Tiem mēnešiem, ko pati sauc par grūtākajiem, Daina Sproģe jau tikusi pāri, jo gada tumšākais laiks tūlīt būs aiz muguras.
“Kad tieku Jaunajā gadā, tad uzreiz esmu priecīgāka. Ir taču bijis arī tāds marts, kad varu jau dabūt nagus zemē. Tad arī veselība atgriežas kaulos. Ir tādi cilvēki, kuriem to ļoti vajag, es esmu viena no viņiem,” saka Daina, un viņa ir arī no tiem cilvēkiem, kuri gatavi laiku pasteidzināt, lai tikai ātrāk pienāktu pavasaris, kad var atsākt sēšanu, puķu stādīšanu, ravēšanu.
“Tagad ārā tik silts, vēl nesen lapas pagrābu, bet viss jau ir apdarīts. Atraitnītes, mārpuķītes ziedēja. Tādu decembri nevaru atcerēties, kad nemaz sala nav, bet vajadzētu, jo siltajā 1934. gada ziemā man bija gadiņš,” smej Daina, kura, lai arī putnēniem nav salti, uzņēmusies zvirbuļus un zīlītes, pat žagatas pacienāt. Viņa zina, ka viss ir pārejoši, un drīz mazo putniņu balsis atkal nomainīs strazdu svilpes.
Tad Daina dosies ceļā uz pilsētu un vērs sēklu veikala durvis. Pavasarī tā ir tirgotava, kur viņai nav žēl atstāt kādu latu. Pērn iemēģinājusi 16 jaunas vasaras puķu šķirnes. Iepatikušās dažas.
Bet Ziemassvētkos Daina vēloties, lai tikai viņas ģimenei klājas labi, jo vienmēr sirds vairāk satraukusies par mīļo, nevis pašas ligām, ja tādas gadījušās.
“Tas Ziemassvētku brīnums ir visā labajā, kas mums piepildās. Brīnums laikam ir arī ziema un pavasaris. Ja tā nebūtu, tad taču būtu grūti katru gadu no jauna par siltu saulīti priecāties,” sprieda Daina un devās pie putnu būra, lai pabērtu mazajiem lidoņiem maizes drusciņas, tad uz mežu rudenīgi ziemīgā pastaigā.
Komentāri