Cēsu novada pašvaldība izrādīja iniciatīvu un nosūtīja vēstuli Veselības ministrijai ar lūgumu izskatīt iespēju palielināt piešķirto finansējumu valsts apmaksātiem zobārstniecības pakalpojumiem bērniem. Veselības ministrija radušos situāciju apzinās, taču atbildes vēstulē pašvaldībai finansiāla atbalsta vietā sola meklēt jaunas veselības politikas iniciatīvas.
“Druva” vērsās pie Slimību profilakses kontroles centra galvenā speciālista zobārstnieciskās aprūpes jautājumos un Latvijas Zobārstu asociācijas (LZA) prezidenta dr. Anda Paeglīša, lai noskaidrotu, kāpēc izveidojusies tik dramatiska situācija ar valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanu bērniem un ko šādā situācijā ir darījusi pati asociācija, lai uzlabotu esošo stāvokli.
“LZA pašlaik sadarbojas ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), un arī pēc ministra uzdevuma meklējam risinājumu, bet saistībā ar bezmaksas zobārstniecību bērniem šāds risinājums iespējams tikai uz ietaupīšanas rēķina. Te jāsaka, ka ietaupīšana attiecas uz kaut kādām noteiktām manipulācijām,” saka A.Paeglītis, netieši norādot, ka visi iespējamie ietaupīšanas mehānismi jau vairākas reizes tikuši caurskatīti.
“Zobārstniecības speciālisti ir gatavi atskaitīties par katru santīmu, un mums nav melno caurumu, kuros pazustu summas. Skaidrs, ka nav iespējams rast risinājumu bērnu bezmaksas zobārstniecībai bez papildu naudas, tāpēc arī daudzas zobārstniecības prakses atzīst, ka finansiāli to nespēj realizēt,” saka A. Paeglītis.
LZA pārstāvji ne reizi vien tikušies ar NVD un apsprieduši situāciju. Tagad nolemts 2017. gada janvārī tikties ar veselības ministru Gunti Belēviču, lai ieviestu korekcijas, kas nav lielas, tomēr izmaina attiecības starp zobu higiēnas pakalpojumiem un zobārstniecības pakalpojumiem. “Kaut kādu daļu no kvotām, kas netika izpildītas zobu higiēnā, liksim klāt zobārstniecībā, tādējādi sperot kaut sīku, tomēr solīti uz priekšu šajā jautājumā,” teic A. Paeglītis, atzīstot, ka arī 2017. gads zobārstniecības kontekstā nevieš optimismu.
Izsakot viedokli, kāpēc vispār šāda situācija izveidojusies, ārsts apņemas runāt par visu medicīnu kopumā: “Ja valstī medicīnai atvēlēti mazāk par 3% no IKP, tad tā jau ir hroniska slimība sistēmā. Medicīna vairs nespēj elpot. Protams, šāda situācija nav radusies šodien. Ja runājam par zobārstniecību, tad bērnu jautājums visos laikos ir bijis ļoti jūtīgs, tāpēc kvotas zobārsti burtiski vilka līdz beidzamajam, bet tagad to vienkārši vairāk nevar izdarīt. Tas vadzis ir lūzis,” saka ārsts, piebilstot, ka sadārdzinājusies elektrība un zobārstniecības materiāliem lielie ražotāji ik gadu paceļ cenas. LZA prezidents uzsver, ka kopumā zobārstniecības izmaksas aug, taču neaug speciālistu algas.
“Ja kāds smejoties saka, ka viņam iznāk algām un neiznāk materiāliem, tad, ticiet man, bērniem tiek izmantoti vislabākie materiāli. Uz materiāliem neviens netaupa,” tā speciālists.
Veselības ministrijas atbildes vēstulē Cēsu novada pašvaldībai rakstīts, ka, pamatojoties uz nozares profesionāļu viedokli un fiksēto finansējumu nepieciešamību (kvotām), zobārstniecības pakalpojumi iekļauti Primārās veselības aprūpes attīstības plānā 2014.-2016. gadam. A. Paeglītis saka, ka tā ir taisnība, taču šajā plānā zobārstniecība ir iekļauta, izmantojot senus aprēķinus. “2013. gadā nozares speciālisti veica pārrēķinu un lūdza ielikt zobārstniecību Primārās veselības aprūpes plānā. Plānā bija paredzēts, ka no 2015. gada zobārstniecībai būs nepieciešami 4,5 miljoni klāt, bet nav. Mēs esam vienīgā no sfērām, kuri ir pārrēķinājuši savus tarifus, lai aprēķini nebūtu novecojuši. Tāpēc šajā plānā bija skaidri definēti mutes veselības veicināšanai nepieciešamie finanšu līdzekļi, bet tie diemžēl nav saņemti. Visu pagājušo gadu esam sarakstījušies ar Veselības ministriju, un viņi novērtē mūsu pūles, meklē to naudu, bet bez rezultātiem,” skaidro A. Paeglītis, piezīmējot, ka tomēr bija būtiski to iekļaut šajā plānā. Taču, kā rāda viņa pieredze, pat parakstīts papīrs nenodrošina solījumu izpildi. Vienlaikus speciālists uzsver, ka medicīna noteikti nav atkopusies no krīzes. LZA prezidents sarunas laikā nerimstas atkārtot, ka Cēsu zobārsti negatavojas kļūt pārmēru bagāti no bērnu zobārstniecības. “Neviens zobārsts neplāno milzu peļņu no valsts pasūtījuma, bet jāsaprot, ka zobārsti nevar strādāt ae zaudējumiem, jo mums jāmaksā arī nodokļi. Līdz ar to jāsaprot – ja par pakalpojumu nevar saņemt atbilstošu naudu, nevar nomaksāt arī nodokļus, tādējādi, godīgi strādājot, iznāk, ka cieš daļa bērnu,” norāda A. Paeglītis.
Sarunā “Druvai” LZA prezidents teic, ka, viņaprāt, ledus ir sakustējies un drīzumā LZA tiksies ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, lai nāktu klajā ar kārtējiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. “Veselības ministrija ir atvērta sarunām, mums izveidojies ļoti labs kontakts, neskatoties uz dažiem pārpratumiem. Šajā gadījumā asociācijas uzdevums ir palīdzēt ministram izprast situāciju zobārstniecības sfērā. Esam gatavi skaidrot un pamatot, kāpēc šis finansiālais atbalsts ir nepieciešams. Situācijas uzlabošanai šī gada sākumā jau notika viena konstruktīva saruna par konceptuāli speramiem soļiem, tagad aprīļa otrajā pusē nāksim kopā ar NVD un izteiksim savus priekšlikumus situācijas uzlabošanai par šo un nākamo gadu,” intervijā pauž A. Paeglītis, pagaidām atsakoties publiski uzskaitīt priekšlikumus, jo, lai gan tie nav slēpjami un drīzumā tiks atklāti ziņojumā, to galējais formulējums ir tapšanas procesā un vēl diskutējams.
Runājot par bērna mutes veselības veicināšanu un saglabāšanu, LZA prezidents vēlas uzsvērt zobārsta pieejamību Cēsīs. Viņaprāt, cēsniekiem to vajadzētu uztvert kā priekšrocību, jo Latvijā vēl arvien ir apdzīvotas vietas, kurās zobārsts pieņem pacientus dažas dienas nedēļā. Vienlaikus ārsts piesauc vecāku atbildību par bērna mutes veselību, jo regulāri, vismaz reizi gadā, apmeklējot zobārstu, var ievērojami samazināt zobārstniecības izdevumus.
Cēsu novada pašvaldībai adresētajā vēstulē Veselības ministrija, atsaucoties uz NVD sniegto informāciju, informē, ka pašlaik zobārstniecības pakalpojumus bērniem Cēsīs no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina SIA “Ģimenes zobārstniecība”, SIA “Dens”, SIA “Ingadent”, SIA “Livita” un SIA “Zobu prieks”.
Komentāri