Baiba Bendika piedalās vēsturiska panākuma gūšanā

Pasaules kausa posms biatlonā, kas notika Nove Mesto (Čehija), Latvijai noslēdzās necerēti veiksmīgi.

Jauktajā 1+1 stafetē Baiba Bendika un Andrejs Rastor­gujevs izcīnīja bronzas medaļu, kas mūsu valsts biatlonistiem ir pirmā godalga kādā no stafetēm Pasaules kausos. Īpašs prieks arī B. Bendikai, kurai šī ir pirmā medaļa Pasaules kausā.

Sacensības Nove Mesto bija ļoti aizraujošas, jo 1+1 stafete pati par sevi ir ļoti dinamisks formāts. Stafeti sāka B. Bendika, pirmo šaušanu veica nekļūdīgi, otrajā izmantoja vienu rezerves patronu, stafeti A. Rastorgujevam nododot sestajā vietā, nedaudz vairāk kā 11 sekundes zaudējot līderiem.

Andrejs pirmajā šautuvē aizvēra visus piecus mērķus, pakāpjoties uz otro vietu, tikai 1,3 sekundes aiz līderiem. Šaujot stāvus, viņš izmantoja vienu rezerves patronu, saglabādams otro vietu pie stafetes nodošanas. Baiba abās šautuvēs kopā izmantoja piecas rezerves patronas, stafeti nododot 8.vietā, 30 sekundes aiz līderiem. Andrejs priekšpēdējo šaušanu veica perfekti, paceļot Latviju uz 4.vietu. Pēdējā šau­tuvē viņš izmantoja divas rezerves patronas, no šautuves izslēpoja trešajā vietā. Devi­ņas sekundes aiz viņa bija Francijas biatlonists, taču pēdējā distances nogrieznī An­drejs droši noturēja trešo pozīciju, un Latvijas komanda, kā arī daudzie līdzjutēji sacensību vietā un pie televīzijas ekrāniem varēja uzgavilēt – Lat­vijai bronza! Sudrabs Šveices komandai, bet uzvarēja Nor­vē­ģijas duets.

Ja skatāmies uz aizvadīto sezonu, B. Bendikai tā nav bijusi veiksmīga, individuālajās distancēs tikai vienu reizi izdevies iekļūt pirmajā divdesmitniekā. Novo Mesto posmā sprinta distancē viņai tikai 65.vieta. Neveik­smīgs bija arī Pasaules čempionāts, pēc kura biatloniste atzina, ka šis laikam nav bijis viņas čempionāts. Tobrīd Bai­ba arī norādīja, ka šajā sezonā vairāk kā jebkad pietrūcis veiksmes, tāpēc panākums biatlonistei bija ļoti nepieciešams.

Nelielā intervijā “Druvai” B. Bendika neslēpa, ka    pēdējās divas sezonas nav bijušas vieglas, tālab īpaši liels prieks bijis beidzot plaši smaidīt finišā: “Ticība sev noteikti nekur nebija pazudusi, bet, protams, katru reizi celties pēc neveiksmīgiem startiem nav viegli, tāpēc ir milzīgs prieks, ka beidzot izdevās parādīt, uz ko esam spējīgi, un saņemt atalgojumu par ieguldīto darbu!”

Jautāju, vai satraukums tomēr neņēma virsroku, saņemot stafeti otrajā vietā un atceroties, ka šajā sezonā ar šaušanu gājis kā pa kalniem. Ja individuāli ir atbildība tikai par sevi, stafetē atbildība arī komandas priekšā. Baiba atzīst, ka viņai ir pietiekami liela pieredze šāda līmeņa sacensībās, lai neļautos stresam: “Papildu spriedzi, atrodoties otrajā pozīcijā, neizjutu. Kopumā distancē jutos ļoti mierīgi un man bija labs plāns, ko šautuvē gribu izdarīt. Lai arī sacensībās adrenalīns dažkārt ņem virsroku, šoreiz ļoti labi izdevās pārslēgties uz mierīgu režīmu un koncentrēšanos uz savu darbu šautuvē. Centos koncentrēties katram šāvienam atsevišķi.”

Stāstot, kurā brīdī bijis skaidrs, ka medaļa būs, viņa saka: “Zināju, ka medaļa ir mūsu, kad Andrejs pabeidza beidzamo šaušanu. Tā gan izvērtās īpaši spraiga, kas    sagādāja papildu emocijas, bet viņš no šautuves izslēpoja trešais, un man nebija šaubu, ka viņš trasē šo pozīciju noturēs!”

Abi Latvijas biatlonisti atzinuši, ka tieši jauktā pāru stafete viņiem ir atbilstošs sacensību formāts, lai varētu pacīnīties par augstām vietām. Līdz šim augstākais sasniegums, startējot abiem kopā, bijusi 7.vieta, tas gan sasniegts pirms vairākām sezonām. Šogad šis abiem bija tikai otrais starts 1+1 stafetē, pirmais bija Pasaules čempionātā, kur viņi ieņēma tikai 19.vietu, šautuvēs nopelnot četrus soda apļus. Šoreiz Latvijas biatlonisti veica vienu no labākajām šaušanām, izmantojot tikai deviņas rezerves patronas. Labāk šāva tikai Norvēģijas izlase.

Pasaules kausa kalendārā vēl atlikuši divi posmi, šonedēļ Zviedrijā, bet pēdējais nākamnedēļ Norvēģijā. B. Bendika saka, ka uz noslēdzošajiem posmiem varēs doties ar krietni pozitīvākām emocijām: “Šis panākums, protams, būs sagādājis daudz pozitīvu emociju, saņemot arī daudz sveicienu no mājām, Latvijas un visām pasaules malām! Jau pēc Pasaules čempionāta zināju, ka pēdējā trimestrī gribu izdarīt ko lielu, tāpēc prieks, ka kopā ar Andreju to izdevās īstenot! Tagad vēl ar lielāku nepacietību gaidu atlikušos startus, kurus ceru izbaudīt tikpat ļoti kā vakardienu!”