Pirmdiena, 16. jūnijs
Vārda dienas: Justīne, Juta

Baudot Gauju un putnu čalas

Druva
23:00
07.06.2007
17

Vasara ir īstais laiks, lai mestos galvu reibinošos piedzīvojumos, lai dotos pie dabas un atpūstos. Arī “Druva” līdz ar citiem atpūtniekiem šovasar dosies aktīvas atpūtas meklējumos un dalīsies savos piedzīvojumos.

Katrreiz citāda

Ik dienas, braucot garām Gaujai, var redzēt laivotājus, kuri, nebīstoties arī no mainīgiem laika apstākļiem, bauda laivošanas priekus. Zinu pat cilvēkus, kuri katru vasaru laivo un atzīst, ka tiesa jau vien ir – vienā upē divreiz iekāpt nevar. Lai arī ik pa laikam tiek veikts viens un tas pats posms, upe vienmēr ir citādāka.

“Druva” šo sezonu nolēma sākt ar laivošanu. Piezvanījām aktīvā tūrisma centram “Eži” un izteicām savu vēlēšanos, viss notika. Sarunātajā dienā un laikā tepat Cēsīs mūs sagaidīja busiņš ar laivām un nogādāja līdz Gaujas krastiem, kur sākās ceļojums. Noderīgā instruktāža

Pēc instruktāžas, kurā mums pastāstīja, kā jāiekāpj un jāuzvedas laivā, kā pareizi jāuzvelk peldveste, kā jātur airi un jāuzvedas uz upes, bijām gatavi piedzīvojumam. Jāpiebilst, ka no mūsu sešu cilvēku komandas tikai divi iepriekš bija laivojuši. Tas nozīmē, ka pārējie četri ļoti rūpīgi klausījās instruktāžā un centās slāpēt pirmo izbīli par to, kas mūs sagaida.

Salikuši ceļasomas laivās un vēl palūguši pēdējās norādes ”Ežu” tūrisma inventāra nomas vadītājam Mārim Bielim, nedaudz laivām grīļojoties, ieslīdējām Gaujā. Ceļš sākās Cēsīs, un bija jātiek līdz Līgatnei. Iepriekš mums pastāstīja arī par Ēdernieku un Leimaņu iezi, Ķūķu klintīm un visu pārējo, ko ceļā varēsim aplūkot. Tika pieminētas arī krācītes un tas, kā pareizi vajadzētu tām izbraukt cauri. Jāatzīst, ka līdzi tika iedota laba ceļamaize.

Baudot sauli

Tā, lēnā garā slīdot un atceroties stāstījumu, ka šo ceļa posmu vācu pensionāri pagājušajā gadā nobraukuši pavisam mierīgi, mums atvēlētajā laikā nesteidzoties ļāvāmies ūdens plūsmai, saulei, putnu čalām un saturīgām sarunām. Ik pa laikam atskanēja nelieli spiedzieni un aicinājumi kādam laivā nešūpoties, jo kanoe laiva ir un paliek kanoe. Tā jautri turpinājām ceļu.

Jāpiebilst, ka otrajā laivā bija devītklasnieks, kuram nākamajā dienā bija gaidāms eksāmens vēsturē. Līdzi viņš bija paņēmis vēstures grāmatiņu, kuru ik pa laikam izvilkdams, centās smelties zināšanas. Pikniks

Nobraukuši kādu laika sprīdi, sākām domāt par piemīlīgu piknika vietu. Somā gaidīja līdzpaņemtās desu un siera maizes, tomāti un persiki. Atradām jauku vietiņu un uz-klājām pusdienu galdu. Nebijām aizmirsuši arī norādījumu, ka neko aiz sevis atstāt nedrīkst. Pie tam jau instruktāžas laikā M.Bielis teica, ka pārbaudīs laivas. Jo tās būšot netīrākas, jo skaidrs, ka neko nebūsim metuši upē. Katrā gadījumā, būdami tīras vides piekritēji, bez vārdu runas ievērojām viņa sacīto.

Pēc nelielas uzkodas, nenovilkuši peldvestes, metāmies peldē un tad jau nesteidzoties devāmies tālāk. Taisniem mēteļiem

Tā laivojot, bijām zaudējuši laika izjūtu. Paskatījāmies pulkstenī un atskārtām, ka no mums atvēlētā laika vēl palikusi tikai stunda. Meklējām karti, lai apskatītos, cik tālu līdz galamērķim – Līgatnes pārceltuvei. Šajā mirklī, šķiet, atskanēja visgardākie smiekli, jo sapratām, ka pa visu laiku esam nobraukuši labi ja vienu ceturtdaļu ceļa posma. Sapratām, ka vācu pensionāri visu braucienu cītīgi airējuši un, iespējams, pat ir bijuši kādas airēšanas komandas dalībnieki. Nonācām pie secinājuma , ka mums priekšā vēl tāls ceļš un laiks ķerties pie airiem. Kāds vēl deva norādījumu, ka mums taisniem mēteļiem un piepūstiem vaigiem jādodas ceļā.

Bet pats aizraujošākais sākās tikai vēlāk. Vienu pēc otras nācās pārvarēt krāces, atceroties norādījumus, kā labāk laivot, lai neieskrietu klintīs. Kā visi beigās nosprieda, krāču pārvarēšana deva ne mazums adrenalīna. Otra laiva pat vienās krācēs teju, teju neapgāzās.

Sarkanie vēzīši

Jau pa gabalu ieraugot Līgatnes pārceltuves mājiņu, jutāmies gandarīti, jo pulkstenis rādīja, ka galamērķi tomēr būsim sasnieguši laikus. Kaut gan tiesa – vācu pensionāru priekšā cepuri nost!

Veicot pēdējos metrus, izvērtējām savu sārto iedegumu, un bija skaidrs, ka nākamajā dienā labi nebūs. Atliek vien ieteikt, ka, dodoties braucienā ar laivām, noteikti kopā ar desu maizēm līdzi jāpaņem arī cepurītes un pretiedeguma krēms. Pie tam der atcerēties, ka šādā karstā laikā nevajag aizrauties, apšļakstoties ar ūdeni, jo saule tad divtik pievelk.

Tā nu mēs pavisam laimīgi un, atzīšos, arī noguruši bijām pieveikuši 17 kilometrus garo upes posmu. Piedzīvojuši daudz jauku mirkļu un devuši solījumu, ka šī nebūs pirmā un pēdējā reize, kad sēžamies laivās!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
5

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
16

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
58

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
145

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
47

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Vēlēšanu diena Cēsu novadā

00:00
11.06.2025
107
1

Vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, Cēsu novadā valdīja rosība un cilvēki izvēlējās, kā pavadīt šo saulaino sestdienu. Raiskumā jau no rīta pie vēlēšanu iecirkņa ik pa laikam veidojās nelielas rindas – daudzi gribēja novēlēt pirms savām ikdienas gaitām. Arī 50 gadu vecā Raiskuma iedzīvotāja Andreta stāsta, ka viņas dienas plānā vēlēšanas bija pirmais darbs: “Par vēlēšanām domāju […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
12
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
11
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi