17 gados kopš Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas 1991. gada 4. maijā Latvijā izaugusi jauna paaudze.
Tie ir jaunieši, kas mācās vecākajās klasēs un ar savu mācību darbu jau var apliecināt sevi valsts līmenī.
“Rīgā pēc zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšanas pie manis pienāca viena no Latvijas Universitātes pasniedzējām un jautāja, vai esmu jau izvēlējusies, kur mācīties, un lika saprast, ka būšu gaidīta juridiskajā fakultātē,” pastāstīja Cēsu pilsētas ģimnāzijas skolniece Līga Kiršteine, kuras darba tēma “Noziedzīgi nodarījumi ceļu satiksmē” bija izraisījuši juristu interesi. “Valsts konkursā man uzdeva tik daudz jautājumu, juristi gribēja noskaidrot manas domas, ka saruna turpinājās 40 minūtes.” Līgas darbs zinātniskajā konferencē ieguva 1. vietu.
Cēsu pilsētas ģimnāzijas vecāko klašu audzēkņi, jautāti, kādas iespējas viņiem dod neatkarīga valsts, kā pirmās nosauca vārda un robežas šķērsošanas brīvību. Artūrs Pakalns piebilda, ka arī skola ļauj izvēles brīvību, piemēram, kuras svešvalodas mācīties. Liene Tīruma analizēja, ka valsts attīstībā ir arī savi mīnusi: “Zinu no stāstītā, ka padomju laikā visiem cilvēkiem neatkarīgi no izglītības bija nodrošināts darbs, bet tagad pie mums ir bezdarbs un daudzi meklējuši darba iespējas Īrijā. Vēl mūs gaida naudas maiņa. Nevar vēl zināt, kādas sekas tā atstās.”
Liene un Artūrs zinātnisko darbu konferencē valstī ieguvuši 1. vietu. Viņu izpētes tēma saistīta ar pagātni, ar latviešu inteliģences dzīvi ārzemēs – “Trimda: iegūtais un zaudētais Zentas Mauriņas, Konstantīna Raudives un Jāņa Jaunsudrabiņa korespondencē.” Zinātniskā darba rakstīšanas laikā jaunieši pabijuši arī trimdas vietā Minhenes latviešu centrā Vācijā.
Vācu valodas valsts olimpiādes laureāts Jānis Brūvers Latvijā dzīvo kopš desmit gadu vecuma. Padomju laikā Brūveru ģimene apvienoti varējusi dzīvot ārzemēs, un pārcelšanās uz Latviju vistiešākā mērā saistīta ar neatkarīgas valsts atjaunošanu. “Šeit vienmēr varu justies kā latvietis. Vācijā dzīvojot, tā nav,” stāsta Jānis.
Rihards Grasis, kurš ģimnāzijas gados vairākkārt lieliski apliecinājis zināšanas valsts olimpiādēs, šogad bija izvirzīts piedalīties četrās un guvis atzinības. Viņš par neatkarīgas valsts lielākajām iespējām nosauc vārda brīvību, to, ka masu medijos vairs nav cenzūras. “Kāda tā kādreiz bijusi, uzzināju no stāstītā vēstures stundās,” sacīja Rihards.
Valsts svētku priekšvakarā Cēsu pilsētas ģimnāzija olimpiāžu, konkursu, sporta sacensību uzvarētājiem rīkoja zvaigžņu stundu. Skolas pateicības saņēma vairāk nekā 200 audzēkņi. Uz sarīkojumu bija lūgti arī laureātu vecāki, kuri tāpat kā bērni saņēma skolas pateicības rakstus.
Vairāki desmiti Cēsu skolēnu, viņu ģimenes un skolotāji bija īpaši lūgti viesi valsts svētku svinībās Cēsu kultūras centrā, lai saņemtu Cēsu pašvaldības atzinības rakstus par teicamiem sasniegumiem mācībās un pilsētas labā vārda popularizēšanu Vidzemes novada un
valsts olimpiādēs un konkursos.
Komentāri