Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Bērniem jāmeklē aukles

Druva
00:00
21.11.2007
4

Sociālās aprūpes centra “Gaujaslīči” bērnu rotaļu grupa nedēļu pirms Ziemassvētkiem tiek slēgta.

Sociālās aprūpes centra “Gaujaslīči” direktore Ina Ozola pirms pāris nedēļām 20 bērnu vecākiem lūgusi parakstīt ziņojumus, ka viņi zina par esošo situāciju.

Notiekošais ir ķēdes reakcija lēmumam, kas tika pieņemts rajona padomes sēdē septembra beigās. Proti, tika izlemts par bērnu nama likvidāciju. Darbs strādājošajiem ir uzteikts. Bērnu nama bērni ir izmitināti Liepas pagastā esošajā Skangaļu muižā, kur darbojas sociālās aprūpes iestāde. Tagad par notikumu gaitu sašutumu pauž bērnu rotaļu grupas audzēkņu vecāki, kuri uzsver, ka lēmumu sūtīt bērnus dienu pavadīt “Gaujaslīčos” izvēlējušies tikai kā alternatīvu un tikai tāpēc, ka pilsētas bērnudārzos viņu atvasēm nav vietas.

“Kitija te nāk jau gadu, kopš grupa darbojas. Te tāpat nav kā bērnudārzā, kur ar mazajiem nodarbojas – māca dziedāt, dejot, zīmēt, līmēt, bet ģimenē bijām priecīgi, ka varam strādāt un bērns ir pieskatīts, paēdis. Dārziņu meitiņai sola tikai pēc diviem, trim gadiem, tas faktiski ir tam, lai sagatavotu skolai. Bet kur tagad? Ja ņemam auklīti, tas izmaksā 150, 200 latus mēnesī. Pilsētā darbojas spēļu grupa, kur bērniņu var aizvest uz trim stundām, bet tas mātei nav atrisinājums,” uzsvēra Kitijas mamma, cēsniece Elīna Vaičūna un piebilda, ka nopietnas pašvaldības rūpes par jauno ģimeņu dzīvi neizjūt.

Divgadīgā Edvarta mamma Vartui Koka sacīja, ka pašlaik vienīgā izeja ir maksāt auklītei. “Visa mana alga aizies auklei. Ko lai dara? Esmu atgriezusies darbā. Te atvest bērnu bija izdevīgi. Ja pašvaldība nevar nodrošināt bērnudārzu, būtu jāveido privātie bērnudārzi. Vecāki būtu gatavi maksāt, jo nav citas izejas. Bērnudārzs tomēr maksā mazāk nekā aukles darbs, ” tā V. Koka. Kā nekā rindā uz bērnudārzu gaida 500 mazie cēsnieki, apmēram 350 ir tajā vecumā, kad vecāki gribētu atsākt darba gaitas, bet to neatļaujas, jo nav kam darba laikā uzticēt rūpes par mazo. Dažas “Druvas” satiktās mammas sprieda, ka labprāt ar mazajiem mājās būtu pavadījušas ilgāku laiku, bet nācies atsākt strādāt naudas trūkuma dēļ.

Krasu situācijas risinājumu nemin arī Cēsu pilsētas domes izglītības nodaļas metodiķe Dzintra Kozaka, atzīstot, ka visas vietas bērnudārzos ir aizpildītas un vislielākās problēmas ir vecākiem, kuru bērniņi vēl nav sasnieguši trīs gadiņu vecumu.

“Nav bērnudārzos brīvu vietu, un “Gaujaslīču” grupas bērniem nevarēsim piedāvāt neko ārpus kārtas. Ja šie bērniņi ir ierakstīti bērnudārzu rindā , tad būs jāgaida kārta. Ja kāda vieta atbrīvojas, tad noteikti tiek uzņemts tas bērniņš, kurš ir nākamais rindā. Problēmas ir, un arī pēc jaunā bērnudārza atvēršanai tās pastāvēs,” atklāti sacīja izglītības metodiķe Dzintra Kozaka un paskaidroja, ka jaunajā Cēsu bērnudārzā būs 252 vietas. Speciālisti izskaitļojuši, ka pēc pāris gadiem vieta būs visiem mazajiem cēsniekiem. Garajā rindā ieraksta bērniņus, kuri arī tikko dzimuši, un speciālisti lēš, ka gadu vecus bērnus tomēr ne jau visi vecāki atļausies sūtīt pirmsskolas mācību iestādē.

Pilsētas domes vadība uzsvērusi, ja rajona padome telpas uz laiku iznomātu pilsētas pašvaldībai, tad “Gaujaslīčos” varētu iekārtot ne tikai vienu, bet pat divas šādas rotaļu grupas un varbūt pat to funkcijas tuvināt bērnudārza prasībām.

“Pašvaldībai nevar pārmest, ka netiek meklēti risinājumi. Jaunā bērnudārza celšana ir pierādījuma solis. Arī “Gaujaslīču” gadījumā jau oktobrī mums bija koncepcija, kā izmantot šīs telpas. Uzsvērām, ka varētu saglabāt bērnu rotaļu grupu un veidot vēl jaunu. Esam piedāvājumu ēkas nomāt izteikuši rajona padomei, bet pagaidām nav konkrētas atbildes,” situāciju raksturoja Cēsu pilsētas domes sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras direktore Iveta Sietiņsone.

“Druva” sazinājās ar Cēsu rajona padomes priekšsēdētāju Andri Neimani, kurš uzsvēra, ka pagaidām rajona padomē konkrētu sarunu par “Gaujaslīču” ēkas tālāku izmantošanu nav bijis, atgādinot, ka prātā tiek turēts gan pilsētas domes piedāvājums, ka telpās varētu darboties sociālās aprūpes iestāde, gan uzklausīti citu pašvaldību piedāvājumi. Taču tiešas atbildes nav, un tas vismaz pagaidām nozīmē, ka bērnu rotaļu grupa no 17. decembra “Gaujaslīčos” tiek slēgta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
10

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
132

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
26
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
18
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi