Piektdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Bauda ziedu kupenas

Druva
23:00
25.05.2007
5

Pilsētās un laukos priecājas par augļkoku ziedēšanu un cer uz ražīgu rudeni.

“No rītiem, vēlos vakaros, kad ir klusums, miers un mazliet rasas, ir tik forši! Viss zied tik neprātīgi un smaržo!” ainavu pie savām dzimtajām mājām raksturoja Dzintra Skuja no Vaives pagasta “Zvirgzdiņiem”. Dzimtas jaunie un vecie vērojuši, kā ziedu segu pamazām zaudē ķirši un bumbieres, bet spēkā līdzi ābelēm jau tur ceriņi, aronijas un zeltainās pieneņu pļavas.

“Ilgs un skaists šogad pavasaris! Cik vien laika, tik jūsmoju par ziediem. Un saka, ka būs laba ābolu raža,” tā “Zvirgzdiņu” vecā saimniece Aina Silava. Šajās mājās neviens nedomā, ka par balti rozīgajiem ziediem pavasarī gan prieks, bet ābolu ražu rudenī nebūs kur likt. Dzimta esot liela un daļa no radiem pilsētnieki, tāpēc ābolu ēdāju netrūkstot.

Par to, ka latvieši aizvien vairāk izvēlas pašmāju preci, nav šaubu arī lielajiem augļkopjiem, kāda mūspusē ir firma “Līgatnes ābele”, kur ābeles šogad aug gandrīz 20 hektāros, un tieši no jaunajiem stādījumiem gaidāma vērtīga raža.

“Siltums janvārī un aukstums februārī mūsu intensīvi ražojošajiem ābeļu stādījumiem nav kaitējis. Avenes ir apsalušas, vietām pavisam melns lauks, bet par ābelēm visvairāk priecāsimies, kad ziedi realizēsies augļos. Dārzs ir veselīgs, un tas gan ir prieks dvēselei,” sacīja SIA “Līgatnes ābele” valdes priekšsēdētājs Leonīds Likums un piebilda, ka pērn dārzos novākts ap 100 tonnām ābolu, šogad audzētāji cerot uz 200 tonnu lielu ražu.

“Daudzus gadus poļi diktēja cenu ābolu tirgū. Vietējie āboli brīžam bija pabērnu lomā. Tagad liekam klusas cerības, ka šogad izdosies tirgu paplašināt,” sprieda Leonīds Likums, atceroties, ka spēcīgās pavasara salnas poļu augļkopju stādījumus krietni izpostīja. Ir pamats domāt, ka Latvijā daudz vairāk pieprasīs pašu valstī izaudzēto, lai gan “Līgatnes ābele” par ogu un augļu noietu nekad tā īpaši nav sūdzējusies. “Ābolus realizējām vairākos mūsu rajona veikalos un daudz pārdevām pārstrādei konservu cehiem,” uzsvēra Leonīds Likums.

“Druva”, aptaujājot iedzīvotājus, kādus ābolus viņi labprātāk iegādājas veikalā, visbiežāk dzirdēja atbildi, ka vismaz līdz Ziemassvētkiem bauda pašu dārzos izaugušos. To, ka latvieši neaizmirst dārzā iestādīt pa ābelei, saldajam ķirsim, bumbierei vai plūmei, apliecināja arī stādaudzētājs Miķelis Zeme no Priekuļu pagasta. Uz “Kalna Jēkuļiem” pēc augļkoku un krūmu stādiem šopavasar braukuši ne tikai cēsnieki, bet arī valmierieši.

“Pārsvarā jau ņēma pāris jaunos kociņus, sakot, lai bērniem un mazbērniem paliek. Zemnieki, kuri audzē ābolus pārdošanai, gribēja lielāku skaitu, nemaz visiem nevarēju palīdzēt,” sacīja stādu audzētājs Miķelis Zeme, bet vaicāts, vai cilvēki prasa kādas īpašas augļkoku šķirnes, atbildēja: “Visi prasa, pēc cik gadiem būs pirmā raža. Es vienmēr smiedamies atteicu, ka ābelītei zariem jāizaug, vainadziņam jāsakuplo, tad būs arī āboli.” Mūspuses ābolu kārotāji neesot īpaši izvēlīgi, daudzi prasot vecās šķirnes, bet “Kalna Jēkuļos” varēts tikt arī pie pundura un kolonveida ābelītēm, kuras ražos jau pēc četriem, pieciem gadiem un izskatās dekoratīvas arī plašajos zālienos un daiļdārzos, kas tagad ir īpašā cieņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sarunu un demokrātijas svētki

00:00
20.06.2025
40
1

Sarunu festivāls “Lampa” šogad notiek ar vadmotīvu “Cilvēcībasākas tur, kur beidzas vienaldzība” Festivāla mērķis aicina parādīt, ka mums rūp līdzcilvēki, nav vienaldzīgs apkārt notiekošais un nav bail nosaukt lietas īstajos vārdos. Tas viss šodien un rīt festivāla bagātīgajā programmā Cēsīs, lielākai daļai diskusiju aizritot Pils parkā, divām skatuvēm atrodoties uz parka dīķa. Daļai diskusiju var […]

Māksla ir mums visapkārt, katru dienu, ir tikai jāprot tā saskatīt vai saklausīt

00:00
19.06.2025
43

Katrīna Marta Riņķe (pazīstama arī kā Kei Sendaka) ir Latvijā dzimusi vizuālā māksliniece, kas strādā ar analogo fotogrāfiju, tekstu un instalāciju. Viņas radošie darbi aplūko laiku, nepastāvību un mainīgās attiecības starp ainavu, atmiņu un materialitāti. Viņas darbi atspoguļo mijiedarbību ar vietu – to, kā ūdens, gaisma un cilvēka klātbūtne veido un pārveido vidi. Viņas jaunākie […]

Jāņa Lapiņa jubilejā plīvo Latvijas karogs ar saulīti

00:00
18.06.2025
72

Veselavas pagasta “Lejas Pintuļos” pirmsjāņu laikā pie varenajiem ozoliem mastā plīvo Latvijas karogs ar saulīti. Te satiekas ne tikai veselaviešu paaudzes. Te sabrauc vēstures izzinātāji, patriotiski noskaņotie ar Latviju sirdī. Te raisās sarunas par nacionālo pašapziņu, vienotību, spēku, par ko jo īpaši jādomā šodien. Un par to atgādina veselavietis Jānis Eduards Lapiņš. Viņš te pirms […]

Spēkojas virves vilkšanā un priecājas putu ballītē

00:00
17.06.2025
40

Lai gan rīta lietus un nelabvēlīgā laika prognoze dažu entuziastu atturēja, tomēr ģimenes sporta un atpūtas svētki Skujenē pie Tautas nama bija plaši apmeklēti. Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes sporta organizators Priekuļu un Amatas apvienībā Ēriks Bauers teic, ka svētkos piedalījās ap 250 cilvēku un pasākuma laikā pat noturējās silts un saulains laiks, ļaujot komandām […]

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
91

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
53

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Tautas balss

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
20
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
33
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
22
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
16
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
16
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Sludinājumi