15.decembrī ap septiņiem vakarā Raunas pagasta “Mētrainēs” izcēlās ugunsgrēks. Bez dzīvesvietas palika astoņas ģimenes.
Tagad skats uz ēku Cimzā, kur savulaik dzimis skolotājs, mūziķis Jānis Cimze, ir pavisam bēdīgs. Divstāvu ēkas lielākajai daļai jumts nodedzis. Arī no dzīvokļiem otrajā stāvā maz kas palicis pāri. Pirmais stāvs, dzēšot uguni, pieliets ar ūdeni. Visa iedzīvotāju iedzīve gājusi bojā. Var tikai pateikties Dievam, ka nelaime notika vakarā, nevis naktī un ka neviens nav cietis. Blakus mājai ir brikešu ražotne un galdniecība, ja vējš nebūtu bijis saudzīgs, var tikai iedomāties, cik liela nelaime varēja notikt.
Kāpēc un kur sākās ugunsgrēks, noskaidros eksperti. Mājas iedzīvotājiem tagad citas rūpes.
“Šajā mājā māsai un brālim dzīvokļi,” stāsta Mārtiņš Ķūķis. “Druva” viņu satika, kad bija atnācis apskatīties, vai vēl nav palicis neskarts kas sadzīvē noderīgs. “Biju darbā, kad viss notika. Tēvs dzīvoja māsas dzīvoklī otrajā stāvā. Viņš ir ļoti slims. Ugunsdzēsēji sauca, lai sit ārā logu un lec. Viņš to nevarēja izdarīt. Ugunsdzēsēji izsita logu, izcēla. Var tikai apbrīnot viņu, kā dūmos izturēja,” stāsta Mārtiņš. Tagad tēvs apmeties pie māsas, kura strādā pie saimnieka, kurš arī nodrošina ar dzīvesvietu, bet tur nevar dzīvot uz palikšanu.
“Brālis šajā mājā nopirka dzīvokli, gandrīz bija pabeigts remonts, tagad vairs nav nekā,” klusi piebilst Mārtiņš un uzsver, ka brālis un māsa atradīs, kur dzīvot, lielākās rūpes ir par tēvu. Arī pats viņu nevar ņemt pie sevis, jo ģimene ar mazu bērnu dzīvo dienesta dzīvoklī.
“Atjaunot te neko nevar,” ejot apkārt mājai, saka Mārtiņš. Uz verandas jumta lietū līst izmests atpūtas krēsls no māsas istabas.
Edgara Bogdanova mamma “Mētrainēs” nodzīvojusi 62 gadus. “Te no rītiem ziemā istabas ļoti aukstas, bēniņi nav siltināti. Pirms trim nedēļām mamma pārcēlās uz centru. Ja mamma būtu te bijusi, tas būtu emocionāli pārāk liels trieciens. Viņa ļoti grib
atbraukt
uz dzīvokli, lai cik tas būtu sāpīgi, bet viņa
jau nevarēs pāri gruvešiem tikt,” pastāsta Edgars. Arī viņš atbraucis apskatīties, vai ir kas, ko varētu paņemt. “Tas, kas nesadega, pieliets ar ūdeni. Nekas vairs nav lietojams,” bilst Edgars.
Raitis Zariņš ar dēlu tikko bija iebraucis mājas pagalmā, kad zvanīja ugunsdzēsēji, ka “Mētraines” deg. Sievasmāte bija mājās. “Ieskrējām mājā, tad arī liesmas aizgāja pa jumtu. Pēc 15 minūtēm bija klāt ugunsdzēsēji no Raunas. Steidzām ko darīt, lai uguns nepārmetas uz blakus ēkām – šķūni, galdniecību. Mājas gaitenis dega, no otrā stāva onkulis netika ārā. Mums tik garu kāpņu nav.
Tas bija ļoti grūts brīdis, kad palīdzēt nevari. Tad atbrauca ugunsdzēsēji no Valmieras, izmantoja autokāpnes, izsita logu un viņu izglāba. Atbrauca arī ugunsdzēsēji no Smiltenes, Valkas. Vairākas stundas bija cīņa ar uguni,” atceras Raitis Zariņš. Viņam pieder dzīvoklis pirmajā stāvā.
Atskatoties uz notikušo, Raitis tikai nosaka: “Tai nelaimei reiz bija jānotiek, un mani tā nepārsteidz. Visiem dzīvokļiem ir īpašnieki, bet māja nevienam nepieder.” Kaimiņus viņš pirms gadiem vairākkārt rosinājis sākt kopīgi māju apsaimniekot, krāt naudiņu lielākiem darbiem. “Dzīvoklis nebeidzas pie tā durvīm, mājai ir bēniņi, skursteņi, arī pagalms, kur jānopļauj zāle. Bet tas nevienu neinteresēja. Tādi bezatbildīgi esam, tālāk par degungalu nedomājam. Mājā nedzīvo tikai pensionāri, lielākoties spēcīgi, strādājoši cilvēki,” domās dalās Raitis Zariņš. Vairākkārt arī kaimiņus aicinājis talkās, atbilde viena – kāpēc man jādara. Raita dzīvoklis nav izdedzis, bet viss pieliets, nākamajā dienā bez gumijas zābakiem nevarēja ieiet. Visu, kas vēl bija izmantojams, viņš atdeva citiem, ja noder.
Raitis,
tāpat kā vēl divi kaimiņi, savu dzīvokli bija apdrošinājis. Eksperti vērtēs kompensācijas. “Dzīvoklis bija silts, visas komunikācijas,” viņš tikai piebilst.
Pēc Raita iniciatīvas 2008.gadā pie “Mētrainēm” tika pielikta piemiņas plāksne, kas atgādināja, ka šajā mājā dzimis Jānis Cimze. “Arī tas iedzīvotājus neinteresēja. Kad mūziķa jubilejas reizē Raunas koris un viesi dziedāja, neviens neiznāca paklausīties, tāpat arī pirms tam sakopt apkārtni,” ar neizpratni par vienaldzību saka Raitis. Viņš tagad pats arī piemiņas plāksni no mājas noņēmis. Tā nekur nepazudīs. Varbūt pieliks pie pusmuižas kalpu mājas, kur tagad galdniecība. Bet vasarā koris noteikti atbrauks Cimzā padziedāt.
No mājas, kas celta 18.gadsimtā, spējusi pārdzīvot karus, tagad pretī debesīm slejas apdeguši skursteņi, apkārt apdegušu dēļu gali, šīfera lauskas, salauztas mēbeles…Kādā dzīvoklī uz palodzes sabirušas Ziemassvētku kaktusa lapiņas.
Novada dome katrai ugunsgrēkā cietušajai ģimenei sniedz materiālu pabalstu – 430 eiro, atbalsta arī nodibinājums “Raunas evaņģēliski-luteriskās draudzes sociālās aprūpes centrs “Žēlsirdība”. Patlaban visiem ir, kur dzīvot, pašvaldība palīdzēja divām ģimenēm. “Sirmais vīrs, kuram var būt problēmas ar dzīvesvietu, dzīvoja pie meitas, viņš nav deklarējies Raunas novadā. Tas ierobežo pašvaldības iespējas palīdzēt,” skaidro domes priekšsēdētāja Evija Zurģe.
Kas tālāk notiks ar “Mētrainēm”? Novada domes priekšsēdētāja atzīst, ka mājas iedzīvotājiem vēl būs jāatrisina ļoti daudzas problēmas. Pusei īpašumi nav nostiprināti Zemesgrāmatā,
vienam nav nokārtots mantojums. “Iedzīvotājiem pašiem ir jālemj, ko darīs ar māju. Par to viņiem jāvienojas,” atgādina Evija Zurģe un piebilst, ka diemžēl to, ka māja ir jāapsaimnieko, ne tikai savs dzīvoklis, nesaprot vismaz 80 procenti daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju. Kurš labos jumtu, tīrīs skursteni, pirmajos stāvos dzīvojošos neinteresē, tāpat kā applūdis pagrabs piektā stāva dzīvokļu īpašniekus.
Raitis Zariņš ir pārliecināts, ka māju var atjaunot, tikai to nav spējīgi izdarīt dzīvokļu īpašnieki: “Mums visiem šī māja kā kultūrvēsturiska jānodod pašvaldībai, jāatsakās no dzīvokļiem. Tad tā jāiekonservē, un gan jau ar laiku sabiedrībā mainīsies attieksme pret to, kas mums visiem ikdienā jāciena, ir tautas pamats, un “Mētraines” izdosies atjaunot.” No citiem kaimiņiem “Druva” dzirdēja, ka vienīgais risinājums – drupas šķūrēt nost. “Lai mājas iedzīvotāji nedaudz attopas no nelaimes, tad sauksim sapulci, kurā viņiem pašiem jāpieņem lēmums,” saka domes priekšsēdētāja.
Sarmīte Feldmane
Komentāri