Drustu tautskolā “99 baltie zirgi” ciemojās Beļģijas vēstnieks Latvijā Kristians Verdonks un viņa kundze Marianna, kā arī Francijas kultūras centra pārstāve Marija Haidina. “Pagājušajā gadā skolas audzēkņi piedalījās franciski runājošo valstu kultūras dienu pasākumos. Prezentējām sevi kā Latviju, parādījām, kā esam iepazinuši Franciju. Ar Beļģijas vēstnieku bija saruna un sākās pazīšanās,” pastāstīja tautskolas vadītājs Ojārs Rode. Savukārt Marija Haidina pirmoreiz Drustos nokļuvusi draugu pulkā, īstenojot sabiedrisku projektu – telpu remontu, kā arī saistībā ar bērnu ekskursijām. “Francijas kultūras centrā bija sadarbības projekts, bērni brauca pie mums, rādīja savus darbus, sniedza koncertu. Man ļoti te patīk, izmantoju katru iespēju, lai atbrauktu,” atzina Marija.
Skolas audzēkņi ciemiņus iepazīstināja ar izstrādātajiem darbiem, kuros pastāstīja, ko uzzinājuši par Beļģijas dabu, sportistiem, māksliniekiem. Skolēni un skolotāji vēstniekam atzina, ka Latvijā ir maz informatīvu izdevumu, grāmatu par Beļģiju. Viesiem ļoti patika nelielais koncerts. Savukārt bērniem patika viesi. “Labi, ka ciemiņi brauc. Viņiem patika, kā mēs spēlējām un dziedājām, “ “Druvai” sacīja skolas audzēknis Aivars Moisijenko.
Sarunā ar pedagogiem vēstnieka kundze stāstīja par Beļģijas kultūru, tradīcijām un vairākkārt atzina, ka Latvijai un Beļģijai ir ļoti daudz kopīgā, sākot jau ar līdzīgo dabu. “Redzot pieneņu pļavas, saprotu, kāpēc latviešiem simbolos tik daudz saules,” domās dalījās vēstnieka kundze.
Drustēnietis, francūzis Filips Massons viesiem skaidroja latviskos rakstus. Viņš ir brīvprātīgais, kas gan pieaugušajiem, gan bērniem māca franču valodu. Viņa dēls pusgadu mācījās Drustu tautskolā, lai apgūtu latviešu valodu, arī pats Filips gadu skolā mācījās latviešu valodu un kokles spēli.
Viesi izstaigāja skolas klases, viņus interesēja, ko un kā bērni mācās. “Līdzīgu skolu, kurā apgūst tik daudz interesantu lietu, redzēju Kongo. Beļģijā
tādu skolu nav,” atzina vēstnieks un bija gandarīts par redzēto un jauko gaisotni, kas valda skolā.
Tautskolas vadītājs Ojārs Rode interesējās par iespēju atrast sadarbības partnerus – skolu, kurā arī bērnus māca, izmantojot tautas filozofijas jeb veseluma bāzi. “Ja mums būtu sadarbības partneri, varētu labāk iepazīt Beļģiju, būtu stimuls mācīties franču valodu,” atzīst Ojārs Rode. Viņš pārliecinājies, ka visā Latvijā aktuāla ir bērnu hiperaktivitāte, skolotājs dzirdējis, ka dažās skolās Beļģijā ir fizisko aktivitāšu joslas. Tur bērni starpbrīžos, citus netraucējot, var likt lietā savu enerģiju. Tās arī tautskolā lieti noderētu.
Vēstnieka kundze Drustos viesojās otrreiz. Pirmajā ciemošanās reizē viņa uzdāvināja franču valodas mācīšanās metodiku, mācību grāmatas. Tās noderēja ļoti labi. Tā kā Marianna Verdonka ir aktīva franciski runājošo dāmu kluba biedre, viņa par Drustu tautskolu ieinteresējusi arī citas kluba dalībnieces. Drīzumā viņas varētu te atbraukt, tad arī izlemtu, kā palīdzēt. Iespējams, tā varētu būt virtuves iekārtošana. Patlaban skolā virtuves nav.
“Ar Francijas kultūras centru mums izveidojusies laba sadarbība. Kopā ar Filipu Massonu un Mariju Haidinu regulāri tiekamies un risinām tautskolas tālākas attīstības jautājumus,” stāsta Ojārs Rode. Nākones iecere – mūžizglītība ekoloģiskā skolā. Ne tikai ārēji ekoloģiskā. “Eiropā aizvien vairāk tiek domāts par mūžizglītību, tā ir veseluma filozofijas nostādne. Patlaban veidojam programmu jaunajām māmiņām un grūtniecēm. Esam ceļā, un padomi lieti noder,” pārliecināts Ojārs Rode.
Patlaban Drustu tautskolā mācās divdesmit 1.-9.klases skolēni.
Komentāri