietta Rīga”, bet pārpildīta estrāde Taurenē, kad uzstājās novada pašdarbnieki, no malu malām sabrauca dažādu paaudžu piebaldzēni, lai Kaives parkā dzirdētu Andra Daņiļenko koncertu.
Bet lieluzvedumu estrādē noskatījās ap divi tūkstoši skatītāju. Un tikai Alauksta krastā tā var skanēt Vecpiebalgas himna novada koru un Latvijā pazīstamu aktieru izpildījumā un, protams, teju ikkatram zināmās “Ūdensrozes”.
Vecpiebaldzēni prata izmantot Latvijas vasaras vakaru burvību. Tos papildinot ar sevis parādīšanu un goda izrādīšanu citiem. Kā svētība nedēļai Vecpiebalgā izskanēja koncerts baznīcā. Skaists, skanīgs, emocionāli piesātināts.
Vecpiebaldzēni mīļi ielūdza, un ielūgums tika pieņemts. “Tas kaimiņu novadā bija tāds ļoti pozitīvs notikums. Tika pārkāptas lokālo svētku robežas. Tas piemērs citiem novadiem, rosinājums darīt un pierādījums, ka paši varam, tikai jāgrib,” “Druvai” domās dalās Amatas novada vadītāja Elita Eglīte.
Nākamvasar vecpiebaldzēni atkal aicinās. Būs vien jābrauc, negribas taču laist garām iespēju, kad vari kļūt bagātāks.
Sarmīte Feldmane
Komentāri