Ziemā, kad līdz skolas beigšanai palicis vairs pusgads, Cēsu pilsētas ģimnāzijas audzēkņi, skolotāju rosināti, aizdomājas, fantazē, mazliet arī skumst par to, kādas pārņems sajūtas, atrodoties uz skolas sliekšņa, aiz tā ceļš vedīs pasaulē – prom no skolas, no mājām.
Jauniešu pārdomas, izteiktas ļoti personīgi rakstītos domrakstos, veido pamatu žetonu vakara scenārijam. Kopīgu, vairāk nekā simts abiturientu izteiktu domu tēlu jau vairākus gadus scenārijā uzņemas radīt direktores vietniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja Inese Lāce. Viņa strādā arī pie sarīkojuma režijas, kuras priekšnoteikums ir iespēja žetonu vakarā izpausties ikvienam 12. klases skolēnam. Zālē ir tik daudz klausītāju – ģimenes, pedagogi, draugi, kuri nu dzird domas. Tās, kuras neliek mieru, domas, kas spārno, un arī tās, kas, uz pilngadības sliekšņa esot, satrauc.
”Kad pie manis tu atnāksi, es uz sliekšņa stāvēšu…Un durvju stendere zinās stāstīt par to, kas vienā bija un otrā pusē varbūt būs,” tāds bija 2007. gada Cēsu pilsētas ģimnāzijas žetonu vakara moto. Jaunieši apliecināja, cik ietilpīgi māju un dzīves sajūtās ir jēdzieni – durvis, slieksnis, slēdzene, atslēdziņa. Ģimnāzisti žetonvakarā pierādīja, cik ietilpīgas ir viņu domas. Emocionāli atslēdzās pagātnes slēdzene, mirkli atdzīvinot bērnības laiku. Droši slēdzās šodienas laika durvis, atzīstot ieguvumus un kļūdas. Jaunieši apzinājās arī ļoti dārgas, dziļi sirdī glabātas atslēdziņas lomu, kas ļauj izjust piederību ģimenei, draugiem, skolai. Ar interesi un azartu skrapstēja slēdzene, aiz kuras tveras dzīves izjūtu bangas – no iemīlēšanās līdz piedzīvojumu kārei. Taču, iestājoties durvju ailē, pasaule jaunos ceļa gājējus ne tikai vilina, bet arī biedē – kā būs? Vai viņi ir gaidīti iecerētajā augstskolā, vai satiks cilvēkus, kuri būs draudzīgi, vai uzplauks mīlestības krāšņā puķe?
Žetonu vakara uzveduma skatītājiem īpaši tika sacīts, ka viss no skatuves teiktais ir jauniešu domāts un rakstīts. Arī dziļi filozofiskās domas nav dzejnieku vai rakstnieku sacerētas. Vecāki pārliecinājās, ka uzaudzinājuši radošas dvēseles, kuras skolas gaitās guvušas pašapziņu, un nav pamata šaubīties, ka jaunā paaudze augusi talantīga. To, cik daudz audzināšanā ielikts mīļuma, rūpju un spēka, žetonu vakarā apliecināja vecāku dueta Ilgas Šķenderes un Helmuta Zvejnieka dziedātā dziesma, atceroties laiku, kas šķietami bijis tik nesen, kad meitām ”vēl bizītes pinām”.
”Uz sliekšņa” bija arī dažas atkāpes, spilgtākā no tām – jaunākais popmūzikā. Tikko noskaidroti – Latvijas pārstāvji Eirovīzijā 2007 viesojās Cēsīs. Tikai Bonapartu.lv lomā šoreiz iejutās, itāliski dziedāja un abiturientu sajūsmu izpelnījās seši vīrieši – pašu skolotāji.
Piespraužot žetonu un uzklausot skolotāju ceļa vārdus, par ģimnāzijas gadiem un tuvo eksāmenu laiku katra klase bija sagatavojusi video vizītkarti. Ikviena no tām apliecināja, ka iniciāļi CPĢ turpmāk saistīsies ar kopā apēstu pudu sāls, ar vienotības sajūtu un jaunu dienu nebēdnību.
Komentāri