Lai arī Latvijā jau gadu ir atgriezusies ekonomikas izaugsme un statistikas dati rāda uzlabojumus, tomēr diezgan skaidri iezīmējas divu līmeņu vai divu ātrumu ekonomikas atlabšana, intervijā žurnālam “Klubs” norāda “Nordea bankas” Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis.
Viņaprāt, par šo tendenci Latvijai vajadzētu uztraukties, jo tā var izveidoties par asu sociālu problēmu.
Kā stāsta Siksnis, viena situācija veidojas, ja runājam par profesionāliem, labi atalgotiem darbiniekiem. Piemēram, ja “Nordea bankā” vajadzētu filiāles vadītāju, korporatīvo darījumu menedžeri, šādus speciālistus atrast būtu diezgan grūti. Turklāt atalgojuma prasības jau atgriezušās tuvu pirmskrīzes laikam. Šiem cilvēkiem krīze esot beigusies, viņi var atkal sevi pietiekami labi pārdot darba tirgū.
Savukārt cita situācija vērojama oficiālajā statistikā, kur lielus uzlabojumus neredzam. “Ir diezgan liela sabiedrības daļa, kuriem vai nu nav atbilstošu iemaņu, vai varēšanas, gribēšanas, kuri ir pazaudējuši cerību, un viņu iespējas atgūt darbu un attiecīgi runāt par krīzes beigām ir daudz vairāk ierobežotas,” sacīja Siksnis.
Viņa vērtējumā, sociālā plaisa starp dažādas pieredzes, atšķirīgu iemaņu un spēju cilvēkiem paplašinās.
Taujāts pēc risinājumiem, viņš sacīja, ka tas ir zināšanu un iemaņu jautājums. “Cilvēkiem jāizmanto tas, ko sniedz valsts un nevalstiskās organizācijas, lai pilnveidotu sevi un vai nu veiksmīgi atgrieztos darba tirgū, vai, iespējams, sāktu savu privātu iniciatīvu,” uzsvēra baņķieris.
NOZARE.LV
Komentāri