Raiskuma sanatorijas internātpamatskolas audzēkņu zīmēti darbiņi nopērkami internetā.
“Mūsu bērniem ir ļoti svarīgi sev pierādīt, ka viņi var sarūpēt dāvanas. Nevis lūgt, lai uzdāvina, bet paši šo prieku sastrādāt,” sacīja mācību iestādes sākumskolas skolotāja Māra Pakule, rādot jau nodrukātas apsveikuma kartītes, kuras iespējams kā oriģinālu un neatkārtojamu sveicienu nosūtīt paziņām, draugiem, sadarbības partneriem.
Jau otro gadu skolai izdodas sadarboties ar firmu “Digitālās drukas centrs”, kas darbojas Rīgā. Tā radusies ideja, ka bērni, kuriem ir dažādi funkcionālās attīstības traucējumi, varētu atainot savas Ziemassvētku sajūtas. Darbiņus vēlāk apstrādā firmas darbinieki, ievieto interneta vietnē www.kartinas.lv, kur tās var aplūkot un iegādāties ikviens. Visbiežāk šo iespēju izmanto uzņēmumi, kuriem uz svētkiem jānosūta desmitiem, pat simtiem apsveikumu. Izvēloties oriģinālo bērnu zīmējumu, uzņēmumi paveic labu darbu.
“Par katru izmantoto bērnu darbiņu skola saņem 60 latus. Kartītes, protams, tiražē. Pērnajā gadā izmantoja piecus mūsu bērnu zīmējumus, tā nopelnījām 300 latus. Un firma bērniem par šo naudiņu nopirka galda spēles, daudz grāmatu. Šogad jau ir pasūtīti 23 zīmējumi. Ļoti priecājamies un domājam, kā naudiņu tērēsim,” sacīja M.Pakule.
Apsveikumus zīmējuši gandrīz visi skolas audzēkņi, interneta vietnē iespējams apskatīt vairāk par simts jauku bilžu, kurās Ziemassvētki atspīd sveču liesmiņās, atbrien pa sniegu, atblāzmo kalnu grēdās, atskrien kopā ar kādu meža zvēru.
“Es zīmēju eglīti ar svecītēm un sniegavīru. Jā, bija daudz, daudz sniega,” sacīja Megija. Arī Elvis stāstīja, ka ar guaša krāsām, kas ir tik dažādas kā varavīksne, zīmējis zaļu egli, zilas debesis un baltu sniegu. “Man ļoti patīk zīmēt. Es visiem novēlu priecīgus Ziemassvētkus. Lai visiem laba veselība, lai nav jāslimo,” tā Elvis un skolotājas piebilda, ka netipiski bērnībai no šo bērnu mutēm visbiežāk skan tieši šis nopietnais un tik vajadzīgais vēlējums. Interesantus apsveikumus zīmējuši arī bērni, kuriem ir nopietni garīgās attīstības traucējumi.
“Bērni zīmē tā, kā jūt. Visi darbiņi ir viņu idejas un viņu darbs. Viņi vienmēr ar prieku krāso, līmē, arī šis ir darbiņš, kurš sagādāja prieku,” sacīja vizuālās mākslas skolotāja Dace Putniņa un piebilda, ka pastāstīt par to, kā sajūtama egļu un piparkūku smarža, gribējuši gan paši mazākie, gan pusaudži.
“Mēs tā priecājamies, ka bērni jūtas novērti. Uz katras nodrukātās kartītes ir zīmējuma autora vārds. Vēl mums prieks, ka mūsu stāstu grib pastāstīt arī masu mediji. Pēc mūsu parādīšanās Latvijas televīzijā tik daudz kartīšu ir rezervēts, daudzas nopirktas ,” uzsvēra Māra Pakule.
Decembra vidū skolā bijis vēl kāds priecīgs notikums. Mācību iestāde atzīmējusi pusgadsimta jubileju. Skolā mācās 137 audzēkņi, kuriem šī ir vieta uz pasaules, kur apgūt tik nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai pieaugušo pasaulē ieietu ar stingru pārliecību par savu varēšanu.
“Ja man prasa par 50 gadu darba lielāko ieguvumu, tad noteikti minu, ka tā ir sabiedrības attieksme. Mūsu bērni aizvien drošāk var doties sabiedrībā. Padomju gados invalīdu “nebija” un dzīvojām prom no citu acīm. Tagad bērni aizbrauc uz Rīgu, uz teātri. Viņi noskatījās “Princi un ubaga zēnu”, priecājās par izrādi un dzirdēja apkārtējo prieku, ka viņi ir citu vidū,” raksturoja Māra Pakule.
Komentāri