Lai gan veikalos nopērkamas dažādas plastmasas slotas, tradicionālās zaru slotas arvien ir pieprasītas. Daudzi norāda, ka gadu gaitā pierādījies – tieši bērzu zaru slotas ir vispiemērotākās un visizturīgākās uzkopšanas darbos, tās saglabājas kvalitatīvas daudz ilgāk par citām slotām. Pilsētas ielu slaucīšanai pēc tādas mantas esot pieprasījums.
Aina Jegorova no Pārgaujas novada Raiskuma pagasta ar zaru slotām teju katru nedēļu ir Cēsu tirgū. “Slotu sējējs ir vīrs, es tikai tirgojos. Pati sienu vainadziņus, tas vieglāks darbiņš. Patiesībā slotu siešana jau nav nemaz vienkāršs darbs – tur vajadzīgas vīrieša rokas. Kā pie tā nonācām? Pirms daudziem gadiem ziemā pārdevu tirgū vainadziņus, tos pirka maz. Tad domājam, ko vēl varam piedāvāt. Tā nonācām pie zaru slotām,” uzsver Ainas kundze un saka, ka, kamēr viņa pa tirgu šeptējas, tikmēr kungs mājās jau darina jaunas slotas.
Reizē, kad satiekam Ainas kundzi, viņai ir ap piecpadsmit slotām. ”Daudzi mani pazīst. Ir savi pircēji. Uz Cēsu tirgu parasti braucu otrdienās, piektdienās un sestdienās,” saka Ainas kundze, kura pastāsta, ka ir pensionāre un tirgošanās ir viena no iespējām, kā ģimenei iegūt kādus papildienākumus.
Slotas
iegādājas sētnieki un individuālo māju saimnieki, tās ir vecu vecais darbarīks, kas labi noder. “Par slotām sāk interesēties, tiklīdz parādās sniegs. Esmu novērojusi, ka slotas lielākoties pērk vecāka gadu gājuma cilvēki. Noiets ir kā kuru dienu. Gadās, ka neiztirgoju nevienu slotu, citreiz paņem divas trīs. Manā klientu lokā ir arī daudz sētnieku. Viņi arī pasūta slotas, tad uzreiz nopērk pa desmit, divdesmit. Tā kā tirgoju slotas jau kādus divdesmit gadus, tad cilvēki zina, ko pērk. Uz pasūtījuma pie manis var dabūt arī pirts slotas,” saka A.Jegorova.
Bērza slotu meistarus var satikt arī Straupes lauku labumu tirdziņā. Uz turieni ar savām slotām tirgoties dodas Eduards Mednis. “Esmu pensijā, vismaz kāda naudiņa sanāk klāt. Darbu jau arī vajag. Protu siet slotas, pašam patīk, padodas. Uz mežu gan pats neeju. Zarus atnes draugi. Par nešanu tiem uztaisu kādu slotu bez maksas,” teic E.Mednis un piebilst, ka, protams, pieprasījums varētu būt arī lielāks. “Cik sasienu, tik mēģinu pārdot. Sanāk, ka savu reizi stāvēšana tirgū ir veltīga. Man jau labi – turpat mājas. Tie, kas ņem vairumā, parasti ir lauksaimnieki. Tiem slotas noder kā fermās, tā pagalmā. Tāpat ir cilvēki, kas atbrauc pie manis uz mājām un prasa slotas,” viņš saka.
Lai gan daudziem teritoriju uzkopējiem izvēles iespēju nav, jo noslēgti līgumi ar lielveikaliem par plastmasas slotu piegādi, ir arī tādi, kas tomēr izvēlas arī tradicionālās bērzu slotas. Zemnieku saimniecības “Kliģeni” , kas sniedz apkārtnes uzkopšanas pakalpojumus, dārzniece Indra Dzene atzīst: “Slotu siešanas tradīcijas nevajadzētu aizmirst, jo tās joprojām daudzi izmanto. Arī savus darbiniekus, protams, nodrošinām ar inventāru. Pusi uz pusi izmantojam plastmasas un bērzu slotas. Savs praktiskums ir kā vienam, tā otram darbarīkam. Plastmasas slotas vairāk noder vasarā, un tām ir šaurāks slaucīšanas leņķis, toties ar zaru slotu var sakopt uzreiz lielāku
teritoriju. Protams, atšķiras arī cena. Zaru slotas tomēr izmaksā dārgāk.” I.Dzene pastāstīja, ka ”Kliģeni” jau vairākus gadus sadarbojas ar slotu sējēju no Valmieras puses. Reizi gadā tiek izdarīts pasūtījums vairumā. Arī šogad esot pasūtītas 150 slotas.
“Druva” sazinājās arī ar slotu meistaru Aigaru Janišu, kurš darina slotas Valmieras pievārtē. Kā pats saka, viņš ir slotu sējējs ar 30 gadu stāžu. A.Janišs strādā pēc pasūtījumiem, tie esot arī no Cēsu puses. Tāpat viņa sietās slotas var nopirkt Agroservisa veikalā Valmierā. Vasarā noiets zaru slotām ir mazāks, bet, piemēram, ziemā veikalam viņš piegādā vidēji 300 slotu mēnesī. “Tirgū slotas nepārdodu, strādāju ar lielākiem pasūtījumiem. Jāatzīst, ka pieprasījums pēc bērzu zaru slotām ir sarucis, jo cilvēkiem ir samazinājusies maksātspēja, taču nevar teikt, ka šis arods varētu izzust. Protams, ir skumji, ka sētnieki saka – labāk slaucītu ielas ar bērzu slotām, nevis plastmasas. Taču viņu darba devēji izmanto iespējas gādāt slotas, kur izdevīgāk,” klāsta A.Janišs.
Saka, ka slotu sējēji, darinot bērza slotas, var atpūsties no ikdienas problēmām. Tam piekrīt arī paši slotu sējēji kā Cēsu, tā Valmieras pusē, norādot, ka slotu siešana ir sena tradīcija un arī jaunajiem nevajadzētu to pazaudēt.
Ilze Fedotova
Komentāri