Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Auguši neatkarības laikā

Druva
23:00
04.05.2007
6

17 gados kopš Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas 1991. gada 4. maijā Latvijā izaugusi jauna paaudze.

Tie ir jaunieši, kas mācās vecākajās klasēs un ar savu mācību darbu jau var apliecināt sevi valsts līmenī.

“Rīgā pēc zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšanas pie manis pienāca viena no Latvijas Universitātes pasniedzējām un jautāja, vai esmu jau izvēlējusies, kur mācīties, un lika saprast, ka būšu gaidīta juridiskajā fakultātē,” pastāstīja Cēsu pilsētas ģimnāzijas skolniece Līga Kiršteine, kuras darba tēma “Noziedzīgi nodarījumi ceļu satiksmē” bija izraisījuši juristu interesi. “Valsts konkursā man uzdeva tik daudz jautājumu, juristi gribēja noskaidrot manas domas, ka saruna turpinājās 40 minūtes.” Līgas darbs zinātniskajā konferencē ieguva 1. vietu.

Cēsu pilsētas ģimnāzijas vecāko klašu audzēkņi, jautāti, kādas iespējas viņiem dod neatkarīga valsts, kā pirmās nosauca vārda un robežas šķērsošanas brīvību. Artūrs Pakalns piebilda, ka arī skola ļauj izvēles brīvību, piemēram, kuras svešvalodas mācīties. Liene Tīruma analizēja, ka valsts attīstībā ir arī savi mīnusi: “Zinu no stāstītā, ka padomju laikā visiem cilvēkiem neatkarīgi no izglītības bija nodrošināts darbs, bet tagad pie mums ir bezdarbs un daudzi meklējuši darba iespējas Īrijā. Vēl mūs gaida naudas maiņa. Nevar vēl zināt, kādas sekas tā atstās.”

Liene un Artūrs zinātnisko darbu konferencē valstī ieguvuši 1. vietu. Viņu izpētes tēma saistīta ar pagātni, ar latviešu inteliģences dzīvi ārzemēs – “Trimda: iegūtais un zaudētais Zentas Mauriņas, Konstantīna Raudives un Jāņa Jaunsudrabiņa korespondencē.” Zinātniskā darba rakstīšanas laikā jaunieši pabijuši arī trimdas vietā Minhenes latviešu centrā Vācijā.

Vācu valodas valsts olimpiādes laureāts Jānis Brūvers Latvijā dzīvo kopš desmit gadu vecuma. Padomju laikā Brūveru ģimene apvienoti varējusi dzīvot ārzemēs, un pārcelšanās uz Latviju vistiešākā mērā saistīta ar neatkarīgas valsts atjaunošanu. “Šeit vienmēr varu justies kā latvietis. Vācijā dzīvojot, tā nav,” stāsta Jānis.

Rihards Grasis, kurš ģimnāzijas gados vairākkārt lieliski apliecinājis zināšanas valsts olimpiādēs, šogad bija izvirzīts piedalīties četrās un guvis atzinības. Viņš par neatkarīgas valsts lielākajām iespējām nosauc vārda brīvību, to, ka masu medijos vairs nav cenzūras. “Kāda tā kādreiz bijusi, uzzināju no stāstītā vēstures stundās,” sacīja Rihards.

Valsts svētku priekšvakarā Cēsu pilsētas ģimnāzija olimpiāžu, konkursu, sporta sacensību uzvarētājiem rīkoja zvaigžņu stundu. Skolas pateicības saņēma vairāk nekā 200 audzēkņi. Uz sarīkojumu bija lūgti arī laureātu vecāki, kuri tāpat kā bērni saņēma skolas pateicības rakstus.

Vairāki desmiti Cēsu skolēnu, viņu ģimenes un skolotāji bija īpaši lūgti viesi valsts svētku svinībās Cēsu kultūras centrā, lai saņemtu Cēsu pašvaldības atzinības rakstus par teicamiem sasniegumiem mācībās un pilsētas labā vārda popularizēšanu Vidzemes novada un

valsts olimpiādēs un konkursos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
6

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
19

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
28

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
28

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
64

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
4
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
4
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
4
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
5
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi