Latvijas reģionos palielinājies uzkrājumu apjoms uz vienu krājēju, liecina “Swedbank” apkopotie dati par uzkrājumu veidošanu gada pirmajā ceturksnī.
Salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn Latgalē un Zemgalē vērojams uzkrājumu apjoma pieaugums par vidēji 15%, Vidzemē un Kurzemē – par 10%, kamēr Rīgā tas palicis nemainīgs. Šogad uz pusi audzis atvērto pilngadības krājkontu skaits.
Iecienītākais uzkrājumu veids ir krājkonts – to izmanto gandrīz 80% “Swedbank” noguldītāju. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, kopējais krājkontu lietotāju skaits un tajā uzkrātā drošības rezerve uz vienu klientu ir pieaugusi par 15%. Lielākas summas klienti uzkrāj termiņdepozītā – to izvēlējies katrs piektais jeb 22% krājēju, liecina bankas apkopotā informācija.
“Swedbank” Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons vērtē, ka pamazām, bet mērķtiecīgi Latvijā attīstās krāšanas kultūra un arvien vairāk iedzīvotāju novērtē drošības sajūtu, ko sniedz regulāri uzkrājumi.
Lielākā daļa krājēju “Swedbank” ir vecumā no 35 gadiem. Vairāk nekā vidēji citās vecuma grupās uz vienu iedzīvotāju ir uzkrājuši klienti vecumā no 50 līdz 75 gadiem. Arī bankas klienti vecuma grupā no 76 gadiem ir aktīvi depozītu lietotāji.
Gandrīz 60% no visiem krājējiem ir sievietes, un, salīdzinot ar 2012.gada pirmo ceturksni, šogad vienas sievietes vidējie uzkrājumi “Swedbank” ir palielinājušies par 5%. Tomēr apjoma ziņā galvenie uzkrājumu veidotāji ģimenē joprojām ir vīrieši – viena vīrieša vidējie uzkrājumi “Swedbank” ir par 41% lielāki nekā sievietei.
Lai arī visvairāk krājēju ir Rīgā, lielākais uzkrājumu apjoms uz vienu klientu ir kurzemniekiem. Viņi biežāk nekā citu reģionu klienti izvēlas noguldījumus ar ilgākiem termiņiem – 80% priekšroku devuši termiņdepozītam. Savukārt Zemgalē dzīvojušie vairāk par citu reģionu iedzīvotājiem tiecas pēc aktīvām peļņas iespējām un izvēlējušies noguldīt dinamiskajā depozītā. Tomēr vienlaicīgi netiek aizmirsts arī par bērnu nākotni – zemgalieši ir otri aktīvākie pilngadības krājkonta lietotāji pēc rīdziniekiem.
Rīdzinieki šogad ir pievērsuši lielāku uzmanību finanšu rezerves izveidei – 32% no sava noguldījumu apjoma ir uzkrājuši krājkontos. Līdz ar to rīdzinieki ir apsteiguši pēdējo gadu līderus drošības spilvena izveidē – Latgales iedzīvotājus. Rīdzinieki arī biežāk nekā citos reģionos dzīvojošie izvēlas noguldījumus veikt vairākos termiņdepozītos.
NOZARE.LV
Komentāri